Pāriet uz saturu

Rihards Kols

Vikipēdijas lapa
Rihards Kols
Rihards Kols 2024. gadā
Eiropas Parlamenta deputāts
Amata sākums
2024. gada 16. jūlijs
14. Saeimas deputāts
Amatā
2022. gada 1. novembris — 2024. gada 15. jūlijs
Prezidents
Premjerministrs
13. Saeimas deputāts
Amatā
2018. gada 6. novembris — 2022. gada 1. novembris
Prezidents
Premjerministrs Arturs Krišjānis Kariņš
12. Saeimas deputāts
Amatā
2014. gada 4. novembris — 2018. gada 6. novembris
Prezidents
Premjerministrs
Dzimšanas dati 1984. gada 16. decembrī (40 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīvo Valsts karogs: Latvija Ādažu novads, Latvija
Tautība latvietis
Politiskā partija Nacionālā apvienība (kopš 2013)
Profesija jurists, politiķis
Augstskola Biznesa augstskola "Turība"
Vestminsteres Universitāte

Rihards Kols (dzimis 1984. gada 16. decembrī Rīgā) ir latviešu politiķis. Šobrīd ir Eiropas Parlamenta deputāts. Bijis 14. Saeimas un vairāku iepriekšējo Saeimas sasaukumu deputāts, darbojies kā Ārlietu komisijas priekšsēdētājs, Saeimas pārstāvis sadarbībai ar ESAO.[1] Viņš ir partijas Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" valdes loceklis, priekšsēdētāja Raivja Dzintara vietnieks.[2]

R. Kols ir biedrības "Latvijas karogs" valdes priekšsēdētājs un idejas autors,[3] kā arī biedrības "Jaunatnes Kompetences Centrs" valdes loceklis. Zemessardzes 13. bataljona zemessargs.[4] Bijis Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas parlamentārais sekretārs.

Tēvs — uzņēmējs un sporta funkcionārs Jānis Kols.

Izglītība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mācījies Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā, un Rīgas Komercģimnāzijā. 2008. gadā ar izcilību absolvējis Biznesa augstskolu „Turība”, iegūstot profesionālo bakalaura grādu tiesību zinātnē, ar specializāciju civiltiesībās.

Maģistratūras studijas turpināja 2009./2010. gadā Londonā — Vestminsteres Universitātē, iegūstot maģistra grādu diplomātijā[5] ar specializāciju ārlietu jautājumu analītikā.

Politiskā darbība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2013. gada iestājās politiskajā partijā Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK". 2014. gadā Rihards Kols bija Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs un deputāta amata kandidāts Eiropas Parlamenta vēlēšanās ar trešo kārtas numuru Nacionālās apvienības sarakstā (nav ticis ievēlēts).

12. Saeima

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2014. gada rudenī ievēlēts par 12. Saeimas deputātu no Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā. Pēc valdības apstiprināšanas R. Kols kļuva par pirmo parlamentāro sekretāru Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai. 2015. gada 10. jūlijā L. Straujuma parakstīja rīkojumu atbrīvot R. Kolu no parlamentārā sekretāra amata,[6] sakarā ar koalīcijas līguma pārkāpšanu,[7] jo viņš bija parakstījis opozīcijas rosinājumu par Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu par bēgļu jautājumu.[8][9]

12. Saeimā Rihards Kols darbojās kā Ārlietu komisijas priekšsēdētāja biedrs un bija Eiropas lietu komisijas loceklis, kā arī darbojās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas valstiskās audzināšanas un jaunatnes lietu apakškomisijā. Vadīja darba grupu, kas Saeimā organizēja diskusiju ciklu par Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu brīvās tirdzniecības nolīgumu jeb TTIP.[10] Diasporas likumprojekta sākotnējās redakcijas izstrādātājs, Ārlietu komisijas paspārnē izveidotās Diasporas likumprojekta izstrādes darba grupas vadītājs.[11] Izveidojis sadarbības grupu parlamentāriešiem vecumā līdz 40 gadiem[novecojusi saite].[12] 2016. gada 27. oktobrī ievēlēts par Saeimas kontaktpersonu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Parlamentārajā tīklā.[1]

