Žans Perēns

Žans Perēns; Jean Perrin
Žans Perēns 1926. gadā
Personīgā informācija
Dzimis	1870. gada 30. septembrī ; Lille, Francija
Miris	1942. gada 17. aprīlī (71 gads); Ņujorka, ASV
Tautība	Francūzis
Paraksts
Zinātniskā darbība
Zinātne	Fizika, fizikālķīmija
Darba vietas	Parīzes universitāte
Alma mater	Parīzes Augstākā normālskola
Apbalvojumi	Nobela prēmija fizikā (1926)

Žans Batists Perēns (franču: Jean Baptiste Perrin; dzimis 1870. gada 30. septembrī, miris 1942. gada 17. aprīlī) bija franču fiziķis un fizikālķīmiķis. 1926. gadā saņēmis Nobela prēmiju fizikā par vielas diskrētās struktūras pētījumiem un nogulsnēšanās līdzsvara parādības atklāšanu.^[1] Ir darbi molekulārajā fizikā, atomfizikā un radioaktivitātē.^[2]

Biogrāfija

1894. gadā absolvējis Parīzes Augstāko normālskolu (École Normale Supérieure).^[2] 1897. gadā ieguvis PhD grādu. 1910. gadā kļuvis par profesoru Parīzes universitātē, šo amatu saglabājis līdz 1940. gadam, kad Otrajā pasaules karā Vācija okupēja Franciju.^[2]

1895. gadā Perēns pierādīja, ka katodstari ir negatīvi lādētu daļiņu plūsma.^[2] Vēl ir pierādījis Einšteina—Smoluhovska teorijas pareizību, kā arī pierādījis to, ka eksistē molekulas.^[2] To paveicis, izdarot Brauna kustības eksperimentālus pētījumus.^[2] 1926. gadā saņēmis Nobela prēmiju fizikā par vielas diskrētās struktūras pētīšanu.

Otrā pasaules kara laikā pārbēdzis uz ASV, kur arī miris 1942. gadā. Viņa mirstīgās atliekas pēc kara tika nosūtītas atpakaļ uz dzimteni.

Šī zinātnieka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Apbalvojumi
Priekštecis: Džeimss Franks Gustavs Hercs	Nobela prēmija fizikā 1926	Pēctecis: Arturs Komptons Čārlzs Vilsons