UNESCO Pasaules mantojuma vietas Āfrikā

Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija noteikusi 129 UNESCO Pasaules mantojuma objektus Āfrikā. Šīs 129 vietas kopumā atrodas 37 valstīs.

Pasaules mantojumu objektu izvēle

Etiopijā un Marokā atrodas visvairāk vietas — 9 Pasaules mantojumu objektu vietas, tam seko DĀR un Ēģipte ar 8 Pasaules mantojumu objektu vietām.^[1] Divpatsmit Āfrikas valstīs atrodas tikai 1 Pasaules mantojumu objektu vieta. Četras Pasaules mantojumu objektu vietas atrodas 2 valstīs — Maloti-Drakensbergas Pārrobežu aizsardzības zona (DĀR un Lesoto), Nimbas kalna dabas rezervāts (Kotdivuāra un Gvineja), Senegambijas akmens rindas (Gambija un Senegāla), Viktorijas ūdenskritums (Zambija un Zimbabve); viena Pasaules mantojuma objekta vieta atrodas 3 valstīs — Sangha Trinational (CĀR, Kamerūna un Kongo Republika).^[1]

Pirmie objekti no Āfrikas kontinenta UNESCO Pasaules mantojumu sarakstā tika ierakstīti 1978. gadā — Gorē sala (Senegālā) un Akmenī izcirstās baznīcas (Etiopijā).^[2]^[3]

No 2011. gada septembra Somālijā nav neviena oficiāla Pasaules mantojuma objekta, jo Somālijas valdība nav parakstījusi 1972. gada UNESCO Pasaules mantojuma konvenciju. Tomēr Somālijā ir ap 12 arheoloģisko izrakumu vietām, kuras nākotnē var uzskatīt par iespējamajiem kandidātiem uz Pasaules mantojuma objekta statusu.^[4]

Katru gadu, UNESCO Pasaules mantojuma komiteja var piešķirt kādam objektam šo statusu, vai arī atņemt, ja tas vairs neatbilst kādam no kritērijam. Izvēles pamatā ir 10 kritēriji: seši — kultūras mantojumā (i-vi) un četri — dabas mantojumā (vii-x).^[5] Dažas vietas, kas apzīmētas jaukti ir gan dabas, gan kultūras mantojumu sarakstā. Āfrikā ir 83 kultūras, 41 dabas un 5 jauktas Pasaules mantojuma vietas.^[6]

Vairāk pūles tiek veltīts, lai palielinātu Pasaules mantojumu objektu skaitu un esošo objektu saglabāšanu kontinentā. Piemēram, 2006.g. 5. maijā Āfrikas Pasaules mantojumu fonds uzsāka UNESCO aizsardzības mērķi Subsahāras Āfrikā. Tas plānots, lai aizsargātu vietas, pieņemot darbā personālu no valsts, lai saglabātu valstī uzskaitē esošos objektus, kā arī "sagatavot nomināciju dokumentāciju iekļausanai Pasaules mantojumu objektu sarakstā". Dotācijas ir paredzētas, lai palīdzētu "objektu pārvaldību un saglabāšanu kopumā" un, lai atjaunotu īpaši apdrautētos objektus.^[7]

UNESCO ir mēģinājusi palielināt informātību par cilvēka izcelsmes vietām Āfrikā — Etiopiju — ar mērķi saglabāt un aizsargāt teritorijas no turpmākās pasliktināšanās.^[8]

Pasaules mantojuma komiteja var arī norādīt apdraudētās vietas, atsaucoties uz "apstākļiem kas var apdraudēt vai apdraud objektu, kas ir iekļauts Pasaules mantojumu sarakstā".^[9] Kopā ar citām Pasaules manotjumu objektu vietām, apdraudētie obekti ir pakļauti atkārtotai izvērtēšanai komitejā katru gadu.^[10]^[11] Āfrikā ir procentuāli lielākais apdraudēto objektu daudzums. Kopumā tādas vietas ir 17, kas veido 13% no visiem Āfrikas Pasaules mantojuma objektiem 44% no 39 apdraudētajām vietām visā pasaulē, un Kongo DR ir vienīgā valsts, kur ir vairāk kā divi apdraudētie objekti.^[9]

Trīs vietas Pasaules mantojumu sarakstā tika iekļautas kā apdraudētas, bet kopš tā laika šo statusu ir zaudējušas: Ngorongoro aizsardzības zona (1984—1989),^[12] Rvenzori kalna nacionālais parks (1999–2004),^[13] un Tipasa (2002–2006).^[14] Garambas nacionālais parks un Tombuktu arī ir zaudējuši savu statusu attiecīgi 1992. un 1995. gadā bet vēlāk 1996. un 2012.g. to atguva.^[15]^[16]

