Valstu un reģionu ar vairākām oficiālajām valodām saraksts: Atšķirības starp versijām
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
| 129. rindiņa: | 129. rindiņa: | ||
* {{flag|Haiti}} - franču, Haiti kreolu<ref>[http://pdba.georgetown.edu/constitutions/haiti/haiti1987.html Haiti Konstitūcija] 5. p.{{en ikona}}</ref> |
* {{flag|Haiti}} - franču, Haiti kreolu<ref>[http://pdba.georgetown.edu/constitutions/haiti/haiti1987.html Haiti Konstitūcija] 5. p.{{en ikona}}</ref> |
||
* {{flag|Kanāda}} - angļu, franču (federālajā līmenī) |
* {{flag|Kanāda}} - angļu, franču (federālajā līmenī) |
||
* {{flag|Meksika}} |
|||
** vietējās valodas tiek atzītas par nacionālajām valodām līdztekus spāņu valodai teritorijās, kur tajās runā<ref>[http://www.diputados.gob.mx/LeyesBiblio/pdf/257.pdf Vispārējais likums par pamattautu lingvistiskajām tiesībām] 4. p.{{es ikona}}</ref> |
|||
* {{flag|Nīderlande}} |
|||
** Nīderlandes Antiļas — nīderlandiešu, angļu, papiamentu (oficiālās)<ref>[http://www.atmost.nl/pdf/week_10_2007_klein.pdf Antilles allow Papiamentu as official language] The Hague/Amsterdam/Rotterdam Times 09.03.2007 2. lpp.{{en ikona}}</ref> |
|||
* {{flag|Nikaragva}} |
|||
** Likumā paredzētos gadījumos līdzās spāņu valodai paredzēta Atlantijas piekrastes kopienu valodu oficiālā lietošana<ref>[http://pdba.georgetown.edu/Constitutions/Nica/nica05.html Nikaragvas Konstitūcija] 11. p.{{es ikona}}</ref> |
|||
* {{flag|Paragvaja}} — spāņu, guarani (oficiālās)<ref>[http://pdba.georgetown.edu/Constitutions/paraguay/para1992.html Paragvajas Konstitūcija] 140. p. {{es ikona}}</ref> |
|||
* {{flag|Peru}} |
|||
**teritorijās, kurās tās ir dominējošas, kečua un aimara ir oficiālās līdztekus spāņu valodai<ref>[http://pdba.georgetown.edu/Constitutions/Peru/per93reforms05.html Peru Konstitūcija] 48. p.{{es ikona}}</ref> |
|||
* {{flag|ASV}} |
|||
** {{flag|Havajas}} — angļu un (lietošanai esot obligātai tikai likumu īpaši atrunātos gadījumos) havajiešu (oficiālās)<ref>[http://hawaii.gov/lrb/con/conart15.html Havaju štata Konstitūcija] 4. p.{{en ikona}}</ref> |
|||
** {{flag|Puertoriko}} — spāņu, angļu (oficiālās)<ref>{{Cite book |url = http://books.google.com/?id=vyQDYqz2kFsC&pg=RA1-PA62&lpg=RA1-PA62&dq=%22puerto+rico%22+official+language+1993 |title = Puerto Rico: Culture, Politics, and Identity |author=Nancy Morris |year = 1995 |publisher=Praeger/Greenwood |page = 62 |isbn = 0275952282 |postscript = <!--None-->}} + ''Crawford J.'' [http://www.languagepolicy.net/archives/can-pr.htm Puerto Rico and Official English] 1997 {{en ikona}}</ref> |
|||
* {{flag|Ekvadora}} — spāņu (oficiālā), kečua un šuāra (starpkultūru saziņas valodas)<ref>[http://pdba.georgetown.edu/Constitutions/Ecuador/english08.html Ekvadoras Konstitūcija] 2. p.{{en ikona}}</ref> |
|||
== [[Okeānija]] == |
== [[Okeānija]] == |
||
Versija, kas saglabāta 2012. gada 8. februāris, plkst. 00.26
 |
Eiropa
Austrija
Baltkrievija — baltkrievu, krievu[3]
Beļģija[4]
- Briseles galvaspilsētas reģions — franču, nīderlandiešu
- Virknē franču un nīderlandiešu valodas zonas, kā arī visās vācu valodas zonas pašvaldībās pastāv t. s. valodu ierīkojumi, kas nostiprina franču, nīderlandiešu vai vācu valodas funkcijas
Bosnija un Hercegovina — bosniešu, serbu, horvātu[5]- Vatikāna — latīņu (Svētā Krēsla oficiālā valoda[6]), itāļu (Vatikānas pilsētvalsts likumdošanas valoda[7]; saskaņā ar Nāciju enciklopēdiju, arī Vatikānas pilsētvalsts oficiālā valoda[8]), vācu (Šveices gvardes lietotā valoda[9])
Lielbritānija
Ziemeļīrija — īru un Olsteras skotu valodai nostiprinātas noteiktas funkcijas[2] un paredzēti aizsardzības un attīstības pasākumi[10]
Velsa — angļu un velsiešu valodai ir vienlīdzīgs statuss tiesās un publiskajās lietās[11]
Skotija — angļu, skotu gēlu — oficiālās valodas ar "vienlīdzīgu cieņu"[12], skotu —noteiktās funkcijas nostiprinātas[2]
Vācija[2]
- "Dāņu valodas apgabals" Šlēsvigā-Holšteinā — noteiktas funkcijas nostiprinātas dāņu valodai
