Nīlss Bors

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par dāņu zinātnieku. Par citiem cilvēkiem ar uzvārdu Bors skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Nīlss Bors
Niels Bohr
Nīlss Bors
Personīgā informācija
Dzimis 1885. gada 7. oktobrī
Valsts karogs: Dānija Kopenhāgena, Dānija
Miris 1962. gada 18. novembrī (77 gadi)
Valsts karogs: Dānija Kopenhāgena, Dānija
Dzīvesbiedre Margrēte Nerlunda
Bērni 6 bērni
Paraksts Niels Bohr Signature.svg
Zinātniskā darbība
Zinātne fizika
Alma mater Kopenhāgenas universitāte
Kembridžas universitāte
Pasniedzēji Ernests Rezerfords
Studenti Verners Heizenbergs
Sasniegumi, atklājumi Bora atoma struktūras modelis
Apbalvojumi Nobela prēmija fizikā (1922)

Nīlss Henriks Dāvids Bors (dāņu: Niels Henrik David Bohr; dzimis 1885. gada 7. oktobrī Kopenhāgenā, Dānijā, miris 1962. gada 18. novembrī Kopenhāgenā) bija ebreju izcelsmes dāņu zinātnieks, kura atklājumi veicināja atoma struktūras un kvantu mehānikas izpratni. 1922. gadā Boram piešķīra Nobela prēmiju fizikā par ieguldījumu atomu struktūras un no tiem izstarotās radiācijas izpētē.[1]

1911. gadā Bors ieguva doktora grādu Kopenhāgenas universitātē. Pēc tam viņš studēja pie Ernesta Rezerforda Mančestrā, Anglijā. Balstoties uz Rezerforda teorijām, Bors 1913. gadā publicēja savu atoma struktūras modeli, kas paredzēja, ka elektroni ap atoma kodolu pārvietojas orbītās un elementa ķīmiskās īpašības lielā mērā nosaka elektronu skaits ārējā orbītā. Tāpat Bors postulēja, ka elektrons varētu no augstākas enerģijas orbītas pārvietoties uz zemāku, atbrīvojot diskrētās enerģijas fotonu. Tas kļuva par kvantu teorijas pamatu.

1916. gadā Bors kļuva par Kopenhāgenas Universitātes profesoru, bet 1920. — jaunizveidotā Teorētiskās fizikas institūta direktoru. Bors deva nozīmīgu ieguldījumu kvantu mehānikas Kopenhāgenas interpretācijas izveidē. Visslavenākais Bora students bija Verners Heizenbergs.

1941. gadā, kad Dāniju okupēja vācu spēki, Kopenhāgenā Boru apmeklēja Heizenbergs, kas viņam pavēstīja par vāciešu atombumbas izveides programmu. Bors devās uz Ameriku, kur piedalījās Manhetenas projekta īstenošanā. Zinātnieks Ričards Fainmens ziņo, ka šajā laikā viņš drošības apsvērumu dēļ bijis zināms kā Nikolass Beikers. Tomēr Bora ieguldījums projektā nebija liels. Pēc kara viņš atgriezās Kopenhāgenā, kur uzstājās par kodolenerģijas izmantošanu mierīgos nolūkos.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Apbalvojumi
Priekštecis:
Alberts Einšteins
Nobela prēmija fizikā
1922
Pēctecis:
Roberts Milikens