Apzīmējumi

Turpmāk sarakstā UNESCO ignorē Āfrikas ģeopolitisko definīciju, un ietver to ka atrastā minētas arī "Arābu valstis".^[17] Ēģipte ir iekļāuta kā Ziemeļāfrikas daļa. Sarakstā ir arī vairākas vietas, kuru valstis atrodas ārpus kontinenta, bet vieta pati par sevi atrodas Āfrikā; trīs šādas vietas atrodas Kanāriju salās (pieder Spānijai), viena — Madeirā (pieder Portugālei), viena — Reinjonā (pieder Francijai) un viena — Svētās Helēnas Salā (pieder Lielbritānijai).

Objekts — objekta oficiālais nosaukums pēc Pasaules Mantojuma Komitejas.^[1]

Atrašanās vieta — norādīts, kurā provincē vai pilsētas tuvumā atrodas objekts.

Koordinātas — ģeogrāfiskās koordinātas

Kritēriji — nosaka Pasaules Mantojuma Komiteja.^[5]

Platība — hektāri, izņemot buferzonas.

Gads — kurā gadā vieta iekļāuta Pasaules Mantojumu sarakstā.

Apdraudētās vietas

Vietas

Alžīrija

Alžīrijā atrodas 7 Pasaules mantojuma vietas.

Objekts	Atrašanās vieta	Koordinātas	Kritēriji	Platība (ha)	Gads
Alžīras kasba	Alžīra	36°47′0″N 3°3′37″E / 36.78333°N 3.06028°E / 36.78333; 3.06028	Kultūra: (ii), (v)	60	1992
Benī Hammāda	Msīlas province	35°48′50″N 4°47′36″E / 35.81389°N 4.79333°E / 35.81389; 4.79333	Kultūra: (iii)	150	1980
Džemila	Satīfa	36°19′0″N 5°44′0″E / 36.31667°N 5.73333°E / 36.31667; 5.73333	Kultūra: (iii), (iv)	30	1982
Mzābas ieleja	Gardāja	32°29′14″N 3°40′53″E / 32.48722°N 3.68139°E / 32.48722; 3.68139	Kultūra: (ii), (iii), (v)	4000	1982
Tasili plato	Illīzī un Tamanrāseta	25°10′0″N 8°10′0″E / 25.16667°N 8.16667°E / 25.16667; 8.16667	Jaukti: (i), (iii), (vii), (viii)	7 200 000	1982
Tībāza	Tībāza	36°35′31″N 2°26′58″E / 36.59194°N 2.44944°E / 36.59194; 2.44944	Kultūra: (iii), (iv)	52	1982
Timgada	Batnas province	35°29′03″N 6°28′07″E / 35.48417°N 6.46861°E / 35.48417; 6.46861	Kultūra: (ii), (iii), (iv)	0,04	1982

Benina

Beninā atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta.

Objekts	Attēls	Atrašanās vieta	Koordinātas	Kritēriji	Platība	Gads
Abomejas karaliskā pils		Abomeja	7°11′08″N 1°59′17″E / 7.18556°N 1.98806°E / 7.18556; 1.98806	Kultūra: (iii), (iv)	48	1985

Botsvāna

Botsvānā atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta.

Objekts	Attēls	Atrašanās vieta	Koordinātas	Kritēriji	Platība (ha)	Gads
Codilo		Ziemeļrietumu distrikts	18°46′18″S 21°45′15″E / 18.77167°S 21.75417°E / -18.77167; 21.75417	Kultūra: (i), (iii), (vi)	4800	2001

Burkinafaso

Burkinafaso atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta.

Objekts	Attēls	Atrašanās vieta	Koordinātas	Kritēriji	Platība	Gads
Loropēni drupas		Loropēni	10°18′0″N 3°32′0″W / 10.30000°N 3.53333°W / 10.30000; -3.53333	Kultūra: (iii)	1,1	2009

Centrālāfrikas Republika

CĀR atrodas 2 Pasaules mantojuma vietas, viena no tām atrodas vēl 2 ciās valstīs.