- "Augšsorbu valodas apgabals" Saksijā — noteiktas funkcijas nostiprinātas augšsorbu valodai
- "Lejassorbu valodas apgabals" Brandenburgā — noteiktas funkcijas nostiprinātas lejassorbu valodai
- "Ziemeļfrīzu valodas apgabals" Šlēsvigā-Holšteinā — noteiktas funkcijas nostiprinātas ziemeļfrīzu valodai
- "Austrumfrīzu valodas apgabals" Lejassaksijā — noteiktas funkcijas nostiprinātas austrumfrīzu valodai
- Brēmene, Hamburga, Lejassaksija, Mēklenburga-Priekšpomerānija, Šlēsviga-Holšteina — noteiktas funkcijas nostiprinātas lejasvācu valodai
Dānija[2]
- Dienvidu Jitlande (South Jutland County, pašlaik Dienvidu Dānijas reģiona daļa) — noteiktas funkcijas nostiprinātas vācu valodai
- Fēru salas — fēru, dāņu
Grenlande — grenlandiešu, dāņu
Francija
- Austrumpireneji — pastāv Katalāņu valodas atbalsta harta[13]
Īrija — īru (valsts un pirmā oficiālā valoda), angļu (otrā oficiālā)[14]
Spānija
- Valensija — spāņu un valensiešu[15]
- Katalonija — spāņu un katalāņu (oficiālās), likums aizsargā arī arānu valodas lietošanu Arānas ielejā[16]
- Navarra — basku apdzīvotajā daļā līdzās spāņu valodai oficiālās valodas statuss ir arī basku valodai[17]
- Basku zeme — spāņu un basku[18]
- Baleāru salas — spāņu un katalāņu[19]
- Galīsija — spāņu un galīsiešu[20]
Itālija — valsts valoda ir itāļu valoda; pastāv likums par vēsturisko valodas minoritāšu aizsardzību[21]
- Sardīnija — noteiktas funkcijas nostiprinātas sardīniešu valodai[22]
- Dienvidtirole — itāļu un vācu; šaurākas funkcijas nostiprinātas ladīnu valodai[23]
- Valle d'Aosta — itāļu, franču[24]
- Friuli-Venēcija Džūlija — ar sevišķiem reģionāliem likumiem tiek nostiprinātas slovēņu,[25] friulu[26] un vācu[27] valodas funkcijas
Kipra — grieķu, turku[28]
Luksemburga — liksemburgiešu — valsts valoda; franču — likumdošanas valoda; franču, vāciešu, luksemburgiešu — administratīvās valodas[29]
Maķedonija
- Virknē pašvaldību līdzās maķedoniešu valodai tiek oficiāli lietota ne mazāk kā 20 % iedzīvotāju valoda (praksē - albāņu...)[30]
Malta — maltiešu (valsts un oficiālā valoda), angļu (oficiālā)[31]
Moldova
- Gagauzijas autonomija — moldāvu, krievu, gagauzu
- Piedņestras autonomija Moldova nekontrolē reģionu — moldāvu, krievu, ukraiņu
Nīderlande
- Frīslande — virkne funkciju nostiprināta frīzu valodai[2]
Norvēģija — norvēģu (bukmola) un norvēģu (ņunorska)
- vietējā līmenī — sāmu[2]
Polija[32]
- Podlases vojevodiste — 1 gmina ar lietuviešu valodas izmantošanu līdzās poļu valodai, 5 gminas ar baltkrievu valodas izmantošanu līdzās poļu valodai
- Pomožes vojevodiste — 2 gminas ar kašūbu valodas izmantošanu līdzās poļu valodai
- Opoles vojevodiste — 22 gminas ar vācu valodas izmantošanu līdzās poļu valodai
Piedņestra (ANO dalībvalstu neatzīta valsts) — moldāvu, krievu, ukraiņu[33]
Kosova (vairuma ANO dalībvalstu neatzīta valsts) — albāņu un serbu, vietējā līmenī nostiprināts arī bosniešu, turku un romu (čigānu) valodas statuss[34]
Krievija (Eiropas daļa)
- Adigeja — krievu un adigu[35]
- Baškortostāna — krievu un baškīru[36]
- Dagestāna — krievu un (konstitūcijā nekonkretizētās) Dagestānas tautu valodas[37].
- Ingušija — krievu un ingušu [38]
- Kabardas-Balkārijas Republika — krievu, kabardiešu un balkāru[39]
- Kalmikija — krievu un kalmiku[40]
- Karačajas-Čerkesijas Republika — krievu (valsts un lietvedības valoda), abazīnu, karačaju, nogaju un čerkesu (valsts valodas)[41]
- Karēlija — krievu (valsts valoda), karēļu, somu un vepsu (valsts atbalstītās)[42]
- Mari El — krievu, kalnu mariešu, pļavu mariešu[43]
- Mordvija — krievu, erzu, mokšu[44]
- Komi Republika — krievu un komiešu[45]
- Ziemeļosetija-Alānija — krievu un osetīnu[46]
- Tatarstāna — krievu un tatāru[47]
- Udmurtija — krievu un udmurtu[48]
- Čečenija — krievu un čečenu[49]
- Čuvašija — krievu un čuvašu[50]
Rumānija
- Virknē pašvaldību tiek lietotas ungāru, krievu, ukraiņu, romu/čigānu, turku, bulgāru, slovāku, serbu, vācu, rusīnu valoda
Serbija
- Vojevodina — serