Madara Saidī-Ndure
 Madara Saidī-Ndure 2013. gadā | |||||||||||
| Personas dati | |||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Dzimusi |
1987. gada 18. jūnijā Talsi, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) | ||||||||||
| Pārstāvētā valsts |
Latvija | ||||||||||
| Dzīvesvieta |
Mārupe, Latvija | ||||||||||
| Augums | 183 cm[1] | ||||||||||
| Svars | 76 kg[1] | ||||||||||
| Izglītība | Ventspils Augstskola[2] | ||||||||||
| Profesionālā informācija | |||||||||||
| Sporta veids | vieglatlētika | ||||||||||
| Disciplīna | Šķēpa mešana | ||||||||||
| Treneris | Gints Palameiks | ||||||||||
| Dalība sacensībās | |||||||||||
| Dalība OS | 3 (2012, 2016, 2020) | ||||||||||
| Dalība PČ | 4 (2009, 2011, 2013, 2015) | ||||||||||
| Dalība EČ | 4 (2010, 2012, 2014, 2016) | ||||||||||
| Personiskie rekordi | |||||||||||
| Šķēpa mešana |
66,18 m  | ||||||||||
| Infokaste atjaunota 2016. gada 9. septembrī. | |||||||||||
|
Medaļas
| |||||||||||
Madara Saidī-Ndure (dzimusi Madara Palameika 1987. gada 18. jūnijā Talsos) ir bijusī latviešu vieglatlēte, šķēpa metēja, Latvijas rekordiste šķēpa mešanā (66,18 m). Viņas treneris ir tēvs Gints Palameiks.[3] Piedalījusies divās olimpiskajās spēlēs, vairākos Pasaules un Eiropas čempionātos (augstākā vieta 2014. gada Eiropas čempionātā ieņemtā 4. vieta). M. Saidī-Ndure ir 2016. gada Dimanta līgas seriāla kopvērtējuma uzvarētāja, kas ir Latvijas vieglatlētu augstākais sasniegums šajās sacensībās.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]M. Saidī-Ndure ir dzimusi 1987. gada 18. jūnijā Talsos. Viņas tēvs Gints Palameiks ir Madaras treneris, Latvijas Šķēpmešanas kluba prezidents. Māte – sporta pedagoģe Agnese Palameika. Ir divas māsas: Baiba un Eva. Ir ieguvusi bakalaura grādu ekonomikā.[4]
2022. gada septembrī M. Saidī-Ndure saderinājās ar savu ilggadējo draugu Gambijā dzimušo un Norvēģiju pārstāvošo vieglatlētu Džaisumu Saidi Nduri.[5] 2023. gada decembrī viņa paziņoja, ka pāris apprecējies[6] un 2024. gada sākumā paziņoja, ka noslēdz sporta karjeru.
Karjera
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šķēpa mešanā sākusi trenēties deviņu gadu vecumā.[7] 2006. gada Pasaules čempionātā junioriem Pekinā viņa izcīnīja 16. vietu ar 46,34 m tālu metienu.[8]
2007. gada Eiropas U-23 čempionātā M. Saidī-Ndure ierindojās trešajā vietā, bet 2009. gadā ar jaunu personisko un Latvijas rekordu (64,51 m) viņa kļuva par šo sacensību uzvarētāju.[9]
2009. gada Pasaules čempionātā Berlīnē M. Saidī-Ndure ieņēma tikai 14. vietu savā kvalifikācijas grupā ar pieticīgu rezultātu 52,98 m. Toties 2010. gada Eiropas čempionātā viņa izcīnīja augsto 8. vietu ar rezultātu 60,78 m,[10] kas ir viņas ievērojamākais sasniegums pieaugušo sacensībās. 2011. gada Pasaules čempionātā Tegu viņa ieņēma 11. vietu (pēdējo no finālā startējušajām) ar rezultātu 58,08 metri.[11] 2012. gada Eiropas čempionātā viņa izcīnīja 8. vietu ar rezultātu 56,82 m.[12] Arī 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs viņa ierindojās 8. vietā, šoreiz ar 60,73 m tālu raidītu šķēpu.[13] 2013. gada Pasaules čempionātā Maskavā, Krievijā, izcīnīja 27. vietu.
2014. gada jūnijā divas reizes laboja Latvijas rekordu, sākumā to uzlabojot līdz 64,86 m,[14] pēc tam — 66,15 m.[15]
2015. gada 25. jūlijā M. Saidī-Ndure uzvarēja Dimanta līgas posmā Londonā ar rezultātu 65,01 m, par 1 cm apsteidzot Barboru Špotākovu no Čehijas.[16] 2015. gada Dimanta līgas sezonas kopvērtējumā ieņēma 3. vietu.