Objekts	Attēls	Atrašanās vieta	Koordinātas	Kritēriji	Platība	Gads
Manovo—Gundas—Senflorī nacionālais parks		Bamingi—Bangorana	9°0′0″N 21°30′0″E / 9.00000°N 21.50000°E / 9.00000; 21.50000	Daba: (ix), (x)	1 740 000	1988
Sanga		Kamerūna, CĀR, Kongo Republika	2°36′34″N 16°33′15″E / 2.60944°N 16.55417°E / 2.60944; 16.55417	Daba: (ix), (x)	8780	2012

Čada

Čadā atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta.

Objekts	Attēls	Atrašanās vieta	Koordinātas	Kritēriji	Platība	Gads
Ouniangas ezers		Ennedi reģions	19°03′0″N 20°29′0″E / 19.05000°N 20.48333°E / 19.05000; 20.48333	Daba: (vii)	62 808	2012

DĀR

Dienvidāfrikas Republikā atrodas 8 Pasaules mantojuma vietas, viena no tām vietām atrodas vēl citā valstī.

Objekts	Atrašanās vieta	Koordinātas	Kritēriji	Platība (ha)	Gads
Cilvēkpērtiķu fosiliju vietas Sterkfonteinā, Svartkransā, Kromdajā un Environsā	Hautena, Limpopo un Ziemeļrietumi	25°58′01″S 27°39′44″E / 25.96694°S 27.66222°E / -25.96694; 27.66222	Kultūra: (iii), (iv)	—	1999
Friedefortas krāteris	Frīsteita un Ziemeļrietumi	27°00′00″S 27°30′00″E / 27.00000°S 27.50000°E / -27.00000; 27.50000	Daba: (viii)	30 000	2005
Kāpas floristikas reģiona aizsargājamās teritorijas	Austrumkāpa un Rietumkāpa	34°10′00″S 18°22′30″E / 34.16667°S 18.37500°E / -34.16667; 18.37500	Daba: (ix), (x)	553 000	2004
Lielais Sentlūsijas mitraiņu parks	Kvazulu—Natāla	28°00′00″S 32°30′00″E / 28.00000°S 32.50000°E / -28.00000; 32.50000	Daba: (vii), (ix), (x)	239 566	199
Mapunubves kultūrainava	Limpopo	22°11′33″S 29°14′20″E / 22.19250°S 29.23889°E / -22.19250; 29.23889	Kultūra: (ii), (iii), (iv), (v)	28 168	2003
Maloti—Drakensbergas parks	Kvazulu—Natāla un Kachasnekas distrikts (Lesoto)		Jaukti: (i), (iii), (vii), (x)	249 313	2000
Rehtersveldas kultūras un dabas ainava	Ziemeļkāpa	28°17′24″S 17°08′11″E / 28.29000°S 17.13639°E / -28.29000; 17.13639	Kultūra: (iv), (v)	160 000	2007
Robena sala	Rietumkāpa	33°48′24″S 18°21′58″E / 33.80667°S 18.36611°E / -33.80667; 18.36611	Kultūra: (iii), (vi)	475	1999

Etiopija

Etiopijā atrodas 9 Pasaules mantojuma vietas.

Objekts	Atrašanās vieta	Koordinātas	Kritēriji	Platība (ha)	Gads
Akmenī cirstās baznīcas Lalibelā	Amaras reģions	12°1′54″N 39°2′28″E / 12.03167°N 39.04111°E / 12.03167; 39.04111	Kultūra: (i), (ii), (iii)		1978
Aksuma	Tigrajas reģions	14°7′N 38°44′E / 14.117°N 38.733°E / 14.117; 38.733	Kultūra (i), (iv)		1980
Avašas lejteces ieleja	Afāras reģions	11°6′0″N 40°34′46″E / 11.10000°N 40.57944°E / 11.10000; 40.57944	Kultūra: (ii), (iii), (iv)		1980
Fasilgebi	Amaras reģions	12°36′29″N 37°28′11″E / 12.60806°N 37.46972°E / 12.60806; 37.46972	Kultūra: (ii), (iii)		1979
Hareras Džugola un vēsturiskā pilsēta	Hareri reģions	9°18′40″N 42°07′40″E / 9.31111°N 42.12778°E / 9.31111; 42.12778	Kultūra: (ii), (iii), (iv), (v)	48	2006
Konso kultūrainava	Dienvidu nāciju un tautību reģions	5°15′0″N 37°29′0″E / 5.25000°N 37.48333°E / 5.25000; 37.48333	Kultūra: (iii), (v)	14 000	2011
Omo lejteces ieleja	Dienvidu nāciju un tautību reģions	4°48′1″N 35°58′1″E / 4.80028°N 35.96694°E / 4.80028; 35.96694	Kultūra: (iii), (iv)		1980
Semena nacionālais parks	Amaras reģions	13°11′0″N 38°4′0″E / 13.18333°N 38.06667°E / 13.18333; 38.06667	Daba: (vii), (x)	22 000	1978
Tija	Dienvidu nāciju un tautību reģions	8°26′0″N 38°37′0″E / 8.43333°N 38.61667°E / 8.43333; 38.61667	Kultūra: (i), (iv)		1980

Ēģipte

Ēģiptē atrodas 7 Pasaules mantojuma vietas.

