Aija Poča
| Aija Poča | |
|---|---|
| Latvijas valsts ieņēmumu valsts ministre | |
|
Amatā 1995. gada 1. jūnijs — 1999. gada 16. jūlijs | |
| Prezidents | Guntis Ulmanis |
| Premjerministrs |
Māris Gailis Andris Šķēle Guntars Krasts Vilis Krištopans |
| Priekštecis | Vilis Krištopans |
| Pēctecis | amats likvidēts |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1948. gada 30. jūnijā Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Tautība | latviete |
| Politiskā partija | Latvijas Ceļš |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Regimijs Počs |
| Profesija | ekonomiste, matemātiķe |
| Augstskola | Latvijas Valsts Universitātes Ekonomikas fakultāte |
Aija Poča (dzimusi 1948. gada 30. jūnijā,[1] Rīgā[2]) ir latviešu ekonomiste un politiķe (partijas Latvijas Ceļš biedre, bijusi partijas valdes locekle[3]), bijusi ievēlēta vairākos Saeimas sasaukumos un Rīgas pašvaldībā, kā arī bijusi valsts ieņēmumu valsts ministre vairāku premjerministru valdībās. Pēc politiskās karjeras beigām strādājusi VAS “Latvijas dzelzceļš”.[4][5]
Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1966. gadā Aija Poča beigusi Rīgas 3. vidusskolu, pēc tam studējusi Latvijas Valsts universitātes Ekonomikas fakultātē, kur 1971. gadā ieguvusi ekonomistes/matemātiķes grādu.[1]
Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1993. gadā 5. Saeimas vēlēšanās Aija Poča tika ievēlēta Saeimā no partijas Latvijas Ceļš saraksta, tāpat arī ievēlēta nākamajās Saeimas vēlēšanās 1995. gadā un 7. Saeimas vēlēšanās 1998. gadā.
1995. gada jūnijā kļuvusi par Latvijas valsts ieņēmumu valsts ministri, Māra Gaiļa ministru kabinetā pārstāvot partiju Latvijas Ceļš, un šo ministres amatu viņa saglabāja arī nākamajās valdībās līdz šī amata likvidēšanai 1999. gadā.
Pēc atgriešanās Saeimā no 1999. līdz 2001. gadam bijusi 7. Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja, darbojusies arī Revīzijas komisijā.[6]
Aija Poča bija deputāta kandidāte arī 8. Saeimas vēlēšanās 2002. gadā, tomēr Latvijas Ceļš nepārvarēja 5% barjeru un parlamentā neiekļuva.[7] Nākamajās, 9. Saeimas vēlēšanās 2006. gadā Aija Poča kandidēja no Latvijas Pirmās partijas un Latvijas Ceļa (LPP/LC) vēlēšanu apvienības saraksta, kas vēlēšanās ieguva 10 mandātus, tomēr Aija Poča netika ievēlēta.[8] 2010. gadā 10. Saeimas vēlēšanās LPP/LC startēja kopā ar Tautas partiju izveidotajā politiskajā apvienībā Par Labu Latviju!, bet Aija Poča tajās vairs nekandidēja.
2001. gada Rīgas Domes vēlēšanās Aija Poča kandidēja kā Latvijas Ceļa saraksta līdere un tika ievēlēta pašvaldībā, darbojusies domes prezidijā.[9] Nākamajās, 2005. un 2009. gada pašvaldību vēlēšanās viņa bija kandidāte, bet vairs netika ievēlēta.
Pēc aktīvās politiskās karjeras beigām bijusi Valsts nekustamo īpašumu aģentūras padomes priekšsēdētāja, Aināra Šlesera (LPP) politiskā padomniece,[4] kā arī bijusi Parex bankas padomē[10] pirms tās nacionalizācijas un sekojošās finanšu krīzes. Līdz 2016. gadam strādājusi VAS “Latvijas dzelzceļš” par projektu daļas vadītāju.[5]
Personīgā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Aija Poča ir precējusies, viņai ir divi dēli.[3] Vīrs Dr.habil.oec. Remigijs Počs ir RTU profesors.[11]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 «Aija Poča – 6. Saeimas deputāte». Saeimas mājaslapa. Skatīts: 2018. gada 6. jūnijā.
- ↑ Mārtiņš Eglītis. «DELFI lasītāji intervē ar Aiju Poču». delfi.lv, 2001. gada 7. martā. Skatīts: 2018. gada 6. jūnijā.
- ↑ 3,0 3,1 «Valsts amatpersonas deklarācija par 2005. gadu». Latvijas Vēstnesis. 2005. gada 5. maijs. Skatīts: 2018. gada 6. jūnijā.
- ↑ 4,0 4,1 «Aija Poča būs Šlesera padomniece». delfi.lv. 2006. gada 2. jūnijā. Skatīts: 2018. gada 6. jūnijā.
- ↑ 5,0 5,1 Egils Līcītis. «VID direktors un viņa āda. Saruna ar Aiju Poču». Latvijas Avīze, 2016. gada 17. augustā. Skatīts: 2018. gada 6. jūnijā.
- ↑ «Komisijas 7. Saeimā». Saeimas mājaslapa. Skatīts: 2018. gada 6. jūnijā.
- ↑ «8. Saeimas vēlēšanu rezultāti». CVK mājaslapa. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 4. decembrī. Skatīts: 2018. gada 6. jūnijā.
- ↑ «9. Saeimas vēlēšanu rezultāti – LPP/LC». CVK mājaslapa. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 28. jūlijā. Skatīts: 2018. gada 6. jūnijā.
- ↑ «Poča darbosies Rīgas domes prezidijā». Diena. 2001. gada 12. septembrī. Skatīts: 2018. gada 6. jūnijā.
- ↑ «Parex' padomē ievēl 'SEB Bankas' eksprezidentu Neimani». delfi.lv. 2008. gada 18. jūnijā. Skatīts: 2018. gada 6. jūnijā.
- ↑ «Regimijs Počs». LZA mājaslapa. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 10. jūnijā. Skatīts: 2018. gada 6. jūnijā. Arhivēts 2018. gada 10. jūnijā, Wayback Machine vietnē.
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Vilis Krištopans |
Latvijas valsts ieņēmumu valsts ministre 1995. gada 1. jūnijs — 1999. gada 16. jūlijs |
Pēctecis: amats likvidēts |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||