2016. gada Dimanta līgas sezonā M. Saidī-Ndure izcīnīja trīs uzvaras. Sestajā posmā viņa guva uzvaru ar sezonas labāko rezultātu pasaulē (65,68 m), kļūstot arī par Dimanta līgas līderi starp šķēpmetējām. 2016. gada Eiropas čempionātā Amsterdamā M. Saidī-Ndure palika 7. vietā. 2016. gada olimpiskajās spēlēs Riodežaneiro M. Saidī-Ndure iekļuva finālā, taču tajā meta neveiksmīgi un kopvērtējumā ieņēma 10. vietu (60,14 m). Pēc olimpiskajām spēlēm guva uzvaru vēl vienā Dimanta līgas posmā Lozannā ar rezultātu 65,26 m, nostiprinoties vadībā kopvērtējumā. 2016. gada Dimanta līgas pēdējā posmā Briselē M. Saidī-Ndure atkal izcīnīja uzvaru, šoreiz labojot arī Latvijas rekordu (66,18 m) un tādējādi nodrošinot uzvaru sezonas kopvērtējumā.[17] Tas ir Latvijas vieglatlētu augstākais sasniegums šajās sacensībās.
2019. gada Pasaules čempionātā Dohā M. Saidī-Ndure neiekļuva finālā, sasniedzot 18. vietu kopvērtējumā (59,95 m). Vienu vietu aiz finālsacensībām palika arī 2022. gada pasaules čempionātā Jūdžīnā, kur 58,61 m tāls metiens deva 13. vietu. Tajā pašā gadā Eiropas čempionātā Minhenē kvalifikācijā sasniedza sezonas labāko rezultātu 60,56 m un iekļuva finālsacensībās, tajās ieņēma 9. vietu, labākajā mēģinājumā raidot šķēpu 56,55 metrus tālu.
2024. gada sākumā M. Saidī-Ndure paziņoja par profesionālā sporta karjeras beigām.
Personiskais rekords
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Disciplīna | Rezultāts | Datums | Vieta | Piezīmes |
|---|---|---|---|---|
| Šķēpa mešana | 66,18 m | 2016. gada 9. septembris |  Brisele, Beļģija |
Latvijas rekords |
Sasniegumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Gads | Sacensības | Norises vieta | Datums | Vieta | Rezultāts |
|---|---|---|---|---|---|
| 2006 | Pasaules čempionāts junioriem |  Pekina, Ķīna
|
2006. gada 15. augusts | 16. vieta | 46,34 m |
| 2007 | Eiropas U-23 čempionāts |  Debrecena, Ungārija
|
3. vieta | 57,07 m | |
| 2009 | Pasaules čempionāts |  Berlīne, Vācija
|
2009. gada 16. augusts | 27. vieta | 52,98 m |
| Eiropas U-23 čempionāts |  Kauņa, Lietuva
|
2009. gada 19. jūlijs | 1. vieta | 64,51 m (ČR, LR) | |
| 2010 | Eiropas čempionāts |  Barselona, Spānija
|
2010. gada 29. jūlijs | 8. vieta | 60,78 m |
| 2011 | Pasaules čempionāts |  Tegu, Dienvidkoreja
|
2011. gada 2. septembris | 11. vieta | 58,08 m |
| 2012 | Eiropas čempionāts |  Helsinki, Somija
|
2012. gada 29. jūnijs | 8. vieta | 56,82 m |
| Olimpiskās spēles | .svg){kind=small} Londona, Apvienotā Karaliste
|
2012. gada 9. augusts | 8. vieta | 60,73 m | |
| 2013 | Pasaules čempionāts |  Maskava, Krievija
|
2013. gada 16. augusts | 27. vieta | 53,70 m |
| 2014 | Eiropas čempionāts |  Cīrihe, Šveice
|
2014. gada 14. augusts | 4. vieta | 62,04 m |
| 2016 | Eiropas čempionāts |  Amsterdama, Nīderlande
|
2016. gada 8. jūlijs | 7. vieta | 60,39 m |
| 2016 | Olimpiskās spēles |  Riodežaneiro, Brazīlija
|
2016. gada 18. augusts | 10. vieta | 60,14 m |
| 2017 | Pasaules čempionāts | Londona, Apvienotā Karaliste
|
2017. gada 6. augusts | 21. vieta | 59,54 m |
| 2018 | Eiropas čempionāts | Berlīne, Vācija
|
2018. gada 10. augusts | 9. vieta | 57,98 m |
| 2019 | Pasaules čempionāts |  Doha, Katara
|
2019. gada 30. septembris | 18. vieta | 59,95 m |
| 2021 | Olimpiskās spēles |  Tokija, Japāna
|
2021. gada 6. augusts | 11. vieta | 58,70 m |
| 2022 | Pasaules čempionāts |  Jūdžīna, ASV
|
2022. gada 20. jūlijs | 13. vieta | 58,61 m |
| Eiropas čempionāts | Minhene, Vācija
|
2022. gada 20. augusts | 9. vieta | 56,55 m |
Sezonu labākie rezultāti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Gads | Rezultāts | Vieta | Datums |
|---|---|---|---|
| 2003 | 49,11 m | Rīga, Latvija
|
2003. gada 12. jūnijs |
| 2004 | 51,50 m | Ventspils, Latvija
|
2004. gada 1. maijs |
| 2005 | 51,31 m | Tula, Krievija
|
2005. gada 26. jūnijs |
| 2006 | 53,87 m | Rīga, Latvija
|
2006. gada 21. jūlijs |
| 2007 | 57,98 m | Rīga, Latvija
|
2007. gada 12. maijs |
| 2008 | 51,98 m |  Tallina, Igaunija
|
2008. gada 31. augusts |
| 2009 | 64,51 m | Kauņa, Lietuva
|
2009. gada 19. jūlijs |
| 2010 | 62,02 m | Jēkabpils, Latvija
|
2010. gada 17. jūnijs |
| 2011 | 63,46 m |  Novisada, Serbija
|
2011. gada 18. jūnijs |
| 2012 | 62,74 m | Lozanna, Šveice
|
2012. gada 23. augusts |
| 2013 | 62,72 m | Valmiera, Latvija
|
2013. gada 19. jūlijs |
| 2014 | 66,15 m | Jelgava, Latvija
|
2014. gada 26. jūnijs |
| 2015 | 65,01 m | Londona, Apvienotā Karaliste
|
2015. gada 26. jūlijs |
| 2016 | 66,18 m | Brisele, Beļģija
|
2016. gada 9. septembris |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «2012. gada Olimpisko spēļu profils». London2012.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 18. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 22. jūlijā.
- ↑ «Vienreiz jātrāpa!». Diena.lv. Skatīts: 2012. gada 19. jūlijā.
- ↑ «Madara Palameika». Olimpiade.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 19. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 22. jūlijā.
- ↑ «Madara Palameika. Šķēps raidīts nākotnē». Latvijas Avīze. Skatīts: 2016. gada 14. jūlijā.
- ↑ Jauns.lv. «Daiļā šķēpmetēja Madara Palameika saderinājusies ar Gambijā dzimušu sportistu».
- ↑ «Laulības ostā iestūrējusi šķēpmetēja Madara Palameika». Slavenības (latviešu). 2023-12-23. Skatīts: 2023-12-25.
- ↑ «Palameika šķēpmešanai pievērsās deviņu gadu vecumā». Kasjauns.lv. Skatīts: 2012. gada 31. jūlijā.
- ↑ «Javelin Throw — W – QUALIFICATION». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 23. aprīlī. Skatīts: 2011. gada 12. augustā.
- ↑ Viesturs Lācis. «Madaras Palameikas supermetiens Latvijai dāvā otro zeltu». sportacentrs.com, 2009. gada 19. jūlijā. Skatīts: 2010. gada 4. martā.
- ↑ Palameika astotā Eiropā
- ↑ Jānis Pārums. «Palameikai 11. vieta pasaulē, čempione – Abakumova». sportacentrs.com, 2011. gada 2. septembrī. Skatīts: 2011. gada 2. septembrī.
- ↑ «Ozoliņai – Kovalai sestā vieta Eiropā, Palameika astotā». Sportacentrs.com. Skatīts: 2012. gada 30. jūnijā.
- ↑ «Palameika astotā, otrais olimpiskais zelts Špotakovai». Sportacentrs.com. Skatīts: 2012. gada 10. augustā.
- ↑ «Palameika Ņujorkā labo Latvijas rekordu šķēpmešanā». Sportacentrs.com. 2014. gada 14. jūnijā. Skatīts: 2014. gada 15. jūnijā.
- ↑ «Palameika vēlreiz labo Latvijas rekordu – pārsniegta 66 metru atzīme». Sportacentrs.com. 2014. gada 26. jūnijā. Skatīts: 2014. gada 26. jūnijā.
- ↑ «Palameikai sezonas labākais rezultāts un zelts Dimanta līgā Londonā». Sportacentrs.com. Skatīts: 2015. gada 28. jūlijā.
- ↑ «Palameika labo Latvijas rekordu un nodrošina uzvaru Dimantu līgā». LSM. 2016. gada 9. septembrī. Skatīts: 2016. gada 9. septembrī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Madara Palameika |
- Olympedia profils (angliski)
- LOK profils
- World Athletics profils (angliski)
- Trach and Field vieglatlētes profils (angliski)
- Dimanta līgas profils (angliski)
- Latvijas vieglatlēta(-es) profils
- LVS profils
- LOV profils
- Madara Palameika. Šķēps raidīts nākotnē
|