Objekts	Atrašanās vieta	Koordinātas	Kritēriji	Platība (ha)	Gads
Abū Mīna	Abūsīra	30°56′42″N 29°30′35″E / 30.94500°N 29.50972°E / 30.94500; 29.50972	Kultūra: (iv)	182	1979
Abū Simbelas tempļi	Asuāna	22°20′13″N 31°37′32″E / 22.33694°N 31.62556°E / 22.33694; 31.62556	Kultūra (i), (iii), (iv)	374	1979
Memfisa un Gīzas piramīdu nekropole	Gīza	29°58′34″N 31°7′58″E / 29.97611°N 31.13278°E / 29.97611; 31.13278	Kultūra (i), (iii), (vi)	16 358	1979
Svētās Katrīnas teritorija	Dienvidsīnājas muhāfaza	28°33′20″N 33°58′34″E / 28.55556°N 33.97611°E / 28.55556; 33.97611	Kultūra: (i), (iii), (iv), (vi)	60 100	2002
Tēbas un tās Nekropole	Kena	25°43′14″N 32°36′37″E / 25.72056°N 32.61028°E / 25.72056; 32.61028	Kultūra: (i), (iii), (vi)	7390	1979
Vādī Al—Hitana	Faijumas muhāfaza	29°16′15″N 30°02′38″E / 29.27083°N 30.04389°E / 29.27083; 30.04389	Daba: (viii)	20 015	2005
Vecā Kaira	Kaira	30°2′45″N 31°15′45″E / 30.04583°N 31.26250°E / 30.04583; 31.26250	Kultūra: (i), (v), (vi)	524	1979

Gabona

Gabonā atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta.

Objekts	Attēls	Atrašanās vieta	Koordinātas	Kritēriji	Platība (ha)	Gads
Lope—Okandas ekosistēma un reliktā kultūrainava		Ogove—Ivindo province un Ogove—Lolo province	0°30′00″S 11°30′00″E / 0.50000°S 11.50000°E / -0.50000; 11.50000	Jaukti: (iii), (iv), (ix), (x)	491 291	2007

Gambija

Gambijā atrodas 2 Pasaules mantojuma vietas. Viena no tām atrodas vēl citā valstī.

Objekts	Attēls	Atrašanās vieta	Koordinātas	Kritēriji	Platība (ha)	Gads
Senegambijas akmens apļi		Centrālās upes reģions (Gambijā) un Kaulaka reģions (Senegālā)	13°41′28″N 15°31′21″W / 13.69111°N 15.52250°W / 13.69111; -15.52250	Kultūra: (i), (iii)	10	2006
Džeimsa sala un saistītās vietas		Bandžula, Lejas Niumi un Augšniumi	13°19′0″N 16°22′0″W / 13.31667°N 16.36667°W / 13.31667; -16.36667	Kultūra: (iii), (iv)	8	2003

Gana

Ganā atrodas 2 Pasaules mantojuma vietas.

Objekts	Attēls	Atrašanās vieta	Koordinātas	Kritēriji	Platība	Gads
Asantes tradicionālās ēkas		Kumasi	6°24′4″N 1°37′32″W / 6.40111°N 1.62556°W / 6.40111; -1.62556	Kultūra: (v)		1980
Forti un Pilis Akrā, Voltas reģionā, Lielajā Akrā, Centrālajos un Rietumu reģionos		Centrālais reģions, Lielā Akra, Voltas reģions un Rietumu reģions		Kultūra: (vi)		1979

Gvineja

Gvinejā atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta. Šī pati vieta atrodas vēl citā valstī.

Objekts	Attēls	Atrašanās vieta	Koordinātas	Kritēriji	Platība (ha)	Gads
Nimbas kalna dabas rezervāts		Lola prefektūra (Gvinejā) un Kotdivuāra	7°36′10″N 8°23′27″W / 7.60278°N 8.39083°W / 7.60278; -8.39083	Daba: (ix), (x)	18 000	1981

Kaboverde

Kaboverdē atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta.

