UNESCO Pasaules mantojuma vietas Bulgārijā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Sarakstā apkopotas tās vietas Bulgārijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. UNESCO sarakstā no Bulgārijas ir iekļautas 9 vietas (7 kultūras objekti un 2 dabas objekti), savukārt 14 vietas ir iekļautas kandidātu sarakstā[1]. Bulgārija Pasaules mantojuma konvenciju ratificējusi 1974. gada 7. martā.

Sarakstā iekļautie objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēls Nosaukums Atrašanās vieta Datums Tips Kritēriji Paskaidrojums Aizsardzības nr.
Boyana Church 2 TB.JPG Bojanas baznīca Sofija
42°39′0″N 23°16′0″E / 42.65000°N 23.26667°E / 42.65000; 23.26667
1979 Kultūra ii, iii Šī vieta atrodas Sofijas nomalē un sastāv kopā no trim ēkām. Austrumu baznīca ir uzcelta 10. gadsimtā un 13. gadsimta sākumā tā ir paplašināta ar Sebastocrator Kaloyan, kas ir otra divu stāvu ēka un atrodas tieši blakus tai. Baznīcas freskas, kas veidotas 1259. gadā ir viena no svarīgākajām viduslaiku gleznu kolekcijām. Ansambli noslēdz trešā baznīca, kas būvēta 19. gadsimta sākumā. Šī vieta ir viens no pilnīgākajiem un lieliski saglabājušajiem pieminekļiem Eiropas austrumu viduslaiku mākslā[2]. 42
Madara Bulgaria.jpg Madaras jātnieks Šumenas apgabals
43°18′0″N 27°9′0″E / 43.30000°N 27.15000°E / 43.30000; 27.15000
1979 Kultūra i, iii Madaras jātnieks, attēlo bruņinieka triumfu pār lauvu. Šīs piemineklis ir izgrebts 100 m augstā klintī netālu no Madaras ciema, Bulgārijas ziemeļaustrumos. Madaras ciems bija galvenā svētvieta Pirmās Bulgārijas caristes laikā pirms Bulgārijas pārejas uz kristietību 9. gadsimtā. Uzraksti blakus skulptūrai liecina par notikumiem, kas notika starp 705. un 801. gadu.[3] 43
Kazanlak-tomb 9.jpg Trāķiešu kapenes Kazanlakā Stara Zagoras apgabals
42°37′0″N 25°24′0″E / 42.61667°N 25.40000°E / 42.61667; 25.40000
1979 Kultūra i, iii, iv Šī vieta atklāta 1944. gadā un ir hellēnisma periodā apbedījuma vieta no 4. gadsimta p.m.ē. beigām. Tā atrodas netālu no Trāķijas galvaspilsētas Seutopolis un ir daļa no lielā, Traķijas kapsētām. Tholos ir šaurs koridors ar apļveida kamerām, kur sienas ir rotājas ar dažādiem gleznojumiem, kas pārstāv Trāķijas apbedīšanas rituālus un kultūru. Šie zīmējumi Bulgārijā ir vislabāk saglabājušies mākslas darbi no hellēnisma perioda[4]. 44
Churches of Ivanovo S.jpg Ivanovas akmenī izcirstās baznīcas Ruses apgabals
43°43′0″N 25°58′0″E / 43.71667°N 25.96667°E / 43.71667; 25.96667
1979 Kultūra ii, iii Šī vieta atrodas Ruses upes ielejā, Bulgārijas ziemeļaustrumos. Kompleksā ir akmenī izcirstas baznīcas, kapelas, klosteri, kas atrodas netālu no Ivanovas ciema. Pirmie veidojumi šajā vietā tika veidoti 12. gadsimtā. 14. gadsimta gleznojumi liecina par māksliniecisko prasmi, kas pārstāv Tarnovas glezniecības skolu[5]. 45
