Odisejs Kostanda

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Odisejs Kostanda
Saeimas deputāts

Dzimšanas dati 1963. gada 26. februārī (54 gadi)
Rīga, Latvijas PSR (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Politiskā partija LNNK (1992—1994)
TKL (1994—1998)
SDS (2002)
LB (2002—2005)
PPR (2010—pašlaik)
Profesija vēsturnieks
Augstskola Latvijas Valsts universitāte

Odisejs Kostanda (dzimis 1963. gada 26. februārī) ir Latvijas vēsturnieks un politiķis. LR Augstākās Padomes, 5. un 6. Saeimas deputāts.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Odisejs Kostanda ir dzimis 1963. gada 26. februārī, viņa tēvs ir grieķu izcelsmes [1][2], strādājis tirdzniecībā.

Izglītība un darbība vēstures jomā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kostanda absolvēja Rīgas 69. vidusskolu, pēc tam no 1980. līdz 1985. gadam studēja Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē.[1][3] Darba gaitas uzsāka 69. vidusskolā, kur no 1985. līdz 1989. gadam bija vēstures skolotājs.[1] Vienlaikus organizēja latviešu strēlnieku piemiņas muzejistabas izveidošanu un bija skolēnu zinātnisko darbu vadītājs šajā skolā. No 1988. līdz 1990. gadam bija Latvijas vēstures mācību raidījumu veidotājs Latvijas Televīzijā, no 1989. līdz 1990. gadam strādāja izdevniecībā "Zvaigzne" par redaktoru sabiedrisko zinātņu redakcijā. Sarakstīja mācību grāmatu "Latvijas vēsture (no vissenākiem laikiem līdz mūsdienām)", kas piedzīvojusi 5 izdevumus laikā no 1988. līdz 1993. gadam.[1]

Atmodas periods[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atmodas periodā Odisejs Kostanda aktīvi iesaistījās sabiedriskajā dzīvē, bija Latvijas Kultūras fonda talku organizators, no 1987. līdz 1992. gadam — folkloras kopas "Strops" vadītājs, no 1989. līdz 1990. gadam — Latvijas Izglītības biedrības valdes loceklis un Brāļu kapu komitejas biedrs.

No 1990. līdz 1991. gadam Kostanda bija Latvijas Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētāja vietnieks.[1] Iesaistījies Latvijas Tautas frontē, ievēlēts tās 2. Domē (1989—1990). No 1992. līdz 1993. gadam bija LNNK biedrs un partijas valdes priekšsēdētājs.[1]

Ievēlēts un darbojies LR Augstākajā Padomē kā neatkarīgais deputāts, bija AP Aizsardzības un iekšlietu komisijas loceklis.[2] Barikāžu laikā bijis LR AP Vecrīgas aizsardzības operatīvā štāba priekšnieks. Iecelts par LR AP Nevardarbīgās pretestības centra priekšnieku.[1]

Saeima[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1993. gadā Kostanda tika ievēlēts 5. Saeimā no LNNK saraksta. Bija Aizsardzības un iekšlietu komisijas, kā arī Nacionālās drošības komisijas loceklis, Saeimas izmeklēšanas komisijas sekretārs.[1] No LNNK partijas un Saeimas frakcijas izstājās 1994. gada jūnijā, atlikušo parlamenta pilnvaru laiku darbojās kā neatkarīgais deputāts.[4] 1995. gadā ievēlēts 6. Saeimā no Tautas kustības "Latvijai" saraksta. Bija tās Saeimas frakcijas priekšsēdētājs, Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja biedrs, Aizsardzības un iekšlietu komisijas loceklis, kā arī vairāku valstu parlamentu sadarbības grupu biedrs. No 1994. līdz 1998. gadam bijis TKL līdzpriekšsēdētājs kopā ar Joahimu Zīgeristu.[1][3] 1995. gadā Z. Čevera piedāvātajā Ministru kabinetā Kostandam tika atvēlēts aizsardzības ministra portfelis, tomēr Saeima valdību neapstiprināja.[5] Kandidējis 7. Saeimas vēlēšanās, nav ievēlēts.[1]

