UNESCO Pasaules mantojuma vietas Rumānijā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Sarakstā apkopotas tās vietas Rumānijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Kopā UNESCO sarakstā ir oficiāli iekļautas 7 vietas (6 — kultūras objekti un 1 — dabas objekts), savukārt 15 vietas ir iekļautas oficiālajā kandidātu sarakstā[1]. Rumānija Pasaules mantojuma konvenciju ratificējusi 1990. gada 16. maijā.

Sarakstā iekļautie objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēls Nosaukums Atrašanās vieta Datums Tips Kritēriji Paskaidrojums Aizsardzības nr.
Delta Dunarii 500.jpg Donavas delta Tulčas žudecs
45°4′59″N 29°30′0″E / 45.08306°N 29.50000°E / 45.08306; 29.50000
1991 Daba vii, x Donavas ūdeņi, kas ietek Melnajā jūrā, veido lielāko un vislabāk saglabājušo upes deltu Eiropā. Deltā dzīvo vairāk nekā 300 putnu sugas, kā arī 4 saldūdens zivju sugas ezeros un purvos[2]. 588
Biertan IMG 5606.jpg Transilvānijas ciemi ar to nocietinātajām baznīcām Albas, Brašovas, Hargitas, Murešas un Sibiu žudeti
46°8′9″N 24°46′23″E / 46.13583°N 24.77306°E / 46.13583; 24.77306
1993 Kultūra iv Šie Transilvānijas ciemi ar savām nocietinātajām baznīcām sniedz spilgtu priekštatu par kultūras ainavu Transilvānijas dienvidos. Pasaules mantojumu sarakstā ir iekļauti 7 ciemi. Ciemi ir raksturīgi ar īpaši zemes izmantošanas sistēmu, tirdzniecības saitēm un saimju sētu organizāciju. Nocietinātās baznīcas sniedz priekšstatu par būvniecības stilu no 13. līdz 16. gadsimtam[3]. 596
Horezu.jpg Horezu klosteris Vilčas žudecs
45°10′7″N 24°0′25″E / 45.16861°N 24.00694°E / 45.16861; 24.00694
1993 Kultūra ii Klosteri 1690. gadā dibināja princis Konstantīns Brancovans. Klosteris celts "Brancovan" stilā, un tas pazīstams ar sabu arhitektūras tīrību un līdzsvaru. Sienu un ikonu gleznojumu skola, kas tika izveidota 18. gadsimtā bija pazīstama visā Balkānu reģionā[4]. 597
Voronet church.jpg Moldāvijas baznīcas Sučavas žudecs
47°44′0″N 25°56′0″E / 47.73333°N 25.93333°E / 47.73333; 25.93333
1993 Kultūra i, iv 8 baznīcas, kas atrodas Senās Moldāvijas ziemeļos, būvētas no 15. līdz 16. gadsimta beigām. Baznīcu ārsienās ir fresku gleznas, ko iedvesmoja Bizantijas šedevri. Freskas ir autentiskas un īpaši labi saglabājušās līdz mūsdienām[5]. 598
Sighișoara, Romania.jpg Sigišoaras vēsturiskais centrs Murešas žudecs
46°13′1″N 24°47′28″E / 46.21694°N 24.79111°E / 46.21694; 24.79111
1999 Kultūra iii, v Pilsētu dibinājušo vācu amatnieki un tirgotāji. Sigišoara ir labs piemērs nelielai, nocietinātai Viduslaiku pilsētiņa, kas vija nozīmīgs tirdzniecības centrs šajā reģionā vairākus gadsimtus[6]. 902
Bârsana church.jpg Maramurešas koka baznīcas Maramurešas žudecs
47°49′15″N 24°3′21″E / 47.82083°N 24.05583°E / 47.82083; 24.05583
1999 Kultūra iv Pasaules mantojuma sarakstā ir iekļautas 8 koka baznīcas ,kuras ir izcili arhitektūras pieminekļi no dažādiem periodiem. Baznīcām ar augstu pulksteņa torni un interesantu jumtu konstrukciju. Šis baznīcas atspoguļo Rumānijas ziemeļu kultūrainavu izpausmes[7]. 904
Sanctuarele de andezit.JPG Oreštjes kalnu dāķiešu cietoksņi Hunedoaras žudecs
45°37′23″N 23°18′43″E / 45.62306°N 23.31194°E / 45.62306; 23.31194
1999 Kultūra ii, iii, iv Cietokšņu veidoti 1. gadsimtā p.m.ē., tos veidoja dāķieši. Cietoksni atspoguļo militārās un reliģiskās arhitektūras saplūšanu Eiropas vēlajā dzlezs laikmetā. Šie cietokšni ir Dāķijas Karalistes centrs, līdz to 2. gadsimtā m.ē. iekaroja romieši[8]. 906

