Pāriet uz saturu

UNESCO Pasaules mantojuma vietas Čehijā

Vikipēdijas lapa

Sarakstā apkopotas tās vietas Čehijā, kas iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. UNESCO sarakstā no Čehijas ir iekļautas 11 vietas (visi kultūras objekti), savukārt 19 vietas ir iekļautas oficiālajā kandidātu sarakstā.[1] Čehija Pasaules mantojuma konvenciju ratificējusi 1993. gada 26. martā.

Sarakstā iekļautie objekti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
AttēlsNosaukumsAtrašanās vietaDatumsTipsKritērijiPaskaidrojumsAizsardzības nr.
Prāgas vēsturiskais centrsPrāga
50°5′19″N 14°25′17″E / 50.08861°N 14.42139°E / 50.08861; 14.42139
1992Kultūraii, iv, viPrāgas vēsturiskais centrs celts starp 11. un 18. gadsimtu. Vecpilsēta, Mazā pilsēta un Jaunā pilsēta apvieno lielo arhitektūras un kultūras ietekmi, kas valda šajā viduslaiku pilsētā. Pilsētā ir daudz lielisku pieminekļu, piemēram, Hradčani pils, Svētā Vīta katedrāle, Kārļa tilts, daudzas baznīcas un pilis, kas galvenokārt būvētas 14. gadsimtā pēc Svētās Romas imperatora Kārļa IV pavēles.[2]616
Česki Krumlovas vēsturiskais centrsDienvidčehijas apgabals
48°48′38″N 14°18′53″E / 48.81056°N 14.31472°E / 48.81056; 14.31472
1992KultūraivPilsēta atrodas Vltavas upes krastā. Pilsētā ir 13. gadsimtā celta gotikas stila pils ar renesanses un baroka elementiem. Česki Krumlova ir izcils Centrāleiropas viduslaiku pilsētas mazo pilsētu piemērs, kuras arhitektūras mantojums ir palicis neskarts, pateicoties mierīgajai attīstībai vairāku gadsimtu laikā.[3]617
Telčas vēsturiskais centrsVisočinas apgabals
49°11′4″N 15°28′11″E / 49.18444°N 15.46972°E / 49.18444; 15.46972
1992Kultūrai, ivTelčas ēkas, kas atrodas kalna galā, sākotnēji ir celtas no koka. Pēc ugunsgrēka 14. gadsimta beigās, pilsēta tika pārbūvēta no akmens, tika izveidotas aizsardzības sienas un izveidota mākslīgo dīķu sistēma. 15. gadsimtā tika rekonstruēta Gotikas pils.[4]621
Svētā Jana Nepomuka svētceļojumu baznīca pie Zeleņa HorasVisočinas apgabals
49°33′54″N 15°56′26″E / 49.56500°N 15.94056°E / 49.56500; 15.94056
1994KultūraivŠī svētceļojumu baznīca celta par godu Svētajam Janam no Nepomukas. Baznīca adrodas netālu no Ždjāra pie Sāzavas pilsētas Morāvijā. Baznīca veidota 18. gadsimtā zvaigznes formā, celta neogotikas un baroka stilā. Tās arhitekts ir Jans Blazejs Santini.[5]690
Kutna Hora: Pilsētas vēsturiskais centrs ar Svētās Barbaras baznīcu un Sedlecas Dievmātes katedrāliVidusčehijas apgabals
49°56′54″N 15°16′5″E / 49.94833°N 15.26806°E / 49.94833; 15.26806
1995Kultūraii, ivKutnas Horas pilsēta veidojusies netālu no sudraba raktuvēm. 14. gadsimtā pilsēta kļuva par karalisko pilsētu un tajā tika veidoti dažādi pieminekļi, kas simbolizē tās labklājību. Svētās Barbaras baznīca ir vēlās gotikas baznīca, savukārt Sedlecas Dienvmātes katedrāle ir baroka stila baznīca, kas 18. gadsimtā tikusi atjaunota.[6]732