Turpmākā politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc partijas neveiksmīgā starta 7. Saeimas vēlēšanās (iegūti 1,7% balsu un 0 vietas) tika pieņemts lēmums apturēt tās organizatorisko darbību.[6][7] 2002. gadā O. Kostanda atgriezās politikā, piedaloties Sociāldemokrātu Savienības izveidē un tika izvirzīts partijas priekšsēdētāja vietnieka amatam, tomēr netika ievēlēts. Dažas nedēļas vēlāk partijā notika šķelšanās sakarā ar to, ka netika izskatīti vairāki kandidāti vietai partijas domē.[8] Kostanda un vairāki simti viņa atbalstītāju paziņoja par partijas "Latvijas brīvībai" izveidi.[9] Viņš tika ievēlēts par orgkomitejas vadītāju.[10] Partija pirms 8. Saeimas vēlēšanām pievienojās politiskajai apvienībai "Centrs".[7]

Apvienība "Centrs" un LSDSP laikā pirms vēlēšanām vāca parakstus referendumam par tautas vēlētu prezidentu.[11] Augustā Kostanda Rīgas centrā bez maksas dalīja savas grāmatas "Atklāti par sevi un politiskajiem mītiem" eksemplārus.[12] Apvienība vēlēšanās neieguva nevienu vietu. Lai gan 9. Saeimas vēlēšanās Kostanda nepiedalījās, viņš bija viens no partijas "Par prezidentālu republiku" kandidātiem 10. Saeimas vēlēšanās.[13] Partija Saeimā netika ievēlēta.

Privātā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

O. Kostanda ir precējies, viņam ir 3 bērni. 1999. gadā viņš piedalījās Latvijas grieķu kopienas "Patrida" dibināšanā un ir tās prezidents.

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 1,8 1,9 «ODISEJS KOSTANDA». gramata21.lv. Skatīts: 2010.08.13.
  2. 2,0 2,1 «Odisejs Kostanda». LR Augstākā Padome. Skatīts: 2010.08.13.
  3. 3,0 3,1 «Informācija par deputātu». 6. Saeima. Skatīts: 2010.08.13.
  4. «Informācija par deputātu». 5. Saeima. Skatīts: 2010.08.13.
  5. «Šajās dienās». Ievanda. 1995.12.07.
  6. Nellija Ločmele. «Zīgerista partija pārtrauc darbību». Diena, 1998. gada 12. novembris. Tautas kustība Latvijai (Zīgerista partija) pārtraukusi savu organizatorisko darbību, izvērtējot neveiksmīgo startu 7.Saeimas vēlēšanās.
  7. 7,0 7,1 «Odisejs Kostanda: “Cilvēki gaidīja brīnumus no Rubika, Bojāra un Šķēles”». TvNET. 2002.05.19. Skatīts: 2010.08.13.
  8. «Laikraksts: Kostanda gatavojas pamest Baldzēnu». Delfi. 2002.04.08. Skatīts: 2010.08.13.
  9. «Top jauna partija “Latvijas brīvībai”». TvNET. 2002.04.20. Skatīts: 2010.08.13.
  10. «Nodibina Kostandas partiju ‘Latvijas brīvībai’». Delfi. 2002.04.22. Skatīts: 2010.08.13.
  11. «‘Centrs’ un Bojāra sociāldemokrāti joprojām tēmē uz referendumiem». Delfi. 2002.07.22. Skatīts: 2010.08.13.
  12. «Kostanda Rīgas centrā dāļā savu jauno grāmatu». Delfi. 2002.08.24. Skatīts: 2010.08.14.
  13. «Partija "Par prezidentālu republiku" iesniedz sarakstu, startēs arī Marģeris Martinsons un Zīgerista līdzgaitnieks Kostanda». Diena. 2010.07.23. Skatīts: 2010.08.14.