Kocēnu pagasts

Kocēnu pagasts
Novads:	Valmieras novads
Centrs:	Kocēni
Kopējā platība:	184,6 km2
• Sauszeme:	180,9 km2
• Ūdens:	3,8 km2
Iedzīvotāji (2024):	2 698
Blīvums (2024):	14,9 iedz./km2
Vēsturiskie nosaukumi
vācu:	Kokenhof
krievu:	Кокенская
Kocēnu pagasts Vikikrātuvē

Kocēnu pagasts ir viena no Valmieras novada administratīvajām teritorijām Gaujas labajā krastā. Robežojas ar sava novada Vaidavas, Dikļu, Zilākalna, Bērzaines, Burtnieku, Valmieras, Kauguru pagastiem un Valmieras pilsētu, Cēsu novada Stalbes pagastu un Liepas pagastu.

Daba

Kocēnu pagastā atrodas vairāki ievērojami dabas objekti: Zilaiskalns, Vītolēnu akmens, Polbreņču svētais avots, Karitēnu liepa, u.c. Pagastā atrodas daļa Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta un Gaujas nacionālā parka.

Hidrogrāfija

Upes: Gauja, Jumara, Anuļa, Briede, Danka, Ziedone, Dūķerupe, Zīle.

Ezeri: Brandeļu dzirnavezers (19,9 ha), Brenguļu Lielezers (9,3 ha), Mujānu dzirnavezers (8,5 ha).

Vēsture

Svētki pie Kokmuižas kungu mājas (Kārlis Hūns, 1855.)

Tagadējā Kocēnu pagasta teritorija pirms krusta kariem ietilpa Tālavas latgaļu Imeras zemē. Rubenē atradās pirmā latviešu kristīgā baznīca, kas pieminēta Indriķa hronikā sakarā ar Imeras zemes kristīšanu 1208. gadā. Rubenes baznīca sākotnēji bijusi koka ēka, tagadējo izskatu ieguvusi 1739. gadā. Rubenes draudzē par priesteri no 1208. gada līdz pat savai nāvei kalpoja hronists Latviešu Indriķis. Rubenes baznīcas grīdas atjaunošanas laikā 2000. gadā tika atrastas senas kapenes. Pie Jumaras upītes 1210. gadā notika kauja pie Imeras starp Tālavas zemēs iebrukušajiem Ugaunijas igauņiem un Zobenbrāļu ordeņa spēkiem, kuru pusē bija līvi un latgaļi.

Līdz 1920. gada agrārajai reformai šeit atradās Kokmuiža (Kokenhof) ar Kaļļa (Kārļa), Upītes, Brēmeļu, Stukūžas un Silupīšu pusmuižām. Reformas gaitā Kokmuižu 2081 ha kopplatībā sadalīja 107 vienībās, no kuram 12 bija rentes mājas. 1935. gadā Valmieras apriņķa Kokmuižas pagasta (līdz 1925. gadam Koku pagasts, pēc 1925. gada Kokmuižas pagasts, no 1939. gada Kocēnu pagasts) teritorija bija 78,8 km² un tajā dzīvoja 1596 iedzīvotāji. Mūsdienu Kocēnu pagasta teritorijā ietilpst arī bijušā Ķieģeļu pagasta un Mujānu pagasta zemes.

1945. gadā pagastā izveidoja Kocēnu un Dūķeru ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Kocēnu ciemam pievienoja Dūķeru ciemu, 1962. gadā - daļu likvidētā Mujānu ciema, 1975. gadā - daļu Zilākalna lauku teritorijas. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Valmieras (2010. gadā pārdēvēts par Kocēnu) novadā.

Iedzīvotāji

2000. gada tautas skaitīšanas rezultāti liecina, ka šajā laikā Kocēnu pagastā bija 3119 iedzīvotāji.

Nacionālais sastāvs:

• latvieši - 87%;
• krievi - 8,2%;
• baltkrievi - 2,1%;
• citas tautības - 2,7%.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% 1935 3 235 —     1959 3 150 −2.6% 1967 3 100 −1.6%	Gads Iedz. ±% 1979 3 366 +8.6% 1989 3 228 −4.1% 2000 3 087 −4.4%	Gads Iedz. ±% 2011 2 895 −6.2% 2021 2 702 −6.7%

Apdzīvotās vietas

Lielākās apdzīvotās vietas ir Kocēni (novada un pagasta centrs), Rubene, Tožas, Brandeļi.

Ievērojamas personības

• Latviešu Indriķis (Henricus de Lettis, ap 1187 - pēc 1259), Imeras latviešu katoļu draudzes priesteris, tulks un Indriķa Livonijas hronikas autors
• Jānis Staņislavs Roze (1823—1897) latviešu gleznotājs
• Rihards Zariņš (1869—1939) latviešu grafiķis, ekslibra pamatlicējs latviešu grafikā
• Mārtiņš Antons (1888—1941) latviešu advokāts un sabiedriskais darbinieks, Tautas padomes un Satversmes sapulces loceklis
• Jānis Vēvers (1899—1978) latviešu padomju valsts drošības iestāžu darbinieks

Saimniecība

Transports

Autoceļi: šoseja Inčukalns-Valmiera-Igaunijas robeža (A3), 1. šķiras autoceļi: Kocēni-Limbaži-Tūja (P11), Valmiera-Matīši-Mazsalaca (P16), Valmieras apvedceļš (P19).