Lednices-Valtices kultūrainavaDienvidmorāvijas apgabals
48°46′32″N 16°46′30″E / 48.77556°N 16.77500°E / 48.77556; 16.77500
1996Kultūrai, ii, ivNo 17. līdz 20. gadsimtam šajā reģionā valdīja Lihtenšteinas hercogi, kas pārveidoja Morāvijas dienvidus par pārsteidzošu ainavu. Šajā reģionā ir vairākas baroka, klasicisma un neogotikas pilis. Pilīm apkārt ir veidoti angļi romānikā veidota ainavu arhitektūra. 200 km² lielā kultūrainava ir lielākā šāda tika ainava Eiropā.[7]763
Kromeržīžas pils un dārziZlīnas apgabals
49°18′0″N 17°22′38″E / 49.30000°N 17.37722°E / 49.30000; 17.37722
1998Kultūraii, ivKromeržīžas pils atrodas pie Morāvas upes. Kromeržīžas pils un dārzi ir ļoti labi saglabājušies, un ir labs piemērs Eiropas baroka karaliskajām dzīvesvietām.[8]860
Vēsturiskais Holašovices ciema rezervātsDienvidčehijas apgabals
48°58′0″N 14°16′0″E / 48.96667°N 14.26667°E / 48.96667; 14.26667
1998Kultūraii, ivHolašovice ir ļoti labi saglabājies tradicionāls Centrāleiropas ciemata piemērs. Ciemā ir liels skaits 18. un 19. gadsimtā celtas ēkas, ko sauc par "Dienvidbohēmijas tautas baroku". Ciema zemes plānojums saglabājies no viduslaikiem.[9]861
Litomišlas pilsPardubices apgabals
49°52′25″N 16°18′52″E / 49.87361°N 16.31444°E / 49.87361; 16.31444
1999Kultūraii, ivLitomišlas pils sākotnēji bija renesanses stila pils, kas veidota pēc Itālijas parauga 16. gadsimtā. Pils dizains un apdari ir īpaši saglabājies, tas 18. gadsimtā ir papildināts ar baroka stila elementiem.[10]901
Svētās Trīsvienības kolonna OlomoucāMorāvijas-Silēzijas apgabals
49°35′38″N 17°15′1″E / 49.59389°N 17.25028°E / 49.59389; 17.25028
2000Kultūrai, ivSvētās Trīsvienības kolonna veidota 18. gadsimta sākumā un ir izcils šāda veida pieminekļu piemērs Centrāleiropā. Pieminekļa augstums ir 35 m un tas veidots baroka stila. Tā autors ir mākslinieks Ondrejs Zahners.[11]859
Tugendātas villa BrnoDienvidmorāvijas apgabals
49°12′26″N 16°36′57″E / 49.20722°N 16.61583°E / 49.20722; 16.61583
2001Kultūraii, ivTugendātas villu ir veidojis arhitekts Mīss van der Rohe, un tā ir izcils piemērs mūsdienu arhitektūras stilu sajaukumam. Pils būvēta 1920. gadā. Villa apvieno inovatīvu telpisko un estētisko koncepciju, kuras mērķis ir apvienot jauna dzīvesveida mājas, izmantojot iespējas, ko dod mūsdienu rūpnieciskā ražošana.[12]1052
Tršebīčas Ebreju kvartāls un Svētā Prokopija bazilikaVisočinas apgabals
49°13′2″N 15°52′38″E / 49.21722°N 15.87722°E / 49.21722; 15.87722
2003Kultūraii, iiiTršebīča ebreju kvartāls, vecā ebreju kapsēta un Svētā Prokopija bazilika ir pierādījums ebreju un kristiešu kultūru līdzpastāvēšanai no viduslaikiem līdz 20. gadsimtam. Svētā Prokopija bazilika ir celta kā daļa no benediktiešu klostera 13. gadsimta sākumā un ir ievērojams Rietumeiropas arhitektūras piemineklis šajā reģionā.[13]1078

