Dace Melbārde

Dace Melbārde
	Dace Melbārde 2019. gadā
	Eiropas Parlamenta deputāte
	Amatā; 2019. gada 7. maijs — 2024. gada 7. maijs
Prezidents	Roberta Metsola
Pēctecis	Ansis Pūpols
	Latvijas Republikas kultūras ministre
	Amatā; 2013. gada 31. oktobris — 2019. gada 18. jūnijs
Prezidents	Andris Bērziņš; Raimonds Vējonis;
Premjerministrs	Valdis Dombrovskis; Laimdota Straujuma; Māris Kučinskis; Arturs Krišjānis Kariņš;
Priekštecis	Žaneta Jaunzeme-Grende
Pēctecis	Nauris Puntulis
	13. Saeimas deputāte
	Amatā; 2018. gada 6. novembris — 2019. gada 31. janvāris
Prezidents	Raimonds Vējonis; Egils Levits;
	12. Saeimas deputāte
	Amatā; 2014. gada 4. novembris — 2018. gada 5. novembris
Prezidents	Raimonds Vējonis; Andris Bērziņš;
Premjerministrs	Māris Kučinskis; Laimdota Straujuma;
Dzimšanas dati	1971. gada 3. aprīlī (53 gadi); Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija)
Tautība	latviete
Politiskā partija	Nacionālā apvienība (2014—2022); Vienotība (2022—pašlaik);
Augstskola	Latvijas Universitāte; Latvijas Kultūras akadēmija;

Dace Melbārde (dzimusi 1971. gada 3. aprīlī)^[1] ir latviešu kultūras darbiniece, politiķe, bijusī Eiropas Parlamenta deputāte, pārstāv apvienību "Jaunā Vienotība" (iepriekš Nacionālo apvienību). Bijusi Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore, Latvijas kultūras ministre piecās valdībās un Saeimas deputāte. Bijusi ievēlēta Eiropas Parlamentā.

Biogrāfija

Izglītību ieguvusi Valmieras 1. vidusskolā (1989), Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē (bakalaura grāds vēstures zinātnēs, 1994), Latvijas Kultūras akadēmijā (maģistra grāds kultūras teorijas, administrācijas un vēstures specialitātē, 1996) un Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē (maģistra grāds sabiedrības vadībā, 2001).^[2]^[3]

Laikā no 1992. līdz 1995. gadam bijusi izglītības un informācijas darba galvenā speciāliste Latvijas Kara muzejā. No 1994. līdz 1996. gadam vadījusi kultūras centru Latvijas Policijas akadēmijā. No 1996. līdz 1999. gadam bijusi Valsts Jaunatnes iniciatīvu centra direktora vietniece. Pēc tam līdz 2004. gadam bijusi ģenerālsekretāre UNESCO Latvijas Nacionālajā komisijā. No 2003. līdz 2005. gadam Rīgas Vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes priekšsēdētāja. No 2004. līdz 2006. gadam Ministru kabineta padomes „Izglītība visiem” locekle.

Bijusi valsts sekretāra vietniece kultūrpolitikas jautājumos Latvijas Kultūras ministrijā no 2004. līdz 2009. gadam.^[2] Laika posmā no 2005. līdz 2009. gadam Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku mākslinieciskās padomes locekle. Nākamos divus gadus bijusi Britu padomes pārstāvniecības Latvijā vadītāja.^[2] 2011. gadā kļuva par Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra direktori,^[4] amatā bijusi līdz 2013. gadam, kad kļuvusi par kultūras ministri. Stājoties kultūras ministres amatā, no 2013. gada 31. oktobra ieņēmusi padomes locekles amatu Valsts Kultūrkapitāla fonda un Sabiedrības integrācijas fonda padomēs.

2001. gadā saņēmusi Latvijas ārlietu ministrijas apbalvojumu par nopelniem Latvijas valsts stiprināšanā. 2005. gadā saņēmusi Spīdolas balvu par veiksmīgu darbu pie valsts kultūrpolitikas vadlīniju izstrādes.^[2] 2013. gadā saņēmusi Ministru kabineta Atzinības rakstu par "nozīmīgu ieguldījumu nemateriālā kultūras mantojuma jomā, sabiedrības saliedēšanā un Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku tradīcijas stiprināšanā".^[5] 2013. gadā D. Melbārdei ticis piešķirts ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordenis.^[6]

Politiskā darbība

Pēc Žanetas Jaunzemes-Grendes demisijas 2013. gada oktobrī D. Melbārde tika apstiprināta Latvijas kultūras ministres amatā kā Nacionālās apvienības virzīta bezpartijiska pārstāve Valda Dombrovska valdībā.^[7] Amatu saglabājusi gan Laimdotas Straujumas pirmajā, gan otrajā valdībā, gan arī Māra Kučinska valdībā un tai sekojošajā Krišjāņa Kariņa valdībā, kas tika apstiprināta 2019. gada janvārī.

Ieņēmusi kultūras ministres amatu piecās valdībās:

2013. gada 31. oktobris — Latvijas Republikas kultūras ministre Valda Dombrovska valdībā;
2014. gada 22. janvāris — Latvijas Republikas kultūras ministre Laimdotas Straujumas valdībā;
2014. gada 5. novembris — Latvijas Republikas kultūras ministre Laimdotas Straujumas valdībā;
2016. gada 11. februāris — Latvijas Republikas kultūras ministre Māra Kučinska valdībā;
2019. gada 23. janvāris — Latvijas Republikas kultūras ministre Krišjāņa Kariņa valdībā.

