Bruņinieku iela (Rīga)
- Šis raksts ir par ielu Rīgā. Par citām jēdziena Bruņinieku iela nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Bruņinieku iela | |
---|---|
Bruņinieku un Krišjāņa Barona ielas krustojums. Skats Aleksandra Čaka ielas virzienā. | |
Pamatinformācija | |
Pilsēta | Rīga |
Priekšpilsēta |
Centra rajons, Latgales priekšpilsēta |
Apkaime | Centrs, Avoti |
Garums | 2340 m[1] |
Vēsturiskie nosaukumi |
Karātavu iela (18. gadsimta beigas—apt. 1830), Botāniskā dārza iela (apt. 1830—1859), Aizsargu iela (1935—1940), Sarkanarmijas iela (1940—1941, 1945—1990), Jorka iela (1941—1945) |
Joslu skaits | 2—3 |
Segums | asfalts |
Celtnes |
Rīgas Pilsētas 1. slimnīca, Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskola |
Sabiedriskais transports | |
Autobuss | 20., 50. |
Trolejbuss | 12., 25. |
Bruņinieku iela Vikikrātuvē |
Bruņinieku iela ir vietējas nozīmes iela Rīgā, Centra rajona Centra un Latgales priekšpilsētas Avotu apkaimēs. Tā sākas krustojumā ar Krišjāņa Valdemāra un Sporta ielu (ielas turpinājums ārpuscentra virzienā) pilsētas centra ziemeļu daļā, virzoties taisni uz centra dienvidaustrumiem, iela beidzas kā strupceļš aiz Valmieras ielas esošajā AS "Latvijas Gāze" pārvaldības teritorijā netālu no dzelzceļa līnijas Rīga—Skulte. Kopējais ielas garums — 2340 metri,[1] visā garumā klāta ar asfalta segumu. Bruņinieku ielā notiek vienvirziena autotransporta kustība virzienā uz Krišjāņa Valdemāra ielu, vien aptuveni 90 metrus garā posmā no Vagonu ielas līdz strupceļam organizēta divvirzienu satiksme. Visā ielas garumā autotransporta satiksmei atvēlētas divas braukšanas joslas, lielākajā daļā ielas pamatā gar pāra numuru pusi ierīkotas pašvaldības maksas autostāvvietas. Ielā galvenokārt daudzstāvu īres namu apbūve un sabiedriskas nozīmes celtnes, tālākajā galā aiz Valmieras ielas — pārsvarā saimnieciska rakstura apbūve.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]18. gadsimta beigās mūsdienu Bruņinieku ielas apvidū atradusies pilsētas publiskā sodu izpildes vieta, saukta par Karātavu kalnu (aptuveni tagadējā kvartālā starp Brīvības, Baznīcas un Skolas ielu), šī iemesla dēļ topošā iela sākotnēji saukta par Karātavu ielu (vācu: Galgen Gasse). Aptuveni 1830. gados ielas posms gar nesen atklāto Pilsētas slimnīcu tika pārdevēts par Botāniskā dārza ielu (vācu: Botanische Gartenstrasse). Par Bruņinieku ielu iela pārdēvēta 1859. gada 17. oktobrī (vācu: Ritterstrasse, krievu: Рыцарская улица). 1935. gada 15. maijā, Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma laikā, pārdēvēta par Aizsargu ielu. Pēc Latvijas okupācijas un inkorporācijas PSRS sastāvā 1940. gadā to pārdēvēja par Sarkanarmijas ielu (krievu: Красноармейская улица), bet Vācu okupācijas laikā — 1812. gada kara prūšu ģenerāļa Ludviga Jorka fon Vartenburga vārdā par Jorka ielu (vācu: Yorkstrasse). Padomju Savienībai atgūstot kontroli pār Latvijas Republikas teritoriju, ielai atgriezts Sarkanarmijas ielas nosaukums. Kopš 1990. gada 16. novembra atkal saucas Bruņinieku iela.[2]
Ielu savienojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Bruņinieku iela ir savienota ar šādām ielām:
- Krišjāņa Valdemāra iela / Sporta iela (regulējams krustojums; Sporta iela ir vienvirziena iela ārpilsētas virzienā)
- Skolas iela (neregulējams T veida krustojums pāra numuru pusē; Skolas iela ir vienvirziena iela pilsētas centra virzienā)
