Andrejs Krastiņš

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par 1951. gadā dzimušu politiķi. Par citām jēdziena Krastiņš nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Andrejs Krastiņš
Andrejs Krastins.jpg
Latvijas aizsardzības ministrs
Amatā
1995. gada 21. decembris — 1997. gada 12. maijs
Prezidents Guntis Ulmanis
Premjerministrs Andris Šķēle
Priekštecis Jānis Arveds Trapāns
Pēctecis Tālavs Jundzis
Latvijas iekšlietu ministrs
Amatā
1998. gada 4. maijs — 1998. gada 26. novembris
Prezidents Guntis Ulmanis
Premjerministrs Guntars Krasts
Priekštecis Ziedonis Čevers
Pēctecis Roberts Jurdžs

Dzimšanas dati 1951. gada 6. maijs
Flag of Latvian SSR.svg Rīga, Latvijas PSR
Miršanas dati 2008. gada 19. maijā (57 gadu vecumā)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Politiskā partija PSKP (1978—1986)
LNNK (1988—1997)
TB/LNNK (1997—2003)
TP (2003—2008)
Profesija jurists
Augstskola Latvijas Universitāte

Andrejs Krastiņš (1951. gada 6. maijs2008. gada 19. maijs) bija latviešu politiķis un jurists, Latvijas iekšlietu un aizsardzības ministrs.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Darbība Latvijas PSR[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krastiņš bija dzimis 1951. gada 6. maijā Rīgā. 1966. gadā viņš pabeidza Rīgas 9. astoņgadīgo skolu, trīs gadus vēlāk — Rīgas 50. vidusskolu.[1] 1974. gadā pabeidzis Latvijas Universitātes juridisko fakultāti.[2] Līdz 1980. gadam bijis izmeklētājs un Izmeklēšanas nodaļas priekšnieka vietnieks Rīgas pilsētas Iekšlietu pārvaldē un Jūrmalas Iekšlietu daļā. No 1983. līdz 1990. gadam darbojies Latvijas PSR advokātu kolēģijā.[1] No 1978. līdz 1986. gadam Andrejs Krastiņš bija PSKP biedrs, tika izslēgts par nepiedalīšanos partijas organizācijā un biedra naudas nemaksāšanu.[1]

Atmodas laikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1988. gadā iestājies LNNK. Ticis ievēlēts partijas padomē un valdē, tur darbojies līdz partijas apvienošanai ar kustību Tēvzemei un Brīvībai 1997. gadā.[1] Atmodas laikā darbojies arī Latvijas Tautas frontē, bijis viens no LTF Vidzemes priekšpilsētas nodaļas dibinātājiem. 1989. gadā piedalījies LTF 2. programmas izstrādāšanā.[1] 1990. gadā kā LNNK un LTF pārstāvis ievēlēts LPSR Augstākajā padomē, bija Latvijas Republikas AP priekšsēdētāja vietnieks. Andrejs Krastiņš bija viens no 1990. gada 4. maijā pieņemtās Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas deklarācijas autoriem, sarakstīja vairākus deklarācijas pantus un vadīja tās pieņemšanu LTF frakcijas sēdē.[1]

1991. gada Barikāžu laikā Andrejs Krastiņš vadīja LR Augstākās padomes aizsardzības štābu, viņa vietnieki bija Odisejs Kostanda un Tālavs Jundzis.

Atjaunotajā Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krastiņš vēlāk ievēlēts 5. Saeimā no LNNK saraksta, bijis priekšsēdētāja Anatolija Gorbunova vietnieks.[1] 1992. un 1993. gadā Krastiņš piedalījās ASV valdības un Luiziānas universitātes kursos par cīņu pret terorismu un krīzes situāciju vadību.[2] 1994. gada jūlijā pēc Birkava valdības demisijas prezidents Guntis Ulmanis virzīja Krastiņu premjerministra amatam, tomēr viņa piedāvāto valdību Saeima neapstiprināja.[2]

A. Krastiņš ievēlēts arī 6. Saeimā, bijis Starpparlamentu savienības Latvijas nacionālās grupas prezidents. Šķeles 1. un 2. Ministru kabinetā pildījis Ministru prezidenta biedra un aizsardzības ministra pienākumus. Viņš atkāpās no amata pēc tam, kad sākās skandāls par aizsardzības ministrijas ar degvielas iegādi saistītiem darījumiem ar "Man-Tess".[2] Vēlāk Krasta kabinetā kļuvis par iekšlietu ministru.[1] 6. Saeimā bijis arī Saeimas LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcijas priekšsēdētājs. 1996. gada martā Krastiņu ievēlēja par LNNK priekšsēdētāju.[2]

Krastiņš ir bijis Latvijas valsts un oficiālo delegāciju vadītājs un dalībnieks daudzās pasaules valstīs. Viņš ir bijis arī Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas loceklis (no 1982. gada)[2] un zvērinātu advokātu biroja "A. Krastiņš un R. Hlevickis" vadītājs.[1]

Dzīves pēdējie gadi un nāve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2002. gadā Andrejs Krastiņš kandidēja 8. Saeimas vēlēšanās no apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK saraksta, bet netika ievēlēts. 2003. gadā pievienojās Tautas partijai.[2] Krastiņš nomira 2008. gada 19. maijā pēc ilgas slimības. Viņa vietu Rīgas Domē ieņēma Raimonds Vilde.[2]

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Andrejam Krastiņam 2000. gadā piešķīra Triju Zvaigžņu ordeņa III šķiru. Viņš ir ieguvis 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi, Dānijas Karalistes 1. pakāpes Danenborgas ordeņa Komandora lielkrustu un vairākas LR Iekšlietu ministrijas, Aizsardzības ministrijas, LR Drošības dienesta goda zīmes.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Jānis Arveds Trapāns
Latvijas aizsardzības ministrs
1995. gada 21. decembris1997. gada 12. maijs
Pēctecis:
Tālavs Jundzis
Priekštecis:
Ziedonis Čevers
Latvijas iekšlietu ministrs
1998. gada 4. maijs1998. gada 26. novembris
Pēctecis:
Roberts Jurdžs