Līgsmošana

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Līgsmošana ir Alfrēda Kalniņa dziesma jauktajam korim ar Jāņa Jaunsudrabiņa vārdiem, kas pirmo reizi atskaņota Sestajos latvju vispārējos dziesmu svētkos 1926. gadā.

Raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jēkabs Graubiņš rakstīja, ka "Līgsmošana" ir braša dziesma, bet tās atskaņošanu padara grūtu ritmiskie krikumiņi un sīkumiņi, kuri pie tam nekādu efektu nerada.

Valentīns Bērzkalns rakstīja, ka dziesma ir koriski pagrūta, bet gaišā noskaņā un rūpīgā homofonā apdarē veidota.[1]

Dziesmas vārdi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gana bij vergots, sen gana!
Gana bij Staburags raudājis, gana!
— Ik būdā jau zelta saulīti mana. -

Lai gaiša ir zelteņu līgošana!

Akmens no varoņa kapa vēlies,
Imanta, Imanta augšām cēlies!
Lai tālu skan strēlnieka taurēšana,

— No Zilā Kalna viņš drosmi sev smēlies.

Lai kokles dūc un lai zvani zvana:
Nu esi brīva, brīva Latvija mana!
Lai gaiša ir tautas līgošana,

Lai tālu skan strēlnieka taurēšana,

Lai kokles dūc un lai zvani zvana:

— Nu esi brīva, Latvija, Latvija mana!

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Valentīns Bērzkalns (1965), Latviešu dziesmu svētku vēsture: 1864–1940, Bruklina: Grāmatu draugs, 320-322 lpp.