- Baznīcas iela (regulējams T veida krustojums pāra numuru pusē; Baznīcas iela ir vienvirziena iela ārpilsētas virzienā)
- Brīvības iela (regulējams krustojums)
- Tērbatas iela (regulējams krustojums)
- Krišjāņa Barona iela (regulējams krustojums)
- Aleksandra Čaka iela (regulējams krustojums)
- Avotu iela (regulējams krustojums)
- Valmieras iela (regulējams krustojums)
- Vagonu iela (neregulējams T veida krustojums nepāra numuru pusē)
Infrastruktūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Bruņinieku iela, pateicoties tās ģeogrāfiskajam novietojumam, ir viena no samērā klusajām pilsētas centra ielām.[nepieciešama atsauce] Kultūrvēsturiski nozīmīgo daudzstāvu īres namu pirmajos stāvos savu vietu raduši daudzi nelieli veikaliņi (pārtikas, apģērbu, sadzīves preču), dažādu pakalpojumu (juridisko, finanšu, tūrisma) sniegšanas vietas, kafejnīcas, restorāni, aptiekas. Ielā atrodas vairākas ar izglītības un veselības aprūpes nodrošināšanu saistītas iestādes. Brīvības un Bruņinieku ielas krustojumā savu vietu radis Dailes teātris.
Ārstniecības iestādes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Bruņinieku ielā 5 (vairākas ēkas, adrese sadalīta korpusos) atrodas Rīgas Pilsētas 1. slimnīca. Tā ir kultūrvēsturisks arhitektūras piemineklis, ēkas projektējis arhitekts Reinholds Šmēlings. Pilsētas 1. slimnīca ir vecākā civilā plaša profila ārstniecības iestāde Latvijā, dibināta 1803. gadā.
Izglītības iestādes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Bruņinieku ielā 10 atrodas Rīgas 22. vidusskola.[3]
- Bruņinieku ielā 24 atrodas Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskola, vecākais korpuss ir arhitektūras piemineklis (arh. R. Šmēlings).[4]
- Bruņinieku ielā 57 atrodas Latvijas Kultūras koledža.[5]
- Bruņinieku ielā 65 atradās Starptautiskā praktiskās psiholoģijas augstskola.
Sabiedriskais transports
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pa ielu kursē pamatā divi autobusu maršruti — 20. maršruts no Pļavniekiem uz Pētersalas ielu (posmā Aleksandra Čaka iela—Brīvības iela), 50. maršruts no Dārzciema uz centru (posmā Avotu iela—Brīvības iela). Ar 50. maršruta autobusu iespējams nokļūt Esplanādes, Brīvības pieminekļa, Centrālās dzelzceļa stacijas un Centrāltirgus apkārtnē. Rīgas Pilsētas 1. slimnīcas tuvumā (no Brīvības līdz Krišjāņa Valdemāra ielai) pieejama trolejbusu satiksme — 12. maršruts uz Āgenskalna priedēm un 25. maršruts uz Iļģuciemu. Visi sabiedriskā transporta maršruti ielā kursē pēc vienvirziena kustības principa, autobusi atpakaļceļam izmanto Stabu ielu. Nokļūšanai līdz vairumam Rīgas mikrorajonu uzsvars tiek likts uz ielu šķērsojošajām galvenajām ielām (Krišjāņa Valdemāra, Brīvības, Krišjāņa Barona, Aleksandra Čaka, Avotu un Valmieras ielas), kurās nodrošināta lielākās daļas pilsētas autobusu un trolejbusu maršrutu kustība, Krišjāņa Barona ielā pieejams arī tramvajs.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Rīgas ielu pamatlielumi» (XLS). Atvērtie dati. Rīgas dome. 2016. gada 1. janvārī. Skatīts: 2016. gada 14. augustā.
- ↑ Enciklopēdija "Rīgas ielas". 2. sējums. Mārupe: SIA Drukātava, 2008, 168. lpp. ISBN 978-9984-798-39-4
- ↑ Rīgas 22. vidusskola, dati.e-skola.lv
- ↑ Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskola, dati.e-skola.lv
- ↑ Kontakti / Rekvizīti - LKA Latvijas Kultūras koledža, kulturaskoledza.lv