Pāriet uz saturu

Palestīnas Valsts

Labot saites
Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par Palestīnas valsti. Par citām jēdziena Palestīna nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Palestīnas Valsts
arābu: دولة فلسطين
Dawlat Filasṭin
Palestīnas karogs Palestīnas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Location of Palestīna
Location of Palestīna
Galvaspilsēta
Lielākā pilsēta Gaza
Valsts valodas Arābu
Valdība De jure parlamentāra demokrātija
de facto pusprezidentāla sistēma
 -  Prezidents Mahmūds Abāss (محمود عباس)
 -  Premjerministrs Mohammads Mustafa (محمد مصطفى)
Suverenitāte ir apstrīdēta ar Izraēlu 
 -  Neatkarības deklarācija 1988. gada 15. novembris 
 -  ANO ĢA novērotāja valsts rezolūcija 2012. gada 29. novembris 
 -  Valsts statuss nav spēkā [3][4] 
Platība
 -  Kopā 6 220 km² 
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2010. gadā 4 260 636 (124.)
IKP (PPP) 2008. gada aprēķins
 -  Kopā $11,95 miljardi 
 -  Uz iedzīvotāju $2900 
TAI (2007) 0,731 (106.)
Valūta Izraēlas šekelis (NIS)[nepieciešama atsauce] (ILS)
Laika josla   (UTC+2)
 -  Vasarā (DST)   (UTC+3)
Interneta domēns .ps
Tālsarunu kods +970
Palestīnas valsts administratīvais iedalījums

Palestīnas Valsts (arābu: دولةفلسطين, Daulat Filastin; angļu: State of Palestine) ir valsts, ko 1947. gada 29. novembra ANO rezolūcija 181/II paredzēja Osmaņu impērijai atņemtajā Lielbritānijas mandātteritorijā Palestīnā. 1994. gadā Izraēlas valdība atļāva Palestīnas Valstī izveidot Palestīniešu pašpārvaldi. Par pilnvērtīgu starptautisku subjektu Palestīnas Valsts var kļūt tikai tad, kad tā politiski un ekonomiski kontrolēs savu teritoriju (šobrīd tā ir Izraēlas protektorāts), būs nospraustas robežas, un to atzīs visas ANO Drošības Padomes valstis.

Vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1947. gada ANO rezolūcija 181/II paredzēja izveidot divas valstis: Izraēlu un Palestīnu, piešķirot ebreju valsts izveidei 56% no mandātteritorijas (kur dzīvoja 499 000 ebreju un 510 000 palestīniešu), 14 100 km2 platībā; savukārt Palestīnas valstij piešķīra 43% teritorijas (ko apdzīvoja 95 000 ebreju un 549 000 palestīniešu). 1% atstāja Jeruzalemes brīvpilsētai (corpus seperatum), ko apdzīvoja 59 690 ebreju un 105 540 palestīniešu. Ēģiptes, Sīrijas, Libānas, Irākas un Jordānijas iebrukuma un tam sekojošā Izraēlas neatkarības kara dēļ Palestīnas valsts tolaik netika proklamēta.

1988. gada 15. novembrī Palestīnas Atbrīvošanas organizācijas (PAO) augstākās padomdevējas struktūras Palestīnas nacionālās padomes sesijā Alžīrijā proklamēja Palestīnas Valsti, kuras teritoriju kopš 1967. gada Sešu dienu kara bija okupējusi Izraēla. 1994. gadā Izraēlas valdība vēl neanektētajā Palestīnas teritorijā atļāva izveidot Palestīniešu pašpārvaldi. Tajā pašā laikā līdz tam pastāvējušās PAO pārstāvniecības citās valstīs turpināja darboties kā Palestīnas Valsts vēstniecības.

Juridiskais statuss

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Valstis, kuras atzinušas Palestīnas Valsti

Līdz 2016. gada jūlijam Palestīnas Valsti bija atzinušas 137 valstis,[7] tā ir Arābu valstu līgas dalībniece. Taču tā nav ANO — Palestīnas Valsti neatzīst vairākas Drošības Padomes valstis (ASV, Francija, Lielbritānija), kā arī daļa ES valstu un Japāna.

Valstis, kas nav atzinušas Palestīnas valsti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Karogs: Andora Andora Karogs: Francija Francija Karogs: Kiribati Kiribati Karogs: Monako Monako Karogs: Šveice Šveice
Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste Karogs: Grieķija Grieķija Karogs: Dienvidkoreja Korejas Republika Karogs: Nauru Nauru Karogs: Tonga Tonga
Karogs: Armēnija Armēnija Karogs: Horvātija Horvātija Karogs: Latvija Latvija Karogs: Nīderlande Nīderlande Karogs: Tuvalu Tuvalu
Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV Karogs: Igaunija Igaunija Karogs: Lietuva Lietuva Karogs: Palau Palau Karogs: Vācija Vācija
Karogs: Austrālija Austrālija Karogs: Itālija Itālija Karogs: Lihtenšteina Lihtenšteina Karogs: Panama Panama Karogs: Zālamana Salas Zālamana Salas
Karogs: Austrija Austrija Karogs: Izraēla Izraēla Karogs: Luksemburga Luksemburga Karogs: Portugāle Portugāle Karogs: Ziemeļmaķedonija Ziemeļmaķedonija
Karogs: Beļģija Beļģija Karogs: Japāna Japāna Karogs: Māršala Salas Māršala Salas Karogs: Samoa Samoa
Karogs: Dānija Dānija Karogs: Jaunzēlande Jaunzēlande Karogs: Mikronēzija (valsts) Mikronēzija Karogs: Sanmarīno Sanmarīno
Karogs: Eritreja Eritreja Karogs: Kamerūna Kamerūna Karogs: Mjanma Mjanma Karogs: Singapūra Singapūra
Karogs: Fidži Fidži Karogs: Kanāda Kanāda Karogs: Moldova Moldova Karogs: Somija Somija

Dalība ANO

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

ANO Ģenerālā Asambleja savā 1988. gada 15. decembra rezolūcijā 43/177 tikai fiksēja Palestīnas Valsts pašproklamēšanas faktu, un nolēma turpmāk PAO pārstāvniecību ANO (kurai ir novērotāju statuss) dēvēt par Palestīnas delegāciju "nemazinot PAO novērotāju statusu un funkcijas ANO sistēmā".

2011. gada 22. septembrī Palestīniešu pašpārvaldes prezidents Mahmuds Abass iesniedza oficiālu lūgumu Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ģenerālsekretāram Banam Kimūnam uzņemt Palestīnu par pilnvērtīgu ANO dalībvalsti 1967. gada 4. jūnija robežās[8] ar galvaspilsētu Kudsu (Jeruzalemi).[9]

Eiropas Parlaments 2011. gada 29. septembrī apstiprinātā rezolūcijā nosauca Palestīnas valstiskuma atzīšanas centienus par likumīgiem un norādīja, ka risinājums jārod tuvākā gada laikā.[10] Savukārt ASV Kongress 1. oktobrī nobloķēja 200 miljonu ASV dolāru (172 miljoni eiro) vērto palīdzības programmu palestīniešu pašpārvaldei, tā reaģējot uz mēģinājumu panākt Palestīnas valsts uzņemšanu ANO.[11]

2011. gada 5. oktobrī UNESCO izpildkomiteja ieteica uzņemt Palestīnu pilntiesīgas valsts statusā. Ierosinājumu atbalstīja 40 UNESCO izpildkomitejā pārstāvētās valstis, četras balsoja pret, bet 14 atturējās. Pret rezolūciju balsoja ASV, Vācija, Rumānija un Latvija.[12]

Palestīnas kartes

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • 1759
    1759
  • 1851
    1851
  • 1864
    1864
  • 1900
    1900
  • 1915
    1915
  • 1920
    1920
  • 1924
    1924
  • 1946
    1946
  • 1947
    1947

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ Baroud, Ramzy. Kogan Page (redaktors) . Middle East Review (27th izd.). London : Kogan Page, 2004. 161. lpp. ISBN 978-0-7494-4066-4.
  2. ↑ Bissio, Robert Remo (redaktors). The World: A Third World Guide 1995–96. Montevideo : Instituto del Tercer Mundo, 1995. 443. lpp. ISBN 978-0-85598-291-1.
  3. ↑ “the state of Palestine is occupied,” PA official said
  4. ↑ Palestine name change shows limitations: "Israel remains in charge of territories the world says should one day make up that state."
  5. ↑ «CIA - The World Factbook». cia.gov. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-05-06. Skatīts: 2012-09-01.
  6. ↑ «CIA - The World Factbook». cia.gov. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-06-08. Skatīts: 2012-09-01.
  7. ↑ «Diplomatic Relations». Permanent Observer Mission of the State of Palestine to the United Nations. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 27. septembrī. Skatīts: 2016. gada 17. jūlijā.
  8. ↑ Palestīniešu pašpārvalde piekritusi robežu kompromisam ar Izraēlu, samierinoties, ka 1948. gada karā okupētās palestīniešu zemes, ko Izraēla anektējusi, paliek tās sastāvā.
  9. ↑ Abass iesniedz oficiālu lūgumu Palestīnas valsti uzņemt ANO // BNS | www.DELFI.lv | 23. septembris 2011.
  10. ↑ EP atbalsta Palestīnas valsti un Jeruzalemi kā divu valstu galvaspilsētu // www.DELFI.lv | 29. septembris 2011.
  11. ↑ ASV Kongress soda Palestīnas pašpārvaldi par uzstāšanos ANO: bloķē palīdzības programmu // www.DELFI.lv | 01. oktobris 2011.
  12. ↑ Latvija UNESCO balso pret Palestīnas uzņemšanu // IR. 06.10.2011.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Palestīnas_Valsts&oldid=4183003"