Autoceļš P62
 | ||
 | ||
| Autoceļš P62 Lazdonā | ||
| Krāslava—Preiļi—Madona (Madonas apvedceļš) | ||
| ||
| P62 Lazdonā | ||
| Garums | 147,9 km | |
| ārpus pilsētas | 136,7 km | |
| pilsētā | 10,8 km | |
| sakrītošie posmi | 0,3 km | |
| Segums | asfalts | |
| Reģions | Latgale, Vidzeme | |
| Maršruts | ||
![Apdzīvota vieta](https://lv.wikipedia.org/wiki/Attēls:Germany,_Zusatzzeichen_"Beginn_Ortsgebiet".svg){kind=small}
P62 autoceļš Krāslava—Preiļi—Madona (Madonas apvedceļš) ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno Krāslavu caur Preiļiem ar Madonu.[1] Tas ir garākais reģionālais ceļš valstī, ar kopgarumu 147,9 km. No 2018. gada rudens ceļš visā garumā klāts ar asfaltbetona segumu.[2] Ceļš šķērso Krāslavas, Preiļu, Līvānu, Jēkabpils un Madonas novadu.
Autoceļa maršruta trases kopgarums ir 147,9 km, no kuriem 136,7 ir valsts pārziņā esoši ceļa posmi, 10,8 km ir maršrutā ietvertas pašvaldību ielas, bet 0,4 km ir sakrītoši posmi ar citiem valsts autoceļiem. Krāslavā maršrutā ietilpst Aglonas iela (0,0. — 0,8. km), Preiļos tajā ietilpst Aglonas un Brīvības iela (57,6. — 61,0. km), savukārt Madonā — Rūpniecības iela (141,4. — 147,9. km).[3]
Satiksme
[labot | labot pirmkodu]Autoceļa satiksmes intensitāte un kravas transporta īpatsvars 2025. gadā:[4]
- no Krāslavas līdz Aglonai (0,0. — 31,97. km): 1,2 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 14% kravas transports
- no Aglonas līdz krustojumam ar A13 un Aglonas stacijai (31,97. — 40,73. km): 1,5 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 18% kravas transports
- no krustojuma ar A13 un Aglonas stacijas līdz Preiļiem (40,73. — 57,5. km): 1,9 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 13% kravas transports
- no Preiļiem līdz Prīkuļiem (60,95. — 70,6. km): 0.8 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 10% kravas transports
- no Prīkuļiem līdz krustojumam ar A12 (Rēzeknes šoseju) (70,6. — 99,5. km).: 0,4 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 8% kravas transports
- no krustojuma ar A12 līdz Mētrienai (99,5. — 129,0. km): 0,4 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī, 8% kravas transports
- no Mētrienas līdz Madonai (129,0, — 141,38. km): 1 tūkstotis transportlīdzekļu diennaktī, 7% kravas transports
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Lai savienotu Aglonas pilsētas centru ar Aglonas staciju, 1934. gadā attiecīgajā posmā uzsākās 5,9 km garas šosejas izbūve. Būvdarbu ietvaros izpildīti 32 tūkstoši m3 zemes darbu un iestrādāti 6 tūkstoši m3 laukakmeņu. Būvdarbu kopizmaksas bija 10 tūkstoši lati.[5]
2004. gadā veikta autoceļa pārbūve 1,6 km garumā no Aglonas stacijas līdz Bašķiem (42,6. — 44,2. km). Darbi finansēti ar ES struktūrfondu līdzfinansējumu projektā "Asfaltēto segumu pastiprināšana 1. šķiras autoceļu maršrutos", kuru ietvaros visā Latvijā kopumā pārbūvēti 1. šķiras autoceļi 37,5 km garumā.[6]
2014. gadā veikta autoceļa pārbūve posmā no Atašienes līdz Mētrienai (113,4. — 122,2. km). Būvdarbus veica AS "A.C.B.". Projekta īstenošanai nepieciešamās zemes iegādes izdevumi finansēti no 2007.—2013. gada ERAF programmas līdzekļiem.[7]
No 2014. gada decembra līdz 2017. gada oktobrim pārbūvēts 9,2 km garš autoceļa posms no Atašienes līdz Ļūmāniem (104,2. — 113,4. km). Būvdarbu ietvaros pārbūvēta autoceļa sega, tilts pār Atašu un Ilzītes caurteka. Būvdarbus veica SIA "Saldus ceļinieks". Projekta kopējās izmaksas bija 4,179 miljoni eiro, no kuriem līdzfinansējumu 3,552 miljonus eiro nodrošināja Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF).[8]
2017. gadā veikta autoceļa pārbūve posmā no Krāslavas līdz Krāslavas stacijai (0,8. — 4,0. km). Būvdarbu ietvaros pārbūvēta autoceļa asfalta segums, izbūvētas jaunas betona teknes un apmales, kā arī atjaunots tilts pār Jāņupīti. Darbus veica SIA "Lemminkainen Latvija" par līgumcenu 3,3 miljoni eiro (ar PVN), ko līdzfinansēja ar ERAF līdzekļiem.[9]
