Filips Stroganovs

Vikipēdijas lapa
Filips Stroganovs
Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāts
Amatā
1990 — 1992

Dzimšanas dati 1942. gada 28. oktobrī[1]
Valsts karogs: Ostlande Ludzas apriņķis, Latvijas ģenerālapgabals, Ostlande (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 2014. gada 9. februārī (71 gada vecumā)
Valsts karogs: Latvija Ludza, Latvija
Tautība latvietis
Politiskā partija PSKP
Līdztiesība
LSP

Filips Stroganovs (dzimis dati 1942. gada 28. oktobrī Ludzas apriņķī; miris 2014. gada 9. februārī Ludzā) bija latviešu mehāniķis, sabiedriskais darbinieks un politiķis. Bijušais Latvijas Komunistiskās partijas Ludzas rajona komitejas 1. sekretārs.

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1980. gadā ievēlēts Ludzas rajona tautas deputātu padomē, 1981. gadā — Latvijas PSR Augstākajā padomē.

1990. gadā viņu ievēlēja par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu no 150. Zilupes vēlēšanu apgabala. Bija viens no tiem deputātiem, kas nebalsoja par Latvijas neatkarības deklarāciju[2] un iesaistījās frakcijā "Līdztiesība".[3] Augusta puča laikā 1991. gada 21. augustā F. Stroganovs balsoja pret konstitucionālā likuma “Par Latvijas Republikas valstisko statusu” pieņemšanu.[4]

Pēc Augusta puča izgāšanās Latvijas Republikas Augstākā padome sakarā ar vairāku deputātu pretvalstisko darbību Barikāžu laikā laikā izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Pēc komisijas slēdziena apstiprināšanas 1992. gada 9. jūlijā Augstākā padome nolēma F. Stroganovam anulēt deputāta mandātu (66 deputāti par, 28 pret, 18 atturējās).[5]

1993. gadā F. Stroganovs tika ievēlēts 5. Saeimā no "Līdztiesības" saraksta. 1994. gadā bijis starp Latvijas Sociālistiskās partijas (LSP) dibinātājiem. 1995. gadā viņam liegta turpmāka līdzdalība Saeimas vēlēšanās par darbību pret Latvijas neatkarību pēc 1991. gada 13. janvāra. 1996. gadā F. Stroganovs kļuva par kustības "Līdztiesība" priekšsēdētāju.

2004. gadā nesekmīgi kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās no LSP saraksta. 2005. gadā tiesa ļāva F. Stroganovam kandidēt pašvaldību vēlēšanās un tā paša gada pašvaldību vēlēšanās viņš tika ievēlēts Ludzas pilsētas domē no LSP saraksta.

Miris 2014. gada 9. februārī. Apbedīts Ludzas pilsētas Centrālajos kapos.[4][6]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]