Sarakstā iekļauto objektu izvietojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vietas Rumānijā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā:
Yellow pog.svg — kultūras objekts; Green pog.svg — dabas objekts; Blue pog.svg — jauktais objekts; Red pog.svg — apdraudēts objekts

Kandidātu sarakstā esošie objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

   — Pārrobežu objekts
Attēls Nosaukums Atrašanās vieta Datums Tips Kritēriji Aizsardzības numurs
Neamt monastery 1.cristibur.jpg Njamcas klosteris Njamcas žudecs
46°55′39″N 26°22′15″E / 46.92750°N 26.37083°E / 46.92750; 26.37083
1991 Kultūra i, ii, iv 544
Curtea de Arges.SV.jpg Kurtja de Ardžeša bizantieši un post-bizantiešu baznīcas Ardžešas žudecs
45°7′0″N 24°40′0″E / 45.11667°N 24.66667°E / 45.11667; 24.66667
1991 Kultūra i, ii, iv 545
RO GJ Tg Jiu Endless Column park.jpg Tirgužiu skulpturālais komplekss Goržas žudecs
45°2′3″N 23°16′29″E / 45.03417°N 23.27472°E / 45.03417; 23.27472
1991 Kultūra i, ii 548
BasarabiComplex5.JPG Basarabi alu komplekss Konstancas žudecs
44°10′25″N 28°24′30″E / 44.17361°N 28.40833°E / 44.17361; 28.40833
1991 Kultūra 549
RO IS Trei Ierarhi 2008.jpeg Triju svēto klosteris Jasi Jasu žudecs
47°9′44″N 27°35′20″E / 47.16222°N 27.58889°E / 47.16222; 27.58889
1991 Kultūra i, iv 551
Meža būves Mazajā Valahijā Goržas, Dolžas, Mehedincu, Vilčas, Ardžešas un Teleormanas žudeci 1991 Kultūra iv, v 552
Biserica din Densus - Pasztor.jpg Densušas Svētā Nikolaja banīca Hunedoaras žudecs 1991 Kultūra i, iv 553
Poarta 3.jpg Albajulijas vēsturiskais centrs Albas žudecs
46°4′35″N 23°34′22″E / 46.07639°N 23.57278°E / 46.07639; 23.57278
1991 Kultūra iv, v, vi 555
Retezat near camp Bucura.JPG Retezatas masīvs Hunedoaras un Karašas-Severinas žudeci 1991 Daba 557
Roudna Mountains, main edge, Romania.jpg Rodņas nacionālais parks Sučavas, Bistricas-Neseudas un Maramurešas žudeci 1991 Daba 558
Sinpetru paleontoloģijas vieta Sučavas žudecs 1991 Kultūra 559
Peisaj din Slătioara.jpg Slatioras gadsimtu senais mežs Sučavas žudecs 1991 Kultūra 560
Sibiu.jpg Sibiu vēsturiskais centrs un tā Skvēru ansamblis Sibiu žudecs
45°48′0″N 24°9′0″E / 45.80000°N 24.15000°E / 45.80000; 24.15000
2004 Kultūra ii, iii, iv, v 1929
Torocko a világörökség része.JPG Senie ciemi Holloko and Rimeteja un to apkārtne Albas žudecs 2012 Kultūra v 5683
Natural beech wood.jpg Dabiskie un pirmatnējie dižskābāržu meži Karpatu kalnu apkārtnē (Ukrainā, Slovākijā, Vācijā u.c.) Karogs: Rumānija Rumānija (kopā ar Valsts karogs: Albānija Albāniju, Valsts karogs: Austrija Austriju, Valsts karogs: Beļģija Beļģiju, Valsts karogs: Bulgārija Bulgāriju, Valsts karogs: Horvātija Horvātiju, Valsts karogs: Itālija Itāliju, Valsts karogs: Polija Poliju,Valsts karogs: Slovēnija Slovēniju, Valsts karogs: Spānija Spāniju un Valsts karogs: Ukraina Ukrainu) 2015 Dabas IX 6023

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]