2017. gadā Aglonā (32,73. — 33,75. km) izbūvēts bruģēts apgaismots gājēju un velobraucēju ceļš. Darbu ietvaros atjaunotas divas autobusu pieturvietas, iztīrītas caurtekas un atjaunota ūdens novades sistēma. Darbus veica SIA "Ceļi un tilti" par līgumcenu 362 tūkstoši eiro (ar PVN), ko finansēja no valsts budžeta.[10]
2017. gadā atjaunots autoceļa segums posmā no Grāveriem līdz Aglonai (19,99. — 30,56. km). Būvdarbu ietvaros veikts iesēdumu remonts, ceļa profila labošana ar izlīdzinošo frēzēšanu un asfalta kārtas ieklāšana, kā arī sakārtota ūdens novades sistēma un atjaunotas autobusu pieturvietas. Darbus veica SIA "Latgales Ceļdaris" par līgumcenu 1,25 miljoni eiro (ar PVN), ko finansēja no valsts budžeta. Asfaltbetona posms šajā posmā iepriekš bija ieklāts 1988. gadā, bet virsmas apstrāde tam veikta 2010. gadā.[11]
No 2017. līdz 2018. gadam veikta ceļa pārbūve divos posmos. Posmā no Bašķiem līdz Kastīrei 13 km garumā izbūvēta jauna segas konstrukcija, apjomīga ceļa kūdras pamatu nomaiņa ar smilti, nostiprinātas nogāzes, atjaunota ūdens novades sistēma un sabiedriskā transporta pieturvietas, kā arī atjaunoti tilti pār Preiļupi un Jāšu. Būvdarbus veica SIA "YIT Infra Latvija" par līgumcenu 17,46 miljoni eiro (ar PVN), no kā 85% līdzfinansēja ERAF. Posmā no Steķiem līdz Atašienei 11 km garumā veikta pilna ceļa pamatu pārbūve un asfalta segas izbūve iepriekšējā grants seguma vietā, iztaisnoti vairāki līkumi, kā arī pārbūvēta Neretas upes caurteka ar monolīta betona konstrukciju. Būvdarbus veica SIA "Binders" par līgumcenu 9,47 miljoni eiro (ar PVN), no kā 85% līdzfinansēja ERAF. Pēc šo posmu pārbūves pabeigšanas, autoceļu visā tā garumā noklāja ar asfaltbetona segumu.[12]
2020. gadā ar virsmas apstrādes metodi atjaunots autoceļa segums posmā no Mētrienas līdz Madonai (122,2. — 141,38. km).[13]
2021. gadā ar virsmas apstrādes metodi atjaunots autoceļa segums posmā no Preiļiem līdz Prīkuļiem (60,95. — 70,77. km).[14]
2025. gadā vairākos autoceļu posmos veikta seguma atjaunošana un satiksmes organizācijas uzlabojumi. Darbi veikti posmos no Krāslavas līdz Krāslavas stacijai (0,80. — 4,00. km), no Aglonas līdz krustojumam ar autoceļu A13 un pie Aglonas stacijas (40,89. — 42,70. km un 42,70. — 44,15. km).[15]
Apdzīvotās vietas pie autoceļa
[labot | labot pirmkodu]Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem
- ↑ «Fotoreportāža: Atklāti autoceļa Krāslava–Preiļi–Madona atjaunotie posmi; tagad ceļš asfaltēts visā garumā». Latvijas Valsts ceļi (latviešu). 2018-11-15. Skatīts: 2019-08-09.
- ↑ «Noteikumi par valsts autoceļu un valsts autoceļu maršrutā ietverto pašvaldībām piederošo autoceļu posmu sarakstiem». LIKUMI.LV (latviešu). Skatīts: 2026-08-11.
- ↑ «Satiksmes intensitāte». Latvijas Valsts ceļi (latviešu). Skatīts: 2026-05-10.
- ↑ Hamilkārs Sviķis. Latvijas zemes ceļi. Latvijas Valsts ceļi. 85. lpp.
- ↑ "Autoceļiem finansēs piecas programmas". Autoceļu Avīze. 2004. gada janvāris.
- ↑ «Valsts 1.šķiras autoceļa P62 Krāslava-Preiļi-Madona posma 113,4-122,2km rekonstrukcija». acb.lv (angļu). Skatīts: 2026-08-11.
- ↑ «ERAF līdzfinansētie valsts reģionālo autoceļu pārbūves objekti 2014.–2020. gada plānošanas periodā - Latvijas Valsts ceļi». Latvijas Valsts ceļi (latviešu). Skatīts: 2026-08-11.
- ↑ Jevgenijs. «Sākas remontdarbi uz autoceļa Krāslava–Preiļi–Madona». Latvijas Valsts ceļi (latviešu), 2017-03-28. Skatīts: 2026-07-09.
- ↑ Jevgenijs. «Aglonā izbūvēts gājēju un veloceļš». Latvijas Valsts ceļi (latviešu), 2017-08-11. Skatīts: 2026-07-09.
- ↑ «Sākas remontdarbi posmā no Grāveriem līdz Aglonai». Latgales Laiks (latviešu). Skatīts: 2026-08-11.
- ↑ Jevgenijs. «Fotoreportāža: Atklāti autoceļa Krāslava–Preiļi–Madona atjaunotie posmi; tagad ceļš asfaltēts visā garumā». Latvijas Valsts ceļi (latviešu), 2018-11-15. Skatīts: 2026-07-09.
- ↑ lvportals.lv. «LVC: Iepirkumi vai cenu aptaujas izsludinātas 58 no 71 papildu ceļu būvdarbu objektiem - LV portāls». lvportals.lv (latviešu). Skatīts: 2026-08-11.
- ↑ «Autoceļu Avīze Februāris 2021.».
- ↑ «Nedēļas atskaite par plānotājiem būvdarbiem un ar tiem saistītiem satiksmes ierobežojumiem valsts autoceļu būvobjektos».
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Autoceļš P62.
| ||||||||||