Objekts	Attēls	Atrašanās vieta	Koordinātas	Kritēriji	Platība	Gads	Paskaidrojums

Kamerūna

Kamerūnā atrodas 2 Pasaules mantojuma vietas, viena no tām 1 atrodas citā valstī.

Objekts	Attēls	Atrašanās vieta	Koordinātas	Kritēriji	Platība	Gads
Sanga		Kamerūna, CĀR, Kongo Republika	2°36′34″N 16°33′15″W / 2.60944°N 16.55417°W / 2.60944; -16.55417	Daba: (ix), (x)	8780	2012

Kanāriju Salas ( Spānija)

Kanāriju Salās atrodas 3 Pasaules mantojuma vietas.

Objekts	Attēls	Atrašanās vieta	Koordinātas	Kritēriji	Platība	Gads	Paskaidrojums

Kenija

Kenijā atrodas 6 Pasaules mantojuma vietas.

Objekts	Atrašanās vieta	Koordinātas	Kritēriji	Platība (ha)	Gads	Paskaidrojums
Kenijas kalna nacionālais parks/Dabiskais mežs	Centrālā Province un Austrumu province	0°7′26″S 37°20′12″E / 0.12389°S 37.33667°E / -0.12389; 37.33667	Daba: (vii), (ix)	142 020	1997	Nacionālais parks ieskauj 5199 m Kenijas kalnu un 12 ledājus.^[18]
Lamu vecpilsēta	Lamu	2°16′10″S 40°54′8″E / 2.26944°S 40.90222°E / -2.26944; 40.90222	Kultūra: (ii), (iv), (vi)	16	2001	Senā svahili tirdzniecības pilsēta. Būvēta no koraļļu akmens un mangrovju koksnes.^[19]
Turkanas ezera nacionālie parki	Turkanas ezers	3°3′0″N 36°1′0″E / 3.05000°N 36.01667°E / 3.05000; 36.01667	Daba: (viii), (x)	161 485	1997	Turkanas ezers ir svarīga Āfrikas faunas un floras aizsardzības vieta. Te mīt Nīlas krokodils, nīlzirgi un vairākas indīgās čūskas.^[20]

Kongo Demokrātiskā Republika

Kongo DR atrodas 5 Pasaules mantojuma vietas.

Objekts	Attēls	Atrašanās vieta	Koordinātas	Kritēriji	Platība	Gads
Sanga		Kamerūna, CĀR, Kongo Republika	2°36′34″N 16°33′15″W / 2.60944°N 16.55417°W / 2.60944; -16.55417	Daba: (ix), (x)	8780	2012

Kongo Republika

Kongo Republikā atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta. Šī pati vieta atrodas vēl 2 citās valstīs.

Objekts	Attēls	Atrašanās vieta	Koordinātas	Kritēriji	Platība	Gads	Paskaidrojums

Kotdivuāra

Kordivuārā atrodas 4 Pasaules mantojuma vietas. Viena vieta atrodas vēl citā valstī.

Objekts	Attēls	Atrašanās vieta	Koordinātas	Kritēriji	Platība (ha)	Gads	Paskaidrojums
Komoē nacionālais parks		Zanzanas reģions	9°6′0″N 3°42′0″W / 9.10000°N 3.70000°W / 9.10000; -3.70000	Daba: (ix), (x)	1 150 000	1983	Lielākā aizsargātā teritorija Rietumāfrikā. Kopš 2003.g. Komoe nacionālais parks ir iekļauts UNESCO Apdraudēto objektu sarakstā, sakarā ar nemieriem Kotdivuārā, un dažādiem citiem faktoriem, piem., malumedniecība, ugunsgrēki u.c.^[21]^[22]

Lesoto

Lesoto atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta. Šī pati vieta atrodas vēl vienā citā valstī.

Objekts	Attēls	Atrašanās vieta	Koordinātas	Kritēriji	Platība	Gads	Paskaidrojums

Lībija

Lībijā atrodas 6 Pasaules mantojuma vietas.

Objekts	Attēls	Atrašanās vieta	Koordinātas	Kritēriji	Platība	Gads	Paskaidrojums

Madagaskara

Madagaskarā atrodas 3 Pasaules mantojuma vietas.

Objekts	Attēls	Atrašanās vieta	Koordinātas	Kritēriji	Platība	Gads	Paskaidrojums

Madeira ( Portugāle)

Madeirā atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta.