Rila Monastery, August 2013.jpg Rilas klosteris Kjustendilas apgabals
42°7′0″N 23°24′0″E / 42.11667°N 23.40000°E / 42.11667; 23.40000
1983 Kultūra vi Rilas klosteris tika dibināts 10. gadsimtā ar Svētā Jāņa no Rilas palīdzību, kas pareizticīgo baznīcas kanonizēts vientuļnieks. Viņa askētiskais mājoklis un kaps kļuva par svētvietu un vēlāk tika pārveidots par klostera kompleksu, kam bija nozīmīga loma garīgajā un sociālajā dzīvē Viduslaiku Bulgārijā. 19. gadsimta sākumā to iznīcināja uguns, bet starp 1834. un 1862. gadu komplekss tika pārbūvēts. Klosteris ir Bulgārijas renesanses raksturīgs piemērs[6]. 216
Nessebar, Bulgaria (9330464322).jpg Senā Nesebaras pilsēta Burgasas apgabals
42°39′22″N 27°43′48″E / 42.65611°N 27.73000°E / 42.65611; 27.73000
1983 Kultūra iii, iv Nesebara atrodas uz akmeņainas pussalas Melnajā jūrā un ir vairāk nekā 3000 gadus sena. 6. gadsimtā p.m.ē. pilsēta kļuva par grieķu koloniju. Pilsētas paliekas, kas datējamas galvenokārt no hellēnisma perioda ietver Akropoles templi Apollo, agoras un Trāķijas sienu nocietinājumus. Starp citiem pieminekļiem ir Stara Mitropolia bazilika un cietoksnis, kas būvēts viduslaikos. Pilsēta bija viena no svarīgākajām Bizantijas pilsētām Melnās jūras rietumu krastā. Apkārtnē atrodamas arī koka mājas, kas būvētas 19. gadsimtā un ir tipisks Melnās jūras arhitektūras piemērs.[7] 217
Srebarna-Lake.jpg Srebarnas dabas rezervāts Silistras apgabals
44°6′52″N 27°4′41″E / 44.11444°N 27.07806°E / 44.11444; 27.07806
1983 Daba x Srebarnas dabas rezervāts atrodas Srebarnas ezerā blakus Donavai un tā platība ir 600 ha. Rezervātā dzīvo gandrīz 100 putnu sugas, no kurām daudzas ir retas un apdraudētas. 80 citas putnu sugas migrē uz šejieni katru ziemu. Starp interesantākajām putnu sugām, kas sastopamas rezervātā ir pelikāns, lielais baltais gārnis, rudais gārnis, spīdīgais ibiss u.c[8]. 219
Pirin - Gergiyski ezera - IMG 4439.jpg Pirinu nacionālais parks Blagojevgradas apgabals
41°40′0″N 23°30′0″E / 41.66667°N 23.50000°E / 41.66667; 23.50000
1983 Daba vii, viii, ix Parka kopējā platība pārsniedz 27 000 ha un atrodas starp 1008 un 2914 metru augstumu Pirinu kalnos, Bulgārijas dienvidrietumos. Vieta ietver daudzveidīgas kaļķakmens kalnu ainavas ar ezeriem, ūdenskritumiem, alām un galvenokārt skujkoku mežiem. Vēlāk vietas teritorija tika paplašināta un pašlaik kopējā platība ir aptuveni 40000 ha.[9] 225
Sveshtari Thracian tomb Bulgaria IFB.JPG Trāķiešu kapenes Sveštari Razgradas apgabals
43°40′0″N 26°40′0″E / 43.66667°N 26.66667°E / 43.66667; 26.66667
1985 Kultūra i, iii Šīs kapenes atklātas 1982. gadā netālu no Sveštari ciema un ir 3. gadsimta p.m.ē. Trāķijas kaps. Kaps ir unikāls arhitektūras dekors. Kapenēs ir 10 izcirstas sieviešu figūras. Tās ir vienīgās tāda vaira skulptūras, kas ir atrastās kādreizējā Trāķijas teritorijā[10]. 359