2015. gadā aktualizēja nepieciešamību izstrādāt jaunu likumu latviešu diasporas atbalstam[13] un 2018. gadā vadīja Diasporas likumprojekta izstrādes darba grupu, kas tika izveidota pie Saeimas Ārlietu komisijas.[14] Likums tika pieņemts 2018. gada 6. novembrī.[15]

2018. gadā, ar mērķi aicināt Krieviju ievērot cilvēktiesības, iniciēja tā saucamā Magņitska saraksta ieviešanu Latvijā, ar kuru tiktu aizliegta iebraukšana Latvijā 49 personām, kas bijušas saistītas ar Sergeja Magņitska lietu.[16]

2018. gadā iesniedza grozījumus Publisko iepirkumu likumā, ar kuriem "ofšoriem" jeb ārzonās reģistrētiem uzņēmumiem tiek aizliegts piedalīties publiskajos iepirkumos.[17] Valsts prezidents Raimonds Vējonis sākotnēji aizliegumu "ofšoriem" piedalīties iepirkumos neizsludināja un nolēma likumprojektu nodot parlamentam otrreizējai skatīšanai.[18] 2018. gada 26. aprīlī otrreiz skatot Publisko iepirkumu likuma grozījumus, Saeima atkārtoti atbalstīja aizliegumu ārzonas kompāniju jeb tā saukto "ofšoru" dalībai publiskajos iepirkumos.[19] 2018. gadā arī izstrādāja un iesniedza Saeimā grozījumus Darba likumā, ar kuriem noteiktu, ka darba devējiem darba sludinājumos būtu obligāti jānorāda paredzētā atalgojuma amplitūda.[20] Saeima grozījumus apstiprināja 2018. gada 1. novembrī.[21]

13. Saeima

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2018. gadā R. Kols bija deputāta un ārlietu ministra amata kandidāts 13. Saeimas vēlēšanās no Nacionālās apvienības saraksta ar otro kārtas numuru Rīgas vēlēšanu apgabalā.[22] Ievēlēts 13. Saeimā un ievēlēts par Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāju.[23] Bija deputāta amata kandidāts arī 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā ar pēdējo kārtas numuru apvienības sarakstā,[24] netika ievēlēts.

14. Saeima

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2022. gada rudenī R. Kols tika ievēlēts 14. Saeimā. Piedaloties Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Parlamentārās asamblejas (EDSO PA) sesijā kā Saeimas delegācijas priekšsēdētājs publiski pauda neapmierinātību par Krievijas pārstāvju klātbūtni šajā sesijā, uzsverot, ka Austrija ir atļāvusi piedalīties arī Krievijas deputātiem, kuri ir iekļauti Eiropas Savienības sankciju sarakstā. R. Kols pauda[25], ka Krievijas delegātu dalība šajā EDSO sesijā ir apkaunojums un ir pretrunā ar EDSO postulētajiem principiem un vērtībām, savas uzrunas noslēgumā nododot vēstījumu zālē esošajai Krievijas Federācijas delegācijai, krievu valodā atkārtojot ukraiņu robežsargu, Čūsku salas aizstāvju slaveno atbildi uz Krievijas karakuģa aicinājumu padoties: "Krievu karakuģi — ej na**j!"[26] Kola uzruna izsauca plašu rezonansi Latvijā un pasaulē, saņemot pateicības un atzinību arī no Ukrainas augstākajām amatpersonām.[27] To plaši atspoguļojuši arī pasaules vadošie mediji — BBC News, CNN, Huffington Post, Telegraph magazine un citi.

