Turkmenistāna
| Turkmenistāna Türkmenistan |
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Himna: Turkmenistānas valsts himna |
||||||
.svg) |
||||||
| Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta) | Ašgabata 100) 37°58′N 58°20′E / 37.967°N 58.333°E | |||||
| Valsts valodas | Turkmēņu, pašpārvalžu: krievu, uzbeku, dari | |||||
| Valdība | parlamentāra republika | |||||
| - | Prezidents | Serdars Berdimuhamedovs | ||||
| Neatkarība | no PSRS | |||||
| - | Deklarēta | 1991. gada 27. oktobrī | ||||
| - | Pabeigta | 1991. gada 8. decembrī | ||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 488 100 km² (52) | ||||
| - | Ūdens (%) | 4,9 | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2016. gadā | 5 662 544 (117) | ||||
| - | Blīvums | 10,5/km² (221) | ||||
| IKP (PPP) | 2017. gada aprēķins | |||||
| - | Kopā | USD 103,987 miljardi[1] | ||||
| - | Uz iedzīvotāju | USD 18 771[1] | ||||
| Džini koef. (1998) | 40,8 (vidējs) | |||||
| TAI (2012) | ▲ 0,688 (vidējs) (109) | |||||
| Valūta | Turkmenistānas manats (TMM) |
|||||
| Laika josla | TMT (UTC+5) | |||||
| - | Vasarā (DST) | nav (UTC+5) | ||||
| Interneta domēns | .tm | |||||
| Tālsarunu kods | +993 | |||||
Turkmenistāna (turkmēņu: Türkmenistan) ir valsts Centrālāzijā. Tās nosaukums ir aizgūts no persiešu valodas un nozīmē "turkmēņu zeme". Līdz 1991. gadam tā bija Padomju Savienības Turkmēnijas PSR. Tā robežojas ar Afganistānu dienvidaustrumos, Irānu dienvidrietumos, Uzbekistānu ziemeļaustrumos, Kazahstānu ziemeļrietumos un Kaspijas jūru rietumos. 85% valsts iedzīvotāju ir turkmēņi, 87% iedzīvotāju ticība ir islāms.
Atbilstoši CIA World Factbook 2006 datiem, Turkmenistāna bija piektajā vietā pasaulē pēc iekšzemes kopprodukta pieauguma. Ekonomika pilnībā balstīta dabas resursu ieguvē. Lai arī noteiktos reģionos valsts ir bagāta ar dabas resursiem, lielāko tās teritorijas daļu klāj Karakuma tuksnesis. Kopš 1993. gada iedzīvotāji ir saņēmuši valdības nodrošinātu elektrību, ūdeni un dabas gāzi bez maksas.[2]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]No 1077. līdz 1231. gadam tagadējā Turkmenistāna ietilpa Horezmas lielvalsts sastāvā. 1220. gadā to ieņēma Čingishans, 1388. gadā Tamerlans. No 1598. gada tā bija Hivas hanistes sastāvā. 1869. gadā Krievijas Impērijas karaspēks izsēdās Kaspijas jūras dienvidaustrumu krastā un Kyzyl-Su apmetnē nodibināja Krasnovodskas fortu, kuru izmantoja par vienu no militārajām bāzēm Krievijas Turkestānas iekarošanai. Tagadējās Turkmenistānas teritorija tika anektēta 1881. gadā.
Krievijas pilsoņu kara laikā 1920. gada septembrī Turkestānu, kā arī Buhāras emirāta un Hivas hanistes teritorijas ieņēma Sarkanā armija, tika izveidota Turkestānas APSR, Buhāras Tautas Padomju Republika un Horezmas Tautas Padomju Republika. 1924. gada 14. oktobrī tās likvidēja un turkmēņu apdzīvotajā teritorijā izveidoja Turkmēnijas PSR.
Pēc PSRS sabrukuma 1991. gada 27 oktobrī Turkmenistāna pasludināja neatkarību. Valstī bija vienas partijas sistēma un līdz savai nāvei 2006. gada 21 . decembrī tajā valdīja prezidents Saparmurats Nijazovs jeb Turkmenbaši ("Visu turkmēņu tēvs'). 1999. gada 28. decembrī parlaments Nijazovu deklarēja par Turkmenistānas prezidentu uz mūžu, viņš tika pieņemts amatā nedēļu pirms vēlēšanām, kurās bija iekļauti tikai kandidāti, kurus izvēlējās Nijazovs. Opozīcijas kandidāti netika atļauti. Pēc Nijazova nāves 2007. gada 11. februārī notika jauna prezidenta vēlēšanas, kurās par uzvarētāju ar 89% vēlētāju atbalstu tika izziņots Gurbanguli Berdimuhamedovs. Prezidenta zvērestu viņš nodeva 2007. gada 14. februārī. 2022. gada martā viņu amatā nomainīja viņa dēls Serdars Berdimuhamedovs.
Politika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Turkmenistāna ir prezidentāla republika. Prezidents ir gan valsts galva, gan valdības vadītājs. Pēc Nijazova nāves 2006. gada decembrī par prezidentu kļuva Gurbanguli Berdimuhamedovs. 2008. gada septembrī Tautas padome vienbalsīgi pieņēma rezolūciju, apstiprinot jaunu konstitūciju. Rezultātā padome tika atcelta un ievērojami palielinājās Parlamenta ietekme. Turkmenistāna bija vienas partijas valsts no 1991. gada līdz 2012. gadam. 2008. gada decembra konstitūcija arī ļāva izveidot vairākas politiskās partijas.
Bijusī Komunistiskā partija, kas tagad pazīstama kā Turkmenistānas Demokrātiskā partija, ir valsts dominējošā partija. Politiskās pulcēšanās ir nelegālas, ja valdība tās nav atļāvusi. 2013. gadā Turkmenistānā notika pirmās daudzpartiju parlamenta vēlēšanas.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Turkmenistāna». Starptautiskais Valūtas Fonds. Skatīts: 2008-10-09.
- ↑ «Turkmenistan's Leader Promises Citizens Free Gas, Electricity and Water Through 2030». Fox News. 2006. gada 25. oktobris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 11. augustā. Skatīts: 2016. gada 14. martā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Turkmenistāna.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Ukrainas vēstures enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
.svg){kind=small} | Šis ar Āziju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||||||
| ||||||||||
|