Ak Jeruzaleme, modies

Ak Jeruzaleme, modies ir Jurjānu Andreja korālis ar Filipa Nikolaji vārdiem, kas pirmo reizi atskaņots Ceturtajos Vispārīgajos latviešu Dziesmu un Mūzikas svētkos Jelgavā 1895. gadā.

No mūzikas apskatnieku citātiem zināms, ka korāļa izpildījums atstāja varenu iespaidu publikā. Šā iespaida cēloņi bija ir tautā jau agrāk ieskanējušā meldija, ir teksts, ko vēl kāpināja plašā (6 — 8 balsīm veidotā) harmonizācija ar skanīgo instrumentālo pavadījumu.

Citāti

„Tas bija dziļi aizgrābjošs brīdis kad uz diriģenta rokas mājienu klusošā milzu estrāde piepeši pārvērtās par veselu skaņu jūru... ...Kas tās par varenām, satricinoši cēlām un pilnīgām skaņām, kādas atskanēja it īpaši pie dziesmas trešā panta: — Lai Tev' teic, kam vien ir mēle! Tanīs klausoties, gribējās izsaukties: — Cik brīnišķīgu slavu tu, debesu ķēniņ, proti no cilvēku lūpām sev sagatavot! Cik niecīgam bija katram klausītājam par sevi jājūtas pretim šim brīnišķīgajam skaņu spēkam, ar kuru salīdzinot pat lieliskā jūras krākšana top nespēcīga."

"..Neaprakstāms ir iespaids, ko šī dziesma atstāj tiklab pret latviešiem, kā arī cittautiešiem un citticībniekiem! Visi tie tūkstoši dziedātāju un visi tie tūkstoši klausītāju kā viena milzīga draudze vienojās šīs dziesmas skaņām. Un tomēr tā ir tā pati vecā, sensen no bērnu dienām dzirdētā dziesma visi tie tūkstoši dziedātāju un visi tie tūkstoši klausītāju, vai tie nav kā tas pulks, kas „no visām tautām un valodām, ko nevar izskaitīt, no visiem zemes galiem" pulcējušies ap tā goda krēslu, kas nācis ievest viņus „tai pērļu vārtiem izrotātā, no eņģeļu mēlēm apdziedātā pilsētā" un nu visi dzied godu un slavu tam vienam neiznīcīgam Ķēniņam, tam mūžīgam, gudram Dievam? Laimīgs, kas šai pulkā var līdz dziedāt. Kam lūpas nespēj dziedāt, tam sirds šai lielai dziesmai dzied klusībā līdz savu dziesmu, kas lai gan mēma, tomēr redzama atspīd asarās. Tiešām, šī dziesma aizgrāba līdz asarām." (Apsīšu Jēkabs)

"...ko gan līdzēja visi tādi krievu noliegumi lietot Latvijas vārdu, kuru uzdevums bija noslāpēt mūsu nacionālo garu, ja pat tādu dziesmu, kā "Jeruzaleme, mosties" tauta saprata kā varenu aicinājumu: "Latvija, mosties!" Es vēl šodien, pēc vairāk nekā 50 gadiem, nevaru aizmirst milzīgo saviļņojumu, kad dzirdēju abu šo dziesmu ("Ak Jeruzaleme, mosties" kopā ar Baumaņa himnu "Dievs, svētī Latviju") varenās skaņas līstam pār klausītājiem." (Edgars Švēde, "Latvija, mosties!" Latvija, 1954. nr. 27.)

Vēsture

Baznīcas dziesmu Wachet auf, ruft uns die Stimme 1599. gadā sacerēja luterāņu mācītājs Filips Nikolaji (Philipp Nicolai, 1556-1608). Johans Sebastiāns Bahs 1731. gadā sacerēja kora kantāti. Svantes Gustava Dīca (Dietz 1. pantu) un Nikolajs Kalniņš (2. un 3. pantu) latviski atdzejoto Baha korāli vīru kopkoris ar orķestra pavadījumu izpildīja 1880. gada Otrajos Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētkos, bet 1895. gada Ceturtajos Vispārīgajos latviešu Dziesmu un Mūzikas svētkos to izpildīja jauktais koris ar orķestri un ērģelēm jau ar Jurjānu Andreja komponētu mūziku.

Dziesmas vārdi

Ak, Jeruzaleme, modies! Nu atstāj miegu, kājās dodies! Sauc sargi tornī spēcīgi. Nu jau tiešām pusnakts klātu, Jūs, jaunavas, ar gudru prātu, Jel teciet pretī priecīgi! Šurp Līgavainis nāk, Lai sveces spīdēt sāk! Alelūja! Nu kāzas būs! Tad steidziet jūs! Jums kāzu namā ieiet būs.

Ciāna dzird sargu dziesmas, Skan gaviles, mirdz sveču liesmas, Steidz sirdis lielo prieku paust: Draugs tiem nāk no Debess vēlīgs, Pilns lēnprātības, taisnīgs, žēlīgs, Kā spoža rīta zvaigzne aust. Ak, nāc Tu, Palīgs cēls! Ak, nāc Tu, Dieva Dēls! Gaismā tērpies, Tu parādies! Mēs steidzamies pie Tava galda mieloties.

Lai teic Tevi, kam vien mēle, Lai dzied, lai pūš, lai kokles spēlē, Lai visiem zvaniem zvanīt zvan’! Pērļu vārtiem izrotātā, Un eņģ’ļu mēlēm apdziedātā, Nu Ciānā Tev slava skan! Kad acis redzēja, Kad ausis dzirdēja Tādu prieku? Nu līksmojam, Nu pateicam Tev, savam goda Ķēniņam!

Ārējās saites

• Baha korālis