Maskavas Valsts universitāte
Koordinātas: 55°42′10″N 37°31′50″E / 55.70278°N 37.53056°E
|
M. Lomonosova Maskavas Valsts universitāte | |
|---|---|
 Universitātes ģerbonis | |
| Valsts |  Krievija |
| Dibināta | 1755. gadā |
| Atrašanās vieta | Maskava |
| Tips | Publiskā |
| Rektors | Viktors Sadovņičijs |
| Studenti | 40 756[1] |
| Mājaslapa | www |
M. Lomonosova Maskavas Valsts universitāte (krievu: Московский государственный университет имени М. В. Ломоносова) jeb Maskavas Universitāte (krievu: Московский университет) ir lielākā un vecākā Krievijas universitāte.
Universitāte tika izveidota 1755. gadā pēc krievu zinātnieka Mihaila Lomonosova iniciatīvas. Sākotnēji universitātes nosaukums bija Maskavas Universitāte, bet 1940. gadā tās nosaukumā tika iekļauts M. Lomonosova vārds, godinot tās dibinātāju.
Šobrīd M. Lomonosova Maskavas Valsts universitātē ir 9 zinātniski pētnieciskie institūti, 40 fakultātes, vairāk kā 300 katedras, kā arī vairākas filiāles ārvalstīs, tostarp Sevastopolē, Astanā, Taškentā, Baku, Dušanbē, Erevānā un Koperā.. Universitātē studē vairāk kā 45 tūkstoši studentu. Profesoru, pasniedzēju un zinātniskā personāla skaits ir apmēram 5 tūkstoši. Kopš 1992. gada Maskavas Valsts universitātes rektors ir akadēmiķis Viktors Sadovņičijs. Saskaņā ar starptautisko Times Higher Education augstskolu reitingu Maskavas Universitāte ieņem 155. vietu pasaules augstskolu reitingā.[2]
Ar Maskavas Universitāti saistītie Latvijas cilvēki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Justs Kristiāns fon Loders
- Oto fon Hūns
- Fricis Brīvzemnieks
- Frīdrihs Veinbergs
- Indriķis Alunāns
- Vladimirs Kovaļevskis
- Francis Balodis
- Jānis Dzirne
- Kārlis Davidovs
- Pauls Kalniņš
- Jānis Čakste
- Vladimirs Mincs
- Andrejs Priedkalns
- Mstislavs Keldišs
- Elhonons Goldbergs
- Gustavs Zemgals
- Aleksandrs Čaks
- Mārtiņš Bruņenieks
- Verners Tepfers
- Hermanis Albats
- Eduards Pulpe
- Fricis Zilbers
- Aleksandrs Kociņš
- Edvins Magnuss
- Vilis Holcmanis
- Hermanis Apsītis
- Jānis Jansons
- Pauls Dāle
- Jānis Straubergs
- Kārlis Puriņš
- Mārtiņš Abuls
- Pēteris Leitāns
- Mintauts Čakste
- Pēteris Stērste
- Rūdolfs Alksnis
- Aleksandrs Gubens
- Jānis Princis
- Edvards Kalniņš
- Kārlis Barons (ārsts)
- Alfrēds Bīlmanis
- Pēteris Voldemārs Pommers
- Kārlis Krēsliņš
- Augusts Lietavietis
- Pēteris Šmits
- Atis Ķeniņš
- Jānis Ducens
- Kārlis Pauļuks
- Kārlis Straubergs
- Jānis Straubergs
- Arnolds Spekke
- Alfrēds Birznieks
- Aivars Endziņš
- Rūsiņš Mārtiņš Freivalds
- Franks Gordons
- Arvīds Barševskis
- Normunds Vilnītis
- Andrejs Elksniņš
- Inesis Feldmanis
- Antons Ozols
- Alfrēds Jānis Vītols
- Viesturs Reņģe
- Ilga Kreituse
- Ilma Čepāne
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Universitātes statistika (2009 — 2010) (krieviski)
- ↑ 2009 World University Rankings Arhivēts 2010. gada 1. decembrī, Wayback Machine vietnē. (angliski)
 | Šis ar izglītību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|