Aivars Berķis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Aivars Berķis
Saeimas deputāts

Dzimšanas dati 1936. gada 24. septembrī
Valsts karogs: Latvija Annas pagasts, Latvija
Miršanas dati 2020. gada 1. februārī (83 gadu vecumā)
Tautība latvietis
Politiskā partija Latvijas Zemnieku savienība
Profesija žurnālists
Augstskola Latvijas Lauksaimniecības akadēmija, Latvijas Valsts universitāte

Aivars Berķis (dzimis 1936. gada 24. septembrī Annas pagastā, miris 2020. gada 1. februārī) bija latviešu mežsaimnieks, žurnālists un politiķis, Latvijas Zemnieku savienības biedrs, bijis Augstākās Padomes un 5. Saeimas deputāts, Saeimas priekšsēdētāja biedrs (1993—1995).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1936. gada 24. septembrī Annas pagastā. Augstāko izglītību ieguva 1959. gadā Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas (LLA) Mežsaimniecības un mežtehnikas fakultātē, līdz 1960. gadam strādāja par mežziņa palīgu Smiltenes mežrūpniecības Sikšņu mežniecībā, papildinājās LLA Meliorācijas un hidrotehnikas fakultātē.

Mācījās Tautas universitātes Literatūras un mākslas fakultātē, no 1969. gada darbojās Latvijas Radio kā vecākais redaktors, komentētājs, Lauksaimniecības redakcijas vadītājs, līdztekus 1973. gadā pabeidza studijas Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes Žurnālistikas nodaļā un 1986. gadā pabeidza divu gadu kursus Marksisma un ļeņinisma vakara universitātes Diplomātijas fakultātē.[1]

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atmodas kustības laikā A. Berķis 1990. gadā iestājās Latvijas Zemnieku savienībā (LZS) un kandidēja Augstākās Padomes vēlēšanās Elejas vēlēšanu apgabalā, taču netika ievēlēts. 1991. gada 16. februārī tika ievēlēts par pirmo LZS priekšsēdētāju. 1991. gada augustā A. Berķi ievēlēja par Latvijas Augstākās Padomes deputātu no Aizkraukles 180. vēlēšanu apgabala deputāta mandātu nolikušā Imanta Ziedoņa vietā.[2]

Pēc 1993. gada 5. Saeimas vēlēšanām A. Berķis kļuva par 5. Saeimas deputātu un Saeimas priekšsēdētāja biedru. 1994. gadā apguva parlamenta darba pieredzi Kanādā.

1994. gadā A. Berķis atkāpās no LZS priekšsēdētāja amata un 1995. gadā tika ievēlēts Nacionālajā radio un televīzijas padomē, kur ievēlēts vēl vairākkārt, tostarp no 2005. līdz 2007. gadam bija padomes priekšsēdētājs.

1999. gadā kļuva par LZS ģenerālsekretāru. Kandidējis vēlēšanās arī pēc 5. Saeimas, taču nav ticis ievēlēts (2001. gada Rīgas domes vēlēšanās, 2002. gada 8. Saeimas vēlēšanās no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta). 2003. gadā A. Berķis tika ievēlēts Centrālajā vēlēšanu komisijā, savukārt 2004. gadā viņš varēja kļūt par 8. Saeimas deputātu ar "mīksto mandātu", taču atteicās no šīs iespējas. 2007. gadā A. Berķis netika pārvēlēts Nacionālajā radio un TV padomē uz atkārtotu termiņu.

Miris 2020. gada 1. februārī.[3]

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Tālavs Jundzis. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]