2014. gada februārī iestājusies Nacionālajā apvienībā.^[8] 2014. gadā tikusi ievēlēta 12. Saeimā, tāpat vēlētāju uzticību saņēmusi arī 13. Saeimas vēlēšanās.

2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās D. Melbārde tika ievēlēta Eiropas Parlamentā un atstājusi ministres amatu. Eiropas Parlamentā ir pievienojusies Eiropas Konservatīvo un reformistu grupai, kas ir sestā lielākā politiskā grupa 9. sasaukuma Parlamentā.

2022. gada 22. augustā viņa pievienojās partiju apvienībā "Jaunā Vienotība" esošajai partijai "Vienotība" un kļuva par tās valdes locekli. Paziņojumā medijiem D. Melbārde paskaidroja, ka lēmums par pievienošanos partiju apvienības "Jaunā Vienotība" komandai ir ilgstošu pārdomu rezultāts, ko "primāri ir noteicis mans un partiju apvienības kopīgs redzējums par Latvijas un Eiropas vērtībām un attīstības prioritātēm."^[9]

2024. gada 7. maijā sākusi pildīt Ārlietu ministrijas parlamentārās sekretāres darba pienākumu. D. Melbārde pievienojās ārlietu ministres Baibas Bražes komandai, noliekot deputāta mandātu un noslēdzot darbu Eiropas Parlamenta sasaukumā.^[10] Kandidēja 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās no apvienības "Jaunā Vienotība" saraksta, taču netika ievēlēta.

Atsauces

↑ Rozentāls, Atis (2013. gada 8. novembrī). "Jāpierod pie neērtā krēsla". SestDiena (Diena): 20.—24. lpp.
↑ ^2,0 ^2,1 ^2,2 ^2,3 «NA kultūras ministra amatam plāno virzīt Daci Melbārdi». Diena.lv. Skatīts: 2013. gada 15. oktobrī.
↑ «Dace Melbārde». Latvijas Republikas Ministru kabinets. 2013. gada 1. novembrī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 8. novembrī. Skatīts: 2013. gada 1. novembrī.
↑ «Par KNMC direktori iecelta Dace Melbārde». Delfi.lv. Skatīts: 2013. gada 15. oktobrī.
↑ «MK Atzinības rakstus saņems seši cilvēki; ari potenciālā kultūras ministre». Diena.lv. Skatīts: 2013. gada 31. oktobrī.
↑ «Par jauno kultūras ministri apstiprina Daci Melbārdi». Delfi.lv. 2013. gada 31. oktobrī. Skatīts: 2013. gada 31. oktobrī.
↑ «Grendes atbrīvoto krēslu ieņem Melbārde». Diena.lv. 2013. gada 31. oktobrī. Skatīts: 2013. gada 31. oktobrī.
↑ «Kultūras ministre iestājusies VL-TB/LNNK». Focus.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 13. martā. Skatīts: 2014. gada 25. septembrī.
↑ «Dace Melbārde pievienojas "Jaunajai vienotībai"». Latvijā (latviešu). 2022-08-22. Skatīts: 2022-08-22.
↑ «Bražes komandu papildina Dace Melbārde». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2024-05-07.

Ārējās saites

CV Latvijas Kultūras ministrijas mājaslapā Arhivēts 2014. gada 9. februārī, Wayback Machine vietnē.
CV Latvijas Ministru kabineta mājaslapā

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dace Melbārde

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Žaneta Jaunzeme-Grende	Latvijas kultūras ministre 2013. gada 31. oktobris — 2019. gada 18. jūnijs	Pēctecis: Nauris Puntulis

[1] Rozentāls, Atis (2013. gada 8. novembrī). "Jāpierod pie neērtā krēsla". SestDiena (Diena): 20.—24. lpp.

[diena_bio-2] 2,0 ^2,1 ^2,2 ^2,3 «NA kultūras ministra amatam plāno virzīt Daci Melbārdi». Diena.lv. Skatīts: 2013. gada 15. oktobrī.

[mk_bio-3] «Dace Melbārde». Latvijas Republikas Ministru kabinets. 2013. gada 1. novembrī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 8. novembrī. Skatīts: 2013. gada 1. novembrī.

[4] «Par KNMC direktori iecelta Dace Melbārde». Delfi.lv. Skatīts: 2013. gada 15. oktobrī.

[5] «MK Atzinības rakstus saņems seši cilvēki; ari potenciālā kultūras ministre». Diena.lv. Skatīts: 2013. gada 31. oktobrī.

[6] «Par jauno kultūras ministri apstiprina Daci Melbārdi». Delfi.lv. 2013. gada 31. oktobrī. Skatīts: 2013. gada 31. oktobrī.

[7] «Grendes atbrīvoto krēslu ieņem Melbārde». Diena.lv. 2013. gada 31. oktobrī. Skatīts: 2013. gada 31. oktobrī.

[8] «Kultūras ministre iestājusies VL-TB/LNNK». Focus.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 13. martā. Skatīts: 2014. gada 25. septembrī.

[9] «Dace Melbārde pievienojas "Jaunajai vienotībai"». Latvijā (latviešu). 2022-08-22. Skatīts: 2022-08-22.

[10] «Bražes komandu papildina Dace Melbārde». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2024-05-07.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]

[10]