1919. gads
- Šis raksts ir par 1919. gadu. Par šī gada notikumiem Latvijā skatīt rakstu 1919. gads Latvijā.
| Tūkstošgades: | |
| Gadsimti: | |
| Desmitgades: | |
| Gadi: |
| Latvija |
| Gregora kalendārs | 1919 MCMXIX |
| Ab urbe condita | 2672 |
| Armēņu kalendārs | 1368 ԹՎ ՌՅԿԸ |
| Asīriešu kalendārs | 6669 |
| Bahāju kalendārs | 75—76 |
| Bengāliešu kalendārs | 1326 |
| Berberu kalendārs | 2869 |
| Budistu kalendārs | 2463 |
| Birmiešu kalendārs | 1281 |
| Bizantiešu kalendārs | 7427—7428 |
| Ķīniešu kalendārs | 戊午年 (Zemes zirgs) 4615 vai 4555 — līdz — 己未年 (Zemes kaza) 4616 vai 4556 |
| Koptu kalendārs | 1635—1636 |
| Etiopu kalendārs | 1911—1912 |
| Ebreju kalendārs | 5679—5680 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 1975—1976 |
| - Shaka Samvat | 1841—1842 |
| - Kali Juga | 5020—5021 |
| Holocēna kalendārs | 11919 |
| Igbo kalendārs | 919—920 |
| Irānas kalendārs | 1297—1298 |
| Islāma kalendārs | 1337—1338 |
| Jūlija kalendārs | Gregora kalendārs mīnus 13 dienas |
| Korejas kalendārs | 4252 |
1919. gads (MCMXIX) bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās trešdienā.
Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Janvāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 11. janvāris — Rumānija aneksēja Transilvāniju.
- 18. janvāris — Versaļas pilī, Francijā sākas Parīzes miera konference.
- 18. janvāris — dibināta kompānija Bentley Motors.
- 21. janvāris — sākās Īrijas Neatkarības karš.
- 22. janvāris — parakstīts Ukrainas Tautas Republikas un Rietumukrainas Tautas Republikas apvienošanās akts.
- 25. janvāris — dibināta Nāciju Līga jeb Tautu Savienība.
- No Igaunijas teritorijas padzīta Sarkanā armija.
Februāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 3. februāris — Padomju Krievija okupēja Ukrainu.
- 11. februāris — par Vācijas kancleru tika iecelts Frīdrihs Eberts.
- 14. februāris — sākās Poļu—padomju karš.
- 23. februāris — Itālijā nodibināta fašistu partija.
- 24. februāris — Tallinā izveidota Igaunijas Banka.
Aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 4. aprīlis — par Lietuvas 1. prezidentu tika iecelts Antans Smetona.
- 23. aprīlis — uz pirmo sēdi sanāca Igaunijas Satversmes sapulce.
- 28. aprīlis — Konstantinopoles okupācijas laikā tika sākta kara tribunāla tiesa pret Osmaņu impērijas amatpersonām par noziegumiem pret valsti un par iedzīvotāju masveida slepkavībām. Tiesvedību vēlāk Sabiedrotie vērtēja kā farsu, un starptautiskais kara tribunāls Maltā noraidīja visus tiesas savāktos pierādījumus.
Maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 19. maijs — Javas salā notika vulkāna Keluts sprādziens. Bojā gāja aptuveni 5000 iedzīvotāju.
- 23. maijs — Osmaņu impērijas galvaspilsētā Konstantinopolē notika protesta demonstrācija pret Konstantinopoles okupāciju.
- 25. maijs — Javas salā notika Keluta vulkāna izvirdums, bojā gāja 16 000 cilvēku.
Jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 28. jūnijs — starp Sabiedrotajiem un Veimāras Republiku (bijušo Vācijas Impēriju) parakstīts Versaļas līgums.
Augusts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 8. augusts — Apvienotā Karaliste un Afganistāna noslēdza Rāvalpindi miera līgumu
- 11. augusts — Vācijā pieņemta Veimāras Konstitūcija.
- 19. augusts — Afganistāna ieguva neatkarību no Apvienotās Karalistes.
Septembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 10. septembris — starp Sabiedrotajiem un Austriju noslēgts Sanžermēnas līgums.
- 27. septembris — pēdējie britu karavīri atstāja Krieviju.
Oktobris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 19. oktobris — izveidota Igaunijas Augstākā tiesa.
Novembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 27. novembris — starp Sabiedrotajiem un Bulgāriju noslēgts Neijī līgums.
Nezināms datums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- dibināta Starptautiskā Darba organizācija.