Sarakstā iekļauto objektu izvietojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vietas Bulgārijā UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā:
Yellow pog.svg — kultūras objekts; Green pog.svg — dabas objekts; Blue pog.svg — jauktais objekts; Red pog.svg — apdraudēts objekts

Kandidātu sarakstā esošie objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

   — Pārrobežu objekts
Attēls Nosaukums Atrašanās vieta Datums Tips Kritēriji Aizsardzības numurs
Neolith-dwellings-Stara-Zagora.jpg Divi pilnībā saglabājušies neolīta laika mājokļi ar savu interjeru, sadzīves mēbelēm un piederumiem Stara Zagoras apgabals
42°25′27″N 25°36′36″E / 42.42417°N 25.61000°E / 42.42417; 25.61000
1984 Kultūra iii, iv 44
Magura - drawings.jpg Maguras ala ar bronzas laikmeta zīmējumiem Vidinas apgabals
43°43′6″N 22°36′1″E / 43.71833°N 22.60028°E / 43.71833; 22.60028
1984 Kultūra 45
Nicopolis ad Istrum - central part.jpg Nikopolisas ad Istrumas senā pilsēta Veliko Tarnovas apgabals
43°13′1″N 25°36′39″E / 43.21694°N 25.61083°E / 43.21694; 25.61083
1984 Kultūra iii, iv 47
Silistras senās kapenes Silistras apgabals
44°7′0″N 27°16′0″E / 44.11667°N 27.26667°E / 44.11667; 27.26667
1984 Kultūra i, iii 48
Bachkovski manastir2.jpg Bačkovski klosteris Plovdivas apgabals
41°56′35″N 24°48′52″E / 41.94306°N 24.81444°E / 41.94306; 24.81444
1984 Kultūra i, iv, vi 49
Bulgarien-Roschen-2-1996.jpg Melnikas pilsēta un Roženas klosteris Blagojevgradas apgabals
41°31′49″N 23°25′35″E / 41.53028°N 23.42639°E / 41.53028; 23.42639
1984 Kultūra i, iv 50
Basarbovo2.jpg Rusenski Lomas nacionālais parks Ruses apgabals 1984 Daba 54
Odeon in Plovdiv.jpg Senā Plovdiva Plovdivas apgabals
42°9′0″N 24°45′0″E / 42.15000°N 24.75000°E / 42.15000; 24.75000
2004 Kultūra ii, iv, vi 1948
Aleksandrovo grobniza.jpg Trāķiešu kaps ar sienu gleznojumiem blakus Aleksandrovas ciemam Haskovas apgabals
41°58′48″N 25°44′24″E / 41.98000°N 25.74000°E / 41.98000; 25.74000
2004 Kultūra 1949
Vrachanski Balkan.jpg Vracas karsta dabas rezervāts Vracas apgabals
43°10′1″N 23°35′20″E / 43.16694°N 23.58889°E / 43.16694; 23.58889
2011 Daba vii, viii, ix, x 5639
Belogradchik creeks.jpg Belogradčikas klintis Vidinas apgabals
43°36′46″N 22°40′58″E / 43.61278°N 22.68278°E / 43.61278; 22.68278
2011 Daba vii, viii 5640
Centralbalkan.jpg Centrālbalkānu nacionālais parks Gabrovas, Lovečas, Plovdivas un Stara Zagoras
42°46′37″N 24°36′50″E / 42.77694°N 24.61389°E / 42.77694; 24.61389
2011 Daba vii, viii, ix, x 5641
Pobitite kamyni.JPG Pobiti Kamani dabas piemineklis Varnas apgabals
43°14′13″N 27°42′3″E / 43.23694°N 27.70083°E / 43.23694; 27.70083
2011 Daba vii, viii 5642
Крушунски водопади.jpg Dabiskie un pirmatnējie dižskābāržu meži Karpatu kalnu apkārtnē (Ukrainā, Slovākijā, Vācijā u.c.) Karogs: Bulgārija Bulgārija
42°46′16″N 24°29′43″E / 42.77111°N 24.49528°E / 42.77111; 24.49528
(kopā ar Valsts karogs: Albānija Albāniju, Valsts karogs: Austrija Austriju, Valsts karogs: Beļģija Beļģiju, Valsts karogs: Horvātija Horvātiju, Valsts karogs: Itālija Itāliju, Valsts karogs: Polija Poliju, Valsts karogs: Rumānija Rumāniju, Valsts karogs: Slovēnija Slovēniju, Valsts karogs: Spānija Spāniju un Valsts karogs: Ukraina Ukrainu)
2015 Dabas IX 6023

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]