Baltijas Celulozes fabrika
| Baltijas Celulozes fabrika | |
|---|---|
| |
| Veids | Celulozes izstrādājumu ražošana |
| Dibināts | 1896. gads |
| Likvidēts | 1994. gads |
| Galvenais birojs | Lielā Smilšu iela 27, Rīga (līdz 1940) |
| Darbinieki | ~ 4000 |
| Nozare | Rūpniecība |
Baltijas Celulozes fabrika, vēlāk Slokas celulozes un papīra kombināts, tad Slokas Celulozes un papīra fabrika, bija papīrrūpniecības uzņēmums Slokā, Latvijā.
Dibināta 1896. gadā, tās senākās ēkas celtas pēc arhitekta Vilhelma Ludviga Bokslafa projekta. 1994. gadā ekoloģisku un ekonomisku apsvērumu dēļ fabrikas darbību pārtrauca.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Baltijas celulozes fabriku Slokā (vācu: Baltische Zellulose-Fabrik in Schlock) pa Lielupi piepludināto koku pārstrādei agrākajos smilšu laukos pie Kraukļu kāpām uzcēla 1895./1896. gada ziemā. Pirmais akciju sabiedrības "Baltijas celulozes fabrika" prezidents bija tās līdzīpašnieks Georgs Armitsteds (1896—1901), bet direktors Arveds Ungerns-Šternbergs (1855—1941). Pirmo produkciju saražoja 1898. gadā. 1908.—1913. gadā strādnieku skaits tajā pieauga no 266 līdz 887. 1912. gadā izlaida produkciju 1680 tūkstošu rubļu apmērā. 1913. gadā ražoja 55 000 tonnu celulozes un 11 400 tonnu papīra.[1]
Pēc Latvijas valsts nodibināšanas 1924. gadā fabrikā strādāja 600 strādnieku, gadā tā saražoja 10 000 tonnas sulfītcelulozes un 7000 tonnas celulozes papīra.[2]
Līdz 1926. gadam fabrikas elektrostacija apgādāja ar elektrību visu Slokas pilsētu. 1936. gadā akciju sabiedrības "Baltijas celulozes fabrika" direktora amatā H. Krommeru nomainīja bijušais Valsts prezidents Alberts Kviesis. 1937. gadā Ulmaņa valdība izveidoja īpašu komisiju fabrikas apsekošanai, kas konstatēja, ka:
"... sanitārā ziņā Slokas celulozes fabrikā valda neciešami apstākļi. Sēra kausējamo katlu telpas nav norobežotas no pārējām, kamdēļ sēra oksīdu tvaiki izplūst pa visām darba telpām. Celulozes balinātavā un vairākās darbnīcās nav ierīkota nepieciešamā ventilācija. Hlora gāze, līdzīgi sēru saturošajām, smacējošajām gāzēm, brīvi izplūst darba telpās. Nav atsevišķu telpu pusdienu ieturēšanai, tāpat arī trūkst ģērbtuves virsdrēbju novietošanai. Mazgājamās telpas neapmierinošas, dušu nav, darba telpās nav dzeramā ūdens, arī tīrības ziņā daudz trūkumu. Strādnieku atalgojuma ziņā fabrikas administrācija nav pildījusi darba aizsardzības iestāžu norādījumus."[3]
Pēc Latvijas okupācijas nacionalizētais uzņēmums turpināja darbu. Pēc sagraušanas Otrā pasaules kara laikā to 1945. gadā atjaunoja kā Celulozes un papīra kombinātu "Sloka", ko 1976. gadā pārdēvēja par Slokas celulozes un papīra fabriku, kurā bija nodarbināti vairāk kā 4000 cilvēku. Fabrikas darbību apturēja 1989. gadā, bet pilnībā to slēdza 1994. gadā. Likvidācijas procesu "Privatizācijas aģentūra" beidza 2003. gadā.[4]
Pēc slēgšanas Slokas papīrfabrikas drupas bija pārvērtušās par urbānā tūrisma objektu, mūsdienās vairums ēku ir nojauktas.
Vēsturiskie nosaukumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Uzņēmumam bija šādi vēsturiskie nosaukumi:
- "Baltijas Celulozes Fabrikas Akciju Sabiedrība Slokā pie Rīgas" (līdz 1940)
- Nacionalizētais uzņēmums-akciju sabiedrība "Baltijas celulozes fabrika" (25.07.1940. — 14.11.1940.);
- "Baltijas celulozes fabrika" (14.11.1940. — 1944.);
- Fabrika "Slokas celuloze un papīrs" (20.10.1944. — 05.01.1945.);
- Celulozes un papīra kombināts "Sloka" (05.01.1945. — 18.10.1960.);
- Slokas celulozes un papīra kombināts (18.10.1960. — 30.11.1976.);
- Slokas celulozes un papīra fabrika (30.11.1976. — 29.04.1991.);
- Valsts Slokas celulozes un papīra fabrika (29.04.1991. — 17.04.2003.)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Ķīmijas attīstība Latvijā
- ↑ Latvijas rūpniecību vadonis (1924)[novecojusi saite]
- ↑ 1937. gada 11. oktobrī. Kritika Slokas celulozes fabrikai Viesturs Sprūde la.lv, 2017. gada 11. oktobrī
- ↑ Latvijas Valsts arhīvs
