Rīgas pusvadītāju rūpnīca "Alfa"

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Rīgas pusvadītāju rūpnīca "Alfa", pēc 1971. gada Rīgas pusvadītāju ierīču ražošanas apvienība "Alfa"[1] bija Latvijas elektronisko iekārtu ražošanas uzņēmums Rīgā un Gulbenē, kurā ražotās mikroshēmas izmantoja galvenokārt PSRS militārā kompleksa un kosmosa nozares vajadzībām.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1960. gadā sāka darboties Rīgas aparātbūves rūpnīca, tajā ražoja diodes un tranzistorus, bet no 1962. gada mikroshēmas. Ropažu ielu, kurā atradās rūpnīca, pārdēvēja par Jurija Gagarina ielu. 1965. gadā rūpnīca pārgāja PSRS militārā kompleksa pakļautībā, 1966. gadā to pārdēvēja par Rīgas pusvadītāju aparātu rūpnīcu (RPAR). 1966. gadā nodibināja Rīgas mikroaparātu ZPI (RMZPI).

1971. gadā RPAR un RMZPI apvienoja, izveidojot ražošanas tehnisko apvienību “Alfa” Jurija Gagarina ielā 140 Rīgā, 1977. gadā to pārdēvēja par ražošanas apvienību “Alfa” PSRS Elektroniskās rūpniecības ministrijas pakļautībā, kurā ietilpa arī Gulbenes rūpnīca "Mitrāns" (1976), rūpnīca "Invertors" Maskavas ielā 240 Rīgā (1977). 1985. gadā “Alfa” saražoja 180 miljonus tranzistoru un 70 miljonus integrālo mikroshēmu, tajā strādāja apmēram 11 000 darbinieku.[2] Latvijas neatkarības atgūšanas laikā 1990. gada 27. decembrī izveidoja akciju sabiedrību "Rīgas pusvadītāju ierīču rūpnīca "Alfa"", kuru pārveidoja 1996. gadā, izveidojot uzņēmumus "Alfa -Ekspo", "Mitrāns", "Alton" un "IRM", bet 1997. gadā sadalīja uzņēmumos a/s "Alfa" Rīgas Mikroaparātu ZPI, a/s "Alfa" "Invertors", a/s "Alfa" PRO.[3] Akciju sabiedrības "ALFA" uzņēmums Rīgas pusvadītāju aparātu rūpnīca Ropažu iela 140 Rīgā likvidēta 2006. gadā.[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Fonda kartiņa Elektroniskā datubāze "Nacionālā arhīva fonda centrālais reģistrs"
  2. Jānis Šiliņš. Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana Latvijā enciklopedija.lv
  3. archiv.org.lv
  4. company.lursoft.lv