Andris Gūtmanis
| Andris Gūtmanis | |
|---|---|
![]() | |
| Latvijas Republikas satiksmes ministrs | |
|
Amatā 1992. gada 4. marts — 1995. gada 21. decembris | |
| Premjerministrs | |
| Priekštecis | Jānis Janovskis |
| Pēctecis | Vilis Krištopans |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1942. gada 21. decembrī |
| Politiskā partija | Latvijas Ceļš (1993–?) |
| Profesija | inženieris tehnologs |
| Augstskola | Rīgas Politehniskais institūts |
Andris Gūtmanis (dzimis 1942. gada 21. decembrī) ir latviešu inženieris un politiķis. Bijis satiksmes ministrs vairākās valdībās.
Dzīvesgājums
[labot | labot pirmkodu]Dzimis 1942. gada 21. decembrī Rīgā strādnieku ģimenē. Sarkanās armijas uzbrukuma laikā 1944. gada rudenī kopā ar vecākiem devās bēgļu gaitās uz Kurzemi. 1960. gadā pabeidza mācības Aizputes vidusskolā, 1965. gadā pabeidza studijas Rīgas Politehniskā institūta Ķīmijas fakultātē un ieguva inženiera tehnologa specialitāti. No 1967. gada bija Olaines ķīmisko reaktīvu rūpnīcas inženieris, tad organiskās ķīmijas sektora vecākais inženieris, vēlāk ražošanas tehniskās nodaļas priekšnieks. Pēc rūpnīcas reorganizācijas kļuva par zinātniskās ražošanas apvienības "Bioķīmiskie reaktīvi" galveno inženieri, 1985. gadā par zinātniskās ražošanas apvienības "Biolar" galveno inženieri. 1986. gadā aizstāvēja zinātņu kandidāta disertāciju "Polimēru mikronesēji audu kultūru kultivēšanai". No 1989. aprīļa bija Latvijas PSR Valsts plāna komitejas priekšsēdētāja pirmais vietnieks. 1988. gadā kļuva par Paula Valdena medaļas un prēmijas piešķiršanas komitejas locekli.[1]
Atmodas kustības laikā 1989. gadā izstājās no PSKP un iesaistījās Latvijas Tautas frontes darbībā. Godmaņa pirmās valdības laikā bija ekonomikas ministra vietnieks (1990—1991) un Ekonomisko reformu ministra vietnieks (1991—1992). Pēc Satiksmes ministra Jāņa Janovska nāves autokatastrofā 1992. gada janvārī bija Latvijas Republikas satiksmes ministrs Ivara Godmaņa vadītajā Ministru padomē. 1993. gadā A. Gūtmanis bija viens no apvienības "Latvijas Ceļš" dibinātājiem, no tās saraksta ievēlēts 5. Saeimā (1993—1995).[2] Saglabāja satiksmes ministra amatus Valda Birkava Ministru kabinetā un Māra Gaiļa Ministru kabinetā.
1996. gadā dibinātās Latvijas transporta attīstības un izglītības asociācijas prezidents, valdes loceklis.[3] Šai pašā gadā bija arī satiksmes ministra Viļa Krištopana padomnieks. Darbojās Ventspils naftas, Rīgas lidostas un Baltijas Tranzītbankas padomēs.
2007. gadā iecelts par Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) ģenerāldirektoru, amatā bija līdz 2011. gadam.[4] Vēlāk kļuva par A/S Nordeka prezidenta padomnieku stratēģiskās attīstības jautājumos.[1]
Apbalvojumi
[labot | labot pirmkodu]- Latvijas PSR Valsts prēmija zinātnē un tehnikā par trankvilizatora Fenibuts sintezēšanu, farmakoloģiju, klīniku un ieviešanu rūpnieciskajā ražošanā (1982);
- Latvijas PSR Augstākās padomes Goda raksts par lielu ieguldījumu ražošanas tehniskā līmeņa un efektivitātes paaugstināšanā ražošanas apvienībā "Bioķīmiskie reaktīvi" (1983).
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- 1 2 «GŪTMANIS Andris». vardnica.aizpute.lv. Skatīts: 2021-09-16.
- ↑ titania.saeima.lv
- ↑ «Latvijas Transporta Attīstības un Izglītības Asociācija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 12. maijā. Skatīts: 2017. gada 11. februārī. Arhivēts 2017. gada 12. maijā, Wayback Machine vietnē.
- ↑ Gūtmanis: ar saņemto naudu mums vienalga nepietiks[novecojusi saite] Andrejs Vaivars, db.lv, 2007. gada 12. jūlijā
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
