Silakalns
| Silakalns | |
|---|---|
|
| |
| Atrašanās vieta |
|
| Koordinātas | 56°22′48″N 23°25′01″E / 56.379869°N 23.416875°EKoordinātas: 56°22′48″N 23°25′01″E / 56.379869°N 23.416875°E |
| Oficiālais nosaukums: Silakalns (Augstais kalns) – pilskalns ar priekšpilīm | |
| Aizsardzības numurs | 1022 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes kultūras piemineklis |
| Tipoloģiskā grupa | Arheoloģija |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 16. decembris |
Silakalns jeb Augstais kalns atrodas Zemgalē, Jelgavas novada Vilces pagasta dienvidrietumos, Lietuvas pierobežā. Valsts nozīmes kultūras piemineklis.
Pilskalns ir apmēram 20 metrus augsts paugurs, ko norobežo grava un purvs, plakuma izmērs 50 x 20—30 metri. Pilskalnā konstatēts ap 1 m biezs intensīvs kultūrslānis. Aptuvenais datējums — 1. gadu tūkstotis p.m.ē.; 10.—13. gadsimts. Šo pilskalnu aprakstījis Kārlis fon Lēviss of Menārs. Augusts Bīlenšteins uzskatīja, ka pilskalns bija senās zemgaļu zemes Silenes centrs, tomēr Ernests Brastiņš to par pilskalnu neatzina. 1991. gadā Gints Skutāns izvirzīja hipotēzi par Silakalnu kā Sidrabenes vietu.
Uz ziemeļiem un austrumiem no pilskalna atrodas divas plašas un labi nocietinātas priekšpilis, kuras norobežo ap 1 m dziļš, 2—3,5 m plats grāvis un 1—1,5 m augsts un 3 m plats valnis. Šāda, sarežģīta un labi nocietināta priekšpiļu sistēma ir retums starp Latvijas pilskalniem. Tas ļauj Silakalnu uzskatīt par spēcīgu nocietinātu zemgaļu centru, tomēr bez plašākiem pētījumiem, tā konkrēta piederība pie kādas no senajām zemgaļu zemēm nav droši nosakāma.