Alfrēds Birznieks
| Alfrēds Birznieks | |
|---|---|
| Latvijas iekšlietu ministrs | |
| Amatā 1919. gada 1. septembris — 8. decembris |
|
| Premjerministrs | Kārlis Ulmanis |
| Priekštecis | Miķelis Valters |
| Pēctecis | Arveds Bergs |
| Amatā 1923. gada 28. jūnijs — 1924. gada 8. maijs |
|
| Premjerministrs | Zigfrīds Anna Meierovics Voldemārs Zāmuēls |
| Priekštecis | Pēteris Berģis |
| Pēctecis | Pēteris Juraševskis |
|
|
|
| Dzimšanas dati | 1889. gada 13. februārī Bērzmuižas pagasts, Kurzemes guberņa, Krievijas impērija |
| Miršanas dati | 1942. gada 28. aprīlī (53 gadu vecumā) Usoļlags, PSRS |
| Tautība | latvietis |
| Politiskā partija | Demokrātiskais Centrs |
| Profesija | jurists |
| Augstskola | Maskavas Valsts universitāte |
Alfrēds Birznieks (1889. gada 13. februāris — 1942. gada 28. aprīlis) bija Latvijas jurists, politiķis un sabiedrisks darbinieks. Bijis Latvijas iekšlietu ministrs no 1919. gada septembra līdz decembrim un no 1923. gada jūnija līdz 1924. gada maijam.
Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Alfrēds Birznieks piedzima 1889. gada 13. februārī Bērzmuižas pagastā.[1][2] 1912. gadā absolvējis Maskavas universitāti kā jurists. Turpmākos trīs gadus Birznieks Jelgavā strādāja Stērstu Andreja advokāta praksē.[2]
Pirmā pasaules kara laikā Birznieks strādāja Astrahaņas zemstē. Pēc tam ieradies Rīgā, kur darbojās Baltijas bēgļu apgādāšanas komitejā. Kad Rīgā ienāca vācu karaspēks, Birznieks pārcēlās uz Tartu, kur kļuva par Vidzemes cietumu inspektoru.[2] Jaunizveidotajā Latvijas Republikas Pagaidu valdībā Birznieks kļuva par iekšlietu ministra biedru. 1919. gadā pēc Miķeļa Valtera demisijas no septembra līdz decembrim bija ministra amatā. Pēc Arveda Berga apstiprināšanas Birznieks atkal kļuva par ministra biedru.[2]
1922. gadā piedalījies 1. Saeimas vēlēšanās no "Demokrātiskā Centra" saraksta. Sākotnēji nav ievēlēts, taču par deputātu kļuva 1924. gada novembrī, pēc tam, kad mandātu nolika Gustavs Zemgals.[1] 1923. gada jūnija kļuvis par iekšlietu ministru Zigfrīda Annas Meierovica vadītajā valdībā.[2] Amatu saglabājis arī Voldemāra Zāmuēla valdībā, taču 1924. gada maijā demisionējis.[3]
1941. gadā izsūtīts uz Krievijas PFSR no sava dzīvokļa Rīgā, Strēlnieku ielā 5-3.[4] Miris 1942. gada 28. aprīlī Usoļlagā, PSRS[5].
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 H. Kārkliņš. Latvijas Republikas I. Saeimas stenogramas VI. sesija. Latvijas Republikas Saeima, 1924.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 «Jaunie ministri». Valdības Vēstnesis. 1923. gada 29. jūnijā. Skatīts: 2013. gada 26. jūlijā.
- ↑ «Iekšlietu ministrs A. Birznieks atlūdzies no amata». Policijas Vēstnesis. 1924. gada 13. maijā. Skatīts: 2013. gada 26. jūlijā.
- ↑ «These Names Accuse Bigg (angliski)». Latvietis Latvijā. Skatīts: 2013. gada 26. jūlijā.
- ↑ Nekropole
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Miķelis Valters Pēteris Berģis |
Latvijas iekšlietu ministrs 1919. gada 1. septembris — 8. decembris 1923. gada 28. jūnijs — 1924. gada 8. maijs |
Pēctecis: Arveds Bergs Pēteris Juraševskis |
|
||||||||||||||
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
