Darbs un dziesma

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Darbs un dziesma ir Alfrēda Kalniņa kantāte jauktajam korim un orķestrim ar Raiņa vārdiem, kas pirmo reizi atskaņota Sestajos latvju vispārējos dziesmu svētkos 1926. gadā. Kaut gan skaņdarbu sacensībā kantāti godalgoja, tā ieguva nelabvēlīgas kritiķu atbalsis.

Raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jēkabs Graubiņš rakstīja, ka "Darbs un dziesma" nav gluži izdevusies kompozīcija. Motīvu daudz, bet tie nekopojas, nesavijas vienā veselā plūstošā dziesmā. Skan fragmentāri, saraustīti, neattīstās un neaug ne spēkā, ne vienībā liekas, ka atskaņotāji nevar vien dziesmu iesākt un gandrīz līdz pat beigām dzied tikai it kā ievadus. Šur tur iepītais bērnu koris nekādu sevišķu efektu neradīja, jo maz atšķiras no pieaugušo balsīm. Orķestra pavadījumā labi raksturots darba skarbums, bet dziesmu vieglums un daile, kā arī darba un dziesmas apvienība vājāk.

Jānis Cīrulis piezīmēja, ka šī kantāte pati par sevi jau nevar lepoties ar lielāku viengabalainību un mūzika nekad neatrisinās sabiedriskās un filozofiskās problēmas, tai vajadzīga īsta brīva poēzija. Valentīns Bērzkalns rakstīja, ka recenzentu spriedumus — vismaz daļēji — varēja ietekmēt ari šā darba pavājais atskaņojums.[1]

Dziesmas vārdi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Darbam vara, darbam slava:
Darbā dzīv' un daba turas,
Darbā pasauls ēka dārdo,
Darbā visumam ir sākums.

Visuma jucekli saskaņā raisa,
Visuma sākumu saskaņā dzied!

Zvaigznes sprakstin sprakst un saules
Pasaules no dzelmes plaikšņo
Jūra trako, pērkons grandi,

Zeme drebot liesmas svaida.

Zvaigznītes meitiņas debesīs dzied,
Vējiņi puisīši līgojot dej.

Arājs zemi sviedros cilā,
Namdars stenot kokus valsta,
Strādnieks zobus sakož jūgā,
Bāldams domātājs vēļ domas.

Darbi smagi, dziesma viegla:

Dziesma darbus vieglināja.

Darbam vara, darbam slava,
Darba varā dziesma zūd.

Ko ceļat ķildas, kuram lai slava:
Kas darbu dara? Kas dziesmu dzied?
Visuma saskaņā piedzima tauta,

Tā dara, tā dzieda, tai lai tā slava!

Tauta dziesmas dziedātāja,
Tauta darba darītāja,
Dziesmu tautai tai lai slava,
Darba tautai tai lai slava!
Darba tauta, dziesmu tauta,
Darba dziesma dzied tev slavu;
Darbu darot, dziesmu dziedot,
Ceļas tautu pulciņā!

Dziedātāji dara,
Darītāji dzied,
Visumā saskaņā

Nākotne skan!

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Valentīns Bērzkalns (1965), Latviešu dziesmu svētku vēsture: 1864–1940, Bruklina: Grāmatu draugs, 320-322 lpp.