Ogresgala pagasts

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Ogresgala ciems)
Ogresgala pagasts
Ogresgala pagasta ģerbonis
Ģerbonis
Novads: Ogres novads
Centrs: Ogresgals
Kopējā platība:[2] 93,5 km2
 • Sauszeme: 89,3 km2
 • Ūdens: 4,1 km2
Iedzīvotāji (2023):[3] 3 172
Blīvums (2023): 35,5 iedz./km2
Izveidots: 1924. gadā
Domes priekšsēdētājs: Ilze Čiščakova
Ogresgala pagasts Vikikrātuvē

Ogresgala pagasts ir viena no Ogres novada administratīvajām teritorijām, Daugavas labajā krastā. Robežojas ar sava novada Ogres un Ķeguma pilsētām un Suntažu, Tīnūžu, Rembates un Tomes (pa Daugavu) pagastiem.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kazupīte, Ķilupe, Ranka.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ogresgala pagasts izveidots 1924. gadā, no Ikšķiles pagasta atdalot Sprēstiņu muižas teritoriju un no Lielvārdes pagasta — Ogresgalu.[5] 1935. gadā tā platība bija 92,6 km² un tajā dzīvoja 1435 iedzīvotāji. 1945. gadā pagastā izveidoja Ciemupes un Ograsgala ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Ogresgala ciems ietilpis Ogres apriņķī (1947—1949) un Ogres rajonā (pēc 1949. gada). 1954. gadā Ogresgala ciemam pievienoja likvidēto Ciemupes ciemu, 1977. gadā daļu teritorijas pievienoja Rembates ciemam, bet 1987. gadā ciemam pievienoja daļu Ogres pilsētas teritorijas.[6] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2002. gada 9. decembrī Ogresgala pagasts apvienojās ar Ogres pilsētu, izveidojot Ogres novadu. 2009. gadā novadu reorganizēja un Ogresgala pagasts tika izdalīts par atsevišķu administratīvo teritoriju.

Par vārda "Ogresgals" slavu, savā dienasgrāmatā skaidro Dāvis Ādams: "... 1924. gadā nodibinājām jaunu pagastu ar nosaukumu Ogresgala pagasts. Šim pagastam ar Ogres galu gan nebija nekāda sakara un mēs, pagasta dibinātāji, sīvi pretojāmies šādam nosaukumam. Vārds Ogresgals tālā apkārtnē tika uzskatīts par elles priekštelpu. Te mita visādi tumši ļaudis, kas barojās no godīgu ļaužu sviedriem gan zagdami, laupīdami, krāpdami. Divas dzertuves un monopols gādāja, lai ļaudis gaismu neredz. Pazuda ceļa vīriem dažādas mantas no vezuma. Pazuda daudzreiz vezums ar visu zirgu un pazuda arī bez vēsts cilvēki, kas nav atrasti vēl šodien. No šī Ogresgala sargājās katrs godīgs cilvēks..."[7]

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19351 435—    
19591 631+13.7%
19672 107+29.2%
GadsIedz.±%
19792 101−0.3%
19892 209+5.1%
20002 512+13.7%
GadsIedz.±%
20112 801+11.5%
20213 055+9.1%

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas ir Ogresgals (pagasta centrs), Ciemupe, Silavas, Urdziņa, Druviņas.

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  2. 2,0 2,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  3. 3,0 3,1 3,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 3 oktobris 2023.
  4. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  5. Valdības Vēstnesis Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. 1924. gada 14. maijs
  6. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  7. Dāvis Ādams. "Atmiņu paradīze". Ogre : Biedrība "Ciemupes lasītāju klubiņš Dalies priekā", 2017. 182. lpp. ISBN 9789934192845.