No atzīšanas koka
No atzīšanas koka (Leģenda) ir Jāzepa Vītola dziesma jauktajam korim ar Plūdoņa vārdiem, kas pirmo reizi atskaņota Sestajos latvju vispārējos dziesmu svētkos 1926. gadā, kas saņēma pirmo godalgu kā labākā dziesma ar garīgo tekstu.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Leģenda "No atzīšanas kokā" komponēta 1924. gadā aptuveni reizē ar "Uguns milnu" un "Rūķīšiem un Mežaveci". Šā darba pirmatskaņojums dziesmu svētku kopkora negatavības dēļ neko gan neizcēlās, kaut pati par sevi Vītola leģenda citām VI dziesmu svētkos atskaņotajām kantātēm stāvēja krietni pāri, it sevišķi formā. Pēc dziesmusvētku vēsturnieka V. Bērzkalna domām Vītola mūza te ieguvusi jau to lapidāro izteiksmi, kas raksturīga viņa vēlīnākiem instrumentāldarbiem, un tieši tās dēļ šis Vītola darbs nav zaudējis nozīmi arī vēlāk. Citās domās varam būt par leģendas tematiku, kurā blakām īpatnām tīri "vītoliskām" taktīm vietumis (piemēram, sieviešu korī Andante) jaušam arī svešākas skaņas, kas iesniedzas pat latvieša dvēselei patālajā bizantiskajā pasaulē.[1]
Dziesmas vārdi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Un raudāja gauži par cilvēkiem eņģeli trīs, |
Mīlas liesmu par būtnēm tu liki kā lieglaimi šķiest, — |
Un balsī teic lēnā Visuvarenais: |
Manu prātu visdziļo, jums neizdibināt — |
Visuvarenais Radītājs runāja tā |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Valentīns Bērzkalns (1965), Latviešu dziesmu svētku vēsture: 1864–1940, Bruklina: Grāmatu draugs, 326-327 lpp.
- ↑ Vadonis VI Vispārējie latviešu Dziesmu un Mūzikas svētkiem Arhivēts 2015. gada 6. oktobrī, Wayback Machine vietnē. 57 lpp.