Neilgi pirms Krišjāņa Kariņa paziņojuma par atkāpšanos no Ministru prezidenta amata 2023. gada 14. augustā, premjers 2023. gada 9. augustā valdības darba dinamisma uzlabošanas nolūkā piedāvāja esošajā valdībā pārdalīt trīs ministru portfeļus, tostarp rosinot R. Kolam ieņemt ārlietu ministra amatu.[28]

2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās R. Kols tika ievēlēts par vienu no Latvijas deputātiem Eiropas Parlamentā (sarakstā bija ar trešo kārtas numuru, tomēr saņēma lielāku balsu skaitu nekā augstāk esošā bijusī Saeimas priekšsēdētāja un ministre Ināra Mūrniece).

Sabiedriskā līdzdalība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2012. gadā Kols nodibināja Lielbritānijas latviešu studentu apvienību „Association of Latvian Students in the United Kingdom”, kurā darbojās kā ģenerālsekretārs. Praktizējis karaliskajā starptautisko attiecību institūtā “Chatham House”, Krievijas un Eirāzijas programmā un darbojies kā starptautisko attiecību konsultants Latvijas—Lielbritānijas Tirdzniecības kamerā (2010—2011).[29] Kā praktikants piedalījies organizēt Pasaules NVO dienu (2011—2012) Londonā.[30] Kopš 2014. gada ir biedrības „Jaunatnes Kompetences Centra” valdes loceklis. 2014. gadā nodibināja biedrību „Latvijas Karogs”, kurā ir tās valdes priekšsēdētājs.