Dzimuši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. janvāris — Džeroms Deivids Selindžers (Jerome David Salinger), ASV rakstnieks (miris 2010. gadā)
- 20. janvāris — Silva Kaputikjana, armēņu dzejniece un politiskā aktīviste (mirusi 2006. gadā)
- 2. marts — Dženifere Džonsa (Jennifer Jones), ASV aktrise (mirusi 2009. gadā)
- 17. marts — Nets Kings Kols (Nat King Cole), ASV džeza mūziķis (miris 1965. gadā)
- 20. marts — Gerhards Barkhorns (Gerhard Barkhorn), vācu lidotājs (miris 1983. gadā)
- 7. maijs — Eva Perona (Eva Perón), Argentīnas pirmā lēdija (mirusi 1952. gadā)
- 1. jūlijs — Arnolds Meri (Arnold Meri), igauņu padomju politiskais un sabiedriskais darbinieks (miris 2009. gadā)
- 8. jūlijs — Valters Šēls (Walter Scheel), Vācijas prezidents (miris 2016. gadā)
- 14. jūlijs — Lino Ventura (Lino Ventura), franču aktieris (miris 1987. gadā)
- 15. jūlijs — Airisa Mērdoka (Iris Murdoch), īru rakstniece, filozofe (mirusi 1999. gadā)
- 31. jūlijs — Primo Levi (Primo Levi), itāļu rakstnieks (miris 1987. gadā)
- 2. augusts — Nehemija Persofs (Nehemiah Persoff), amerikāņu aktieris un gleznotājs (miris 2022. gadā)
- 8. augusts — Dino De Laurentiss (Dino De Laurentiis), itāļu kinoproducents un aktieris (miris 2010. gadā)
- 3. oktobris — Džeimss Bjūkenens (James Buchanan), ASV ekonomists (miris 2013. gadā)
- 22. oktobris — Dorisa Lesinga (Doris Lessing), britu rakstniece (mirusi 2013. gadā)
- 26. oktobris — Mohammads Rezā Pehlevī (محمد رضا شاه پهلوی), Irānas šahs (miris 1980. gadā)
- 10. novembris — Mihails Kalašņikovs (Михаил Калашников), PSRS/Krievijas ieroču konstruktors (miris 2013. gadā)
- 26. novembris — Rišards Kačorovskis (Ryszard Kaczorowski), poļu politiķis (miris 2011. gadā)
- 9. decembris — Viljams Lipskombs (William Lipscomb), ASV ķīmiķis (miris 2011. gadā)
- dzimšanas diena nezināma — Mordehajs Aņelevičs (Mordechaj Anielewicz), ebreju kaujinieks (miris 1943. gadā)
Miruši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 6. janvāris — Teodors Rūzvelts (Theodore Roosevelt), 26. ASV prezidents (dzimis 1858. gadā)
- 8. janvāris — Pēteris Altenbergs (Peter Altenberg), austriešu rakstnieks (dzimis 1859. gadā)
- 15. janvāris:
- Roza Luksemburga (Rosa Luxemburg), poļu un vācu komuniste (dzimusi 1871. gadā)
- Kārlis Lībknehts (Karl Liebknecht), vācu politiķis (dzimis 1871. gadā)
- 22. janvāris — Kārls Lāšons (Carl Larsson), zviedru gleznotājs (dzimis 1853. gadā)
- 27. janvāris — Endre Adi (Ady Endre), ungāru dzejnieks (dzimis 1877. gadā)
- 28. janvāris — Francis Mērings (Franz Mehring), vācu vēsturnieks un politiķis (dzimis 1846. gadā)
- 15. februāris — Andrē Prevo (André Prévost), franču tenisists (dzimis 1860. gadā)
- 21. februāris — Kurts Eisners (Kurt Eisner), vācu politiķis (dzimis 1867. gadā)
- 25. februāris — Anrī Mialarē (Henri Mialaret), franču burātājs (dzimis 1855. gadā)
- 4. maijs — Milans Rastislavs Štefāniks (Milan Rastislav Štefánik), slovāku politiķis (dzimis 1880. gadā)
- 5. maijs — Laimens Frenks Baums (Lyman Frank Baum), ASV rakstnieks (dzimis 1856. gadā)
- 19. maijs — Džozefs Voliss (Joseph Wallis), britu regbists (dzimis 1873. gadā)
- 30. jūnijs — Džons Strats, britu fiziķis (dzimis 1842. gadā)
- 15. jūlijs — Hermanis Emils Fišers (Hermann Emil Fischer), vācu ķīmiķis (dzimis 1852. gadā)
- 9. augusts — Ernsts Hekels (Ernst Haeckel), vācu biologs (dzimis 1834. gadā)
- 11. augusts — Endrū Kārnegijs (Andrew Carnegie), amerikāņu uzņēmējs un mecenāts (dzimis 1835. gadā)
- 21. augusts — Lorenss Dohertijs (Laurence Doherty), britu tenisists (dzimis 1875. gadā)
- 28. augusts — Ādolfs Šmals (Adolf Schmal), austriešu riteņbraucējs un paukotājs (dzimis 1872. gadā)
- 12. septembris — Leonīds Andrejevs (Леонид Андреев), krievu rakstnieks (dzimis 1871. gadā)
- 3. decembris — Pjērs Ogists Renuārs (Pierre-Auguste Renoir), franču gleznotājs (dzimis 1841. gadā)
- 22. decembris — Hermanis Veingertners (Hermann Weingärtner), vācu sporta vingrotājs (miris 1864. gadā)
Kalendārs
[labot pirmkodu] |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 1919. gads |