Sarakstā iekļauto objektu izvietojums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kandidātu sarakstā esošie objekti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
   — Pārrobežu objekts
AttēlsNosaukumsAtrašanās vietaDatumsTipsKritērijiAizsardzības numurs
Slavonicas renesanses mājasDienvidčehijas apgabals
48°59′52″N 15°21′10″E / 48.99778°N 15.35278°E / 48.99778; 15.35278
2001Kultūrai, ii, iv1507
Velkes Losini papīrfabrikaOlomoucas apgabals
50°1′44″N 17°2′6″E / 50.02889°N 17.03500°E / 50.02889; 17.03500
2001Kultūraii, iv1508
Zivju dīķu tīks Tršebonas baseināDienvidčehijas apgabals
49°0′10″N 14°45′50″E / 49.00278°N 14.76389°E / 49.00278; 14.76389
2001Kultūrai, ii, iii, iv, v1509
Čehijas akmens pilsētasCentrālbohēmijas un Hradeckrāloves apgabali2001Daba1511
Lielmorāvijas vietas: Slāvu nocietinātā vieta Mikulčicē - Svētās Margaretas baznīca pie KopčaniDienvidmorāvijas apgabals
48°48′18″N 17°5′16″E / 48.80500°N 17.08778°E / 48.80500; 17.08778
2001Kultūraiii, iv1559
Ostravas industriālā ainavaMorāvijas-Silēzijas apgabals
49°50′38″N 18°16′51″E / 49.84389°N 18.28083°E / 49.84389; 18.28083
2001Kultūrai, iv, v1560
Terezinas nocietinājumiŪstu apgabals
50°30′0″N 14°9′0″E / 50.50000°N 14.15000°E / 50.50000; 14.15000
2001Kultūrai, ii, iv1561
Luhačovices SpaZlīnas apgabals
49°6′36″N 17°45′46″E / 49.11000°N 17.76278°E / 49.11000; 17.76278
2001Kultūrai, ii, iii, iv1562
Bētlemes akmens skulptūras Kuksas tuvumāHradeckrāloves apgabals
50°23′52″N 15°50′52″E / 50.39778°N 15.84778°E / 50.39778; 15.84778
2001Kultūrai, ii, iv1563
Karlštejnas pilsCentrālbohēmijas apgabals
49°56′27″N 14°11′16″E / 49.94083°N 14.18778°E / 49.94083; 14.18778
2001Kultūrai, ii, iv1564
Pasaules mantojuma pieminekļa "Prāgas vēsturiskais centrs" paplašināšana ar svarīgākajiem pieminekļiem tās tuvumāPrāga
50°5′2″N 14°21′25″E / 50.08389°N 14.35694°E / 50.08389; 14.35694
2001Kultūrai, ii, iv1565
Kladrubi pie Labas saimniecības un kultūrainavasLiberecas apgabals
50°3′25″N 15°29′2″E / 50.05694°N 15.48389°E / 50.05694; 15.48389
2007Kultūraii, iv, v5151
Ještedas kalnu viesnīca un televīzijas radītājsLiberecas apgabals
50°43′58″N 14°59′6″E / 50.73278°N 14.98500°E / 50.73278; 14.98500
2007Kultūrai, ii, iv5152
Žateca - apiņu pilsētaŪstu apgabals
50°19′44″N 13°32′34″E / 50.32889°N 13.54278°E / 50.32889; 13.54278
2007Kultūraii, iii, iv5153
Rieumbohēmijas Spa trīsstūrisKarlovi Varu apgabals
50°13′19″N 12°53′6″E / 50.22194°N 12.88500°E / 50.22194; 12.88500
2008Kultūraii, iii, iv5378
Rūdu kalnu ieguves kultūrainavaKarlovi Varu un Ūstu apgabali2012Kultūraii, iii, iv, v, vi5691
Erzgebirges/Krušnohotži ieguves kultūrainavaKarlovi Varu un Ūstu apgabali
(kopā ar Valsts karogs: Vācija Vāciju)
2012Kultūraii, iii, iv, v, vi5775
Eiropas lielais SpaKarogs: Čehija Čehija
(kopā ar Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Lielbritāniju, Valsts karogs: Beļģija Beļģiju, Valsts karogs: Austrija Austriju, Valsts karogs: Francija Franciju, Valsts karogs: Itālija Itāliju un Valsts karogs: Vācija Vāciju)
2014Kultūraii, iii, iv, vi5929
Mūžīgā humānisma Jožes Plečnika arhitektūra Ļubļanā un PrāgāPrāga
(kopā ar Valsts karogs: Slovēnija Slovēniju)
2015Kultūrai, ii, iv5967