Māris Budovskis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Māris Budovskis
Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāts
5. Saeimas deputāts

Dzimšanas dati 1939
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Māte Fanija
Dzīvesbiedrs(-e) Skaidrīte Smildziņa
Bērni Evija, Agnija
Profesija sporta ārsts, pedagogs

Māris Budovskis (1939) ir latviešu sporta ārsts, pedagogs un politiķis, bijušais Latvijas Augstākās Padomes un 5. Saeimas deputāts.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1939. gadā Rīgā cīņas sporta meistara Paula Budovska (1907—1994) un viņa sievas Fanijas (1914), dzimušas Rozenfeldes, ģimenē. Mācījās Rīgas 1. vidusskolā, kuru absolvēja 1957. gadā. Līdz 1965. gadam studēja Rīgas Medicīnas institūtā, tad līdz 1972. gadam Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtā (LVFKI). Bija fiziskās kultūras un sporta pasniedzējs un LVFKI katedras vadītājs.

M. Budovskis kopš 1967. gada ir precējies ar basketbolisti Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Ģimenē izaudzinātas divas meitas: Evija un Agnija.[1] Evijai ticis piedāvāts arī spēlēt TTT komandā,[1] bijusi TTT jaunatnes komandas dalībniece.[2] Abas meitas pabeigušas Latvijas Medicīnas akadēmiju, Agnija pabeigusi arī Rīgas Biznesa augstskolu.[1]

Atmodas kustības laikā bija Latvijas Nacionālās Neatkarības Kustības dalībnieks, 1988. gadā iesaistījies Latvijas Tautas frontē. 1990. gadā M. Budovski ievēlēja par Latvijas Augstākās Padomes deputātu no 67. Rīgas vēlēšanu apgabala, 1990. gada 4. maijā viņš nobalsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.[3] 1991. gadā M. Budovskis vadīja Ļeņina pieminekļa demontāžu Brīvības ielā Rīgā.

5. Saeimas vēlēšanās 1993. gadā M. Budovski ievēlēja par 5. Saeimas deputātu no LNNK saraksta. 1995. gadā viņš bija Baltijas Asamblejas Prezidija priekšsēdētājs. Šajā pašā gadā nesekmīgi kandidēja 6. Saeimas vēlēšanās no LNNK un Latvijas Zaļās partijas kopējā saraksta. 1996. gadā izstājies no LNNK.

1999. gadā M. Budovskis kļuva par Tautas partijas biedru. No tās saraksta nesekmīgi kandidējis 2001. gada Rīgas domes vēlēšanās un 8. Saeimas vēlēšanās 2002. gadā[4], kā arī 2005. gada Rīgas doems vēlēšanās.

M. Budovskis bija Latvijas centrālā cīņas sporta kluba[5] valdes priekšsēdētājs.

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2000. gadā Māri Budovski apbalvoja ar trešās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Tālavs Jundzis. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Māris Budovskis. Personības un sociālās vides rezonanse: psihodiagnostika, konflikti, disharmonija, statuss, lomas, socializācija, komunikācija, optimizācija, psihohigiēna, rehabilitācija. Rīga: Zinātne, 1986. — 114 lappuses

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 Guntis Keisels. Zelta meitenes TTT. Jumava, 2008. 65.—69. lpp. ISBN 978-9984-38-625-6.
  2. Laura Ikauniece. «Nekad nav miera! Piedzīvojumu stihija – Evija Rodke». Veseliba.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2014. gada 12. augustā.
  3. Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas Archived 2019. gada 23. decembrī, Wayback Machine vietnē. saeima.lv
  4. LATVIJAS REPUBLIKAS 8. SAEIMAS VĒLĒŠANU SARAKSTI "Latvijas Vēstnesis" Nr. 123. 31.08.2002.
  5. tagad Paula Budovska Latvijas Centrālais Cīņas sporta klubs