Objekts	Attēls	Atrašanās vieta	Koordinātas	Kritēriji	Platība	Gads	Paskaidrojums

Malāvija

Malāvijā atrodas 2 Pasaules mantojuma vietas.

Objekts	Attēls	Atrašanās vieta	Koordinātas	Kritēriji	Platība	Gads	Paskaidrojums

Mali

Mali atrodas 4 Pasaules mantojuma vietas.

Objekts	Attēls	Atrašanās vieta	Koordinātas	Kritēriji	Platība	Gads	Paskaidrojums

Maroka

Marokā atrodas 9 Pasaules mantojuma vietas.

Objekts	Attēls	Atrašanās vieta	Koordinātas	Kritēriji	Platība	Gads	Paskaidrojums

Mauritānija

Mauritānijā atrodas 2 Pasaules mantojuma vietas.

Objekts	Attēls	Atrašanās vieta	Koordinātas	Kritēriji	Platība	Gads	Paskaidrojums

Maurīcija

Maurīcijā atrodas 2 Pasaules mantojuma vietas.

Objekts	Attēls	Atrašanās vieta	Koordinātas	Kritēriji	Platība	Gads	Paskaidrojums

Mozambika

Mozambikā atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta.

Objekts	Attēls	Atrašanās vieta	Koordinātas	Kritēriji	Platība	Gads	Paskaidrojums

Namībija

Namībijā atrodas 2 Pasaules mantojuma vietas.

Objekts	Attēls	Atrašanās vieta	Koordinātas	Kritēriji	Platība	Gads	Paskaidrojums

Nigēra

Nigērā atrodas 3 Pasaules mantojuma vietas.

Objekts	Attēls	Atrašanās vieta	Koordinātas	Kritēriji	Platība	Gads	Paskaidrojums

Nigērija

Nigērijā atrodas 2 Pasaules mantojuma vietas.

Objekts	Attēls	Atrašanās vieta	Koordinātas	Kritēriji	Platība	Gads	Paskaidrojums

Reinjona (Francija)

Reinjonā atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta.

Objekts	Attēls	Atrašanās vieta	Koordinātas	Kritēriji	Platība	Gads	Paskaidrojums
Pitoni, Cirkes un Remparti Reinjonas salā		Reinjona	21°6′52″S 55°31′57″E / 21.11444°S 55.53250°E / -21.11444; 55.53250	Daba: (vii), (x)	105 838	2010	Reinjonas nacionālais parks ar labu reljefu un bioloģisko daudzveidību.^[23]

Seišelas

Seišelās atrodas 2 Pasaules mantojuma vietas.

Objekts	Attēls	Atrašanās vieta	Koordinātas	Kritēriji	Platība	Gads	Paskaidrojums
Aldabras atols		Aldabras salu grupa	9°25′0″S 46°24′59″E / 9.41667°S 46.41639°E / -9.41667; 46.41639	Daba: (vii), (ix), (x)	35 000	1982	Aldabras atols sastāv no 4 karaļļu salām un lagūnas, ko ieskauj koraļļu rifi. Salas ir mājvieta pasaulē lielākajiem Milzu bruņurupučiem.^[24]

Senegāla

Senegālā atrodas 6 Pasaules mantojuma vietas. Viena no tām atrodas vēl citā valstī.

Objekts	Attēls	Atrašanās vieta	Koordinātas	Kritēriji	Platība	Gads	Paskaidrojums

Sudāna

Sudānā atrodas 2 Pasaules mantojuma vietas.

Objekts	Attēls	Atrašanās vieta	Koordinātas	Kritēriji	Platība	Gads	Paskaidrojums

Svētās Helēnas Sala ( Lielbritānija)

Svētās Helēnas Salā atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta.

Objekts	Attēls	Atrašanās vieta	Koordinātas	Kritēriji	Platība	Gads	Paskaidrojums

Tanzānija

Tanzānijā atrodas 7 Pasaules mantojuma vietas.

Objekts	Attēls	Atrašanās vieta	Koordinātas	Kritēriji	Platība (ha)	Gads	Paskaidrojums
Kilimandžāro nacionālais parks		Kilimandžāro reģions	3°04′S 37°22′E / 3.067°S 37.367°E / -3.067; 37.367	Dabas (vii)	75 575	1987	Kilimandžāro kalna vulkāniskais masīvs ir Āfrikas augstākā virstone (5895 m). Parku ieskauj savanna un meži, kuros dzīvo daudz zīdītāju.^[25]
Ngorongoro aizsardzības zona		Arušas reģions	3°12′32″S 35°27′46″E / 3.20889°S 35.46278°E / -3.20889; 35.46278	Jaukts: (iv), (vii), (viii), (ix), (x)	809 440	1979	Savvaļas dzīvnieku dzīvesvieta, blakus aktīvajam Oldonyo Lengai vulkānam.^[26]

Togo

Togo atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta.

Objekts	Attēls	Atrašanās vieta	Koordinātas	Kritēriji	Platība	Gads	Paskaidrojums

Tunisija

Tunisijā atrodas 8 Pasaules mantojuma vietas.

Objekts	Attēls	Atrašanās vieta	Koordinātas	Kritēriji	Platība	Gads	Paskaidrojums
Kartāgas arheoloģiskā vieta		Tunisa	36°51′29″N 10°19′51″E / 36.85806°N 10.33083°E / 36.85806; 10.33083	Kultūra (ii), (iii), (vi)		1979	Dibināta 9. gadsimtā p.m.ē. Kartāga bija tirdzniecības impērija, kas aptvēra Vidusjūru. Pilsēta tika iznīcināta 146.g. p.m.ē. Pūniešu karos, vēlāk tā tikusi arī pārbūvēta.^[27]

Uganda

Ugandā atrodas 3 Pasaules mantojuma vietas.

Objekts	Attēls	Atrašanās vieta	Koordinātas	Kritēriji	Platība	Gads	Paskaidrojums

Zambija

Zambijā atrodas 1 Pasaules mantojuma vieta. Šī pati vieta atrodas vēl vienā citā valstī.

Objekts	Attēls	Atrašanās vieta	Koordinātas	Kritēriji	Platība	Gads	Paskaidrojums

Zimbabve

Zimbabvē atrodas 5 Pasaules mantojuma vietas, viena vietām atrodas vēl vienā citā valstī.

Objekts	Attēls	Atrašanās vieta	Koordinātas	Kritēriji	Platība	Gads	Paskaidrojums

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 «World Heritage List». UNESCO. Skatīts: 2010.g. 28. maijs.
↑ «Number of World Heritage properties inscribed each Year». UNESCO. Skatīts: 2011.g. 8. septembris.
↑ «Intergovernmental Committee for the Protection of the World Cultural and Natural Heritage, Second Session, Final Report» (PDF). Vašingtona : UNESCO. 1978.g. 5.—8. septembris. 7–8. lpp. Skatīts: 2011.g. 8. septembris.
↑ Stephanie Hegarty. «Sada Mire: Uncovering Somalia's Heritage». BBC, 2011.g. 20. septembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 18. janvārī. Skatīts: 2014.g. 19. janvāris.
↑ ^5,0 ^5,1 «The Criteria for Selection». UNESCO. Skatīts: 2011.g. 10. septembris.
↑ «World Heritage List Nominations». UNESCO. Skatīts: 2010.g. 28. maijs.
↑ Launch of African World Heritage Fund. UNESCO. 2006.g. 3. maijs. Atjaunināts: 2011.g. 10. septembris.
↑ UNESCO meeting to promote African human origin sites and the World Heritage Convention. UNESCO. Atjaunināts: 2011.g. 10. septembris.
↑ ^9,0 ^9,1 «World Heritage in Danger». UNESCO. Skatīts: 2010.g. 28. maijs.
↑ «The World Heritage Committee». UNESCO. Skatīts: 2011.g. 10. septembris.
↑ «Sessions». UNESCO. Skatīts: 2011.g. 10. septembris.
↑ «Ngorongoro Conservation Area – History». UNESCO. Skatīts: 2011.g. 10. septembris.
↑ «Rwenzori Mountains National Park – History». UNESCO. Skatīts: 2011.g. 10. septembris.
↑ «Tipasa – History». UNESCO. Skatīts: 2011.g. 10. septembris.
↑ «Garamba National Park – History». UNESCO. Skatīts: 2011.g. 10. septembris.
↑ «Timbuktu – History». UNESCO. Skatīts: 2012.g. 30. jūnijs.
↑ «Number of World Heritage Properties by region». UNESCO. Skatīts: 2011.g. 10. septembris.
↑ «Mount Kenya National Park/Natural Forest». UNESCO. Skatīts: 2010. gada 28. maijs.
↑ «Lamu Old Town». UNESCO. Skatīts: 2010. gada 28. maijs.
↑ «Lower Valley of the Omo». UNESCO. Skatīts: 2010. gada 28. maijs.
↑ «Comoé National Park». UNESCO. Skatīts: 2010. gada 28. maijs.
↑ «Comoé National Park – Threats to the Site (2003)». UNESCO. Skatīts: 2010. gada 30. augusts.
↑ «Pitons, cirques and remparts of Reunion Island». UNESCO. Skatīts: 2011. gada 10. jūlijs.
↑ «Aldabra Atoll». UNESCO. Skatīts: 2010. gada 28. maijs.
↑ «Kilimanjaro National Park». UNESCO. Skatīts: 2010. gada 28. maijs.
↑ «Ngorongoro Conservation Area». UNESCO. Skatīts: 2010. gada 28. maijs.
↑ «Archaeological Site of Carthage». UNESCO. Skatīts: 2010. gada 28. maijs.

[list-1] 1,0 ^1,1 ^1,2 «World Heritage List». UNESCO. Skatīts: 2010.g. 28. maijs.

[SitebyYear-2] «Number of World Heritage properties inscribed each Year». UNESCO. Skatīts: 2011.g. 8. septembris.

[origlist-3] «Intergovernmental Committee for the Protection of the World Cultural and Natural Heritage, Second Session, Final Report» (PDF). Vašingtona : UNESCO. 1978.g. 5.—8. septembris. 7–8. lpp. Skatīts: 2011.g. 8. septembris.

[Smush-4] Stephanie Hegarty. «Sada Mire: Uncovering Somalia's Heritage». BBC, 2011.g. 20. septembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 18. janvārī. Skatīts: 2014.g. 19. janvāris.

[criteria-5] 5,0 ^5,1 «The Criteria for Selection». UNESCO. Skatīts: 2011.g. 10. septembris.

[nomin_list-6] «World Heritage List Nominations». UNESCO. Skatīts: 2010.g. 28. maijs.

[AWHF-launch-7] Launch of African World Heritage Fund. UNESCO. 2006.g. 3. maijs. Atjaunināts: 2011.g. 10. septembris.

[8] UNESCO meeting to promote African human origin sites and the World Heritage Convention. UNESCO. Atjaunināts: 2011.g. 10. septembris.

[dangerlist-9] 9,0 ^9,1 «World Heritage in Danger». UNESCO. Skatīts: 2010.g. 28. maijs.

[committeeinfo-10] «The World Heritage Committee». UNESCO. Skatīts: 2011.g. 10. septembris.

[committee-sessions-11] «Sessions». UNESCO. Skatīts: 2011.g. 10. septembris.

[ngorodang-12] «Ngorongoro Conservation Area – History». UNESCO. Skatīts: 2011.g. 10. septembris.

[rwenzodang-13] «Rwenzori Mountains National Park – History». UNESCO. Skatīts: 2011.g. 10. septembris.

[tipasadang-14] «Tipasa – History». UNESCO. Skatīts: 2011.g. 10. septembris.

[garambadang-15] «Garamba National Park – History». UNESCO. Skatīts: 2011.g. 10. septembris.

[16] «Timbuktu – History». UNESCO. Skatīts: 2012.g. 30. jūnijs.

[17] «Number of World Heritage Properties by region». UNESCO. Skatīts: 2011.g. 10. septembris.

[18] «Mount Kenya National Park/Natural Forest». UNESCO. Skatīts: 2010. gada 28. maijs.

[19] «Lamu Old Town». UNESCO. Skatīts: 2010. gada 28. maijs.

[20] «Lower Valley of the Omo». UNESCO. Skatīts: 2010. gada 28. maijs.

[21] «Comoé National Park». UNESCO. Skatīts: 2010. gada 28. maijs.

[22] «Comoé National Park – Threats to the Site (2003)». UNESCO. Skatīts: 2010. gada 30. augusts.

[23] «Pitons, cirques and remparts of Reunion Island». UNESCO. Skatīts: 2011. gada 10. jūlijs.

[24] «Aldabra Atoll». UNESCO. Skatīts: 2010. gada 28. maijs.

[25] «Kilimanjaro National Park». UNESCO. Skatīts: 2010. gada 28. maijs.

[26] «Ngorongoro Conservation Area». UNESCO. Skatīts: 2010. gada 28. maijs.

[27] «Archaeological Site of Carthage». UNESCO. Skatīts: 2010. gada 28. maijs.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]

[10]

[11]

[12]

[13]

[14]

[15]

[16]

[17]

[18]

[19]

[20]

[21]

[22]

[23]

[24]

[25]

[26]

[27]