2015. gada 2. oktobrī radiostacijas Boom FM programmā "Suņu Būda" tika paziņots, ka R. Kols un Vilnis Ķirsis (Vienotība) piebiedrojās Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa nostājai pret Latvijas nacionālo lidsabiedrību "AirBaltic",[31] kuras darbinieki lidmašīnā nelietoja valsts valodu saziņā ar pasažieriem.[32][33]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ 1,0 1,1 «Ārlietu komisija par Latvijas kontaktpersonu OECD Parlamentārajā tīklā ievēl Rihardu Kolu». saeima.lv.
  2. ↑ [1][novecojusi saite]
  3. ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 25. oktobrī. Skatīts: 2017. gada 7. septembrī.
  4. ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 6. jūnijā. Skatīts: 2019. gada 27. februārī.
  5. ↑ «14. SAEIMAS VĒLĒŠANAS». sv2022.cvk.lv. Skatīts: 2023-02-25.
  6. ↑ «ir - Straujuma parakstījusi rīkojumu par Kola atbrīvošanu no amata (papild.)». Ir.lv:889. Skatīts: 2015-10-27.[novecojusi saite]
  7. ↑ «Šadurskis: NA pārkāpusi koalīcijas līgumu; premjerei jāmaina parlamentārais sekretārs Kols | Jaunākās Ziņas Latvijā :: FOCUS». Focus.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-03-13. Skatīts: 2015-10-27.
  8. ↑ «Straujuma mutiski informējusi Kolu par viņa atbrīvošanu no parlamentārā sekretāra amata | Jaunākās Ziņas Latvijā :: FOCUS». Focus.lv. Skatīts: 2015-10-27.[novecojusi saite]
  9. ↑ «Pēc nesaskaņām par bēgļiem Straujuma atlaiž parlamentāro sekretāru Kolu /». Lsm.lv. Skatīts: 2015-10-27.
  10. ↑ «Eiropas lietu komisija izveido darba grupu diskusiju cikla par TTIP organizēšanai». saeima.lv.
  11. ↑ «Saeima konceptuāli atbalsta Diasporas likumprojektu». TVNET (latviešu). Skatīts: 2018-10-03.
  12. ↑ «Kols rosina izveidot sadarbības grupu deputātiem līdz 40 gadiem». TVNET (latviešu). Skatīts: 2018-10-03.
  13. ↑ «Rihards Kols: Jāveido jauns likums latviešu diasporas atbalstam». www.diena.lv. Skatīts: 2019-04-07.
  14. ↑ lvportals.lv. «Diasporas likumprojektu cer pieņemt vēl šīs Saeimas laikā - LV portāls». lvportals.lv (latviešu). Skatīts: 2019-04-07.
  15. ↑ «Diasporas likums – saliedējošs un iekļaujošs». www.brivalatvija.lv. Skatīts: 2019-04-07.
  16. ↑ «Ar «Magņitska sarakstu» Latvija aicinās Krieviju ievērot cilvēktiesības». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2019-04-07.
  17. ↑ «Pēc NA ierosinājuma aizliedz publiskajos iepirkumos piedalīties «ofšoriem»». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2019-04-07.
  18. ↑ «Vējonis otrreizējai caurlūkošanai nodod grozījumus, kas aizliedz publiskajos iepirkumos piedalīties «ofšoriem»». TVNET (latviešu). 2018-02-09. Skatīts: 2019-04-07.
  19. ↑ «Saeima atkārtoti nobalso par aizliegumu «ofšoru» dalībai publiskajos iepirkumos». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2019-04-07.
  20. ↑ «Darba sludinājumā būs jānorāda gaidāmā alga». LA.lv (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-09-30. Skatīts: 2019-04-07.
  21. ↑ «Darba sludinājumos būs jānorāda arī potenciālā alga». saeima.lv. Skatīts: 2019-04-07.
  22. ↑ DELFI. «NA aizsardzības ministra kandidāte būs Mūrniece; Parādnieku grib redzēt labklājības ministra amatā». DELFI (latviešu), 2018-09-08. Skatīts: 2018-10-03.
  23. ↑ «Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs – Rihards Kols». saeima.lv. Skatīts: 2019-02-27.
  24. ↑ «Nacionālā apvienība iesniedz Eiropas Parlamenta vēlēšanu sarakstu». Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-04-07. Skatīts: 2019-04-07.
  25. ↑ Rihards Kols intervention at OSCE PA: Russian war criminals have no place here!. Atjaunināts: 2023-03-03
  26. ↑ «Krievijas deputātu līdzdalība EDSO sanāksmē Vīnē izraisa protestus». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2023-03-03.
  27. ↑ «Video ⟩ Par Kola "krievu kuģi, ej nah*j!" sajūsminās ne tikai soctīklu lietotāji, bet arī ārvalstu mediji». Ārvalstīs (latviešu). 2023-02-24. Skatīts: 2023-03-03.
  28. ↑ «Kariņš rosina nomainīt atsevišķus ministrus; Ārlietu ministra amatu varētu ieņemt Rihards Kols». Latvijā (latviešu). 2023-08-09. Skatīts: 2023-08-22.
  29. ↑ 27.01.2014. «Latvijas Republikas Kultūras ministrija». Km.gov.lv, 2014-01-27. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-04-04. Skatīts: 2015-10-27.
  30. ↑ «NA jaunā maiņa. Saruna ar EP deputāta kandidātu Rihardu Kolu | LA». La.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-03-04. Skatīts: 2015-10-27.
  31. ↑ «VIDEO: Deputāts Artuss Kaimiņš AirBaltic lidmašīnā atkal uzsāk karstas diskusijas ar stjuartēm! | Runā Bildes». Runabildes.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-10-03. Skatīts: 2015-10-27.
  32. ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 18. novembrī. Skatīts: 2019. gada 10. maijā.
  33. ↑ DELFI. «Video: Kaimiņš atkal 'airBaltic' lidmašīnā pamana nekārtības - DELFI». Delfi.lv, 2015-10-02. Skatīts: 2015-10-27.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Partijas un frakcijas
Deputāti
Beigušās pilnvaras
Saistītie raksti
Kategorijas
14. Saeima (2022—pašlaik)
Frakcijas
Prezidijs
Deputāti
bez frakcijas
Beigušās pilnvaras
uz laiku
pavisam
Saistītie raksti
Kategorijas
  • 1 ievēlēts no "Latvija pirmajā vietā"
  • 2 ievēlēts no "Jaunā Vienotība"
  • 3 ievēlēts no "Nacionālā apvienība"
  • 4 ievēlēta no "Stabilitātei"
  • 5 ievēlēts no "Apvienotais saraksts"
  • 6 ievēlēts no "Progresīvie"
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Rihards_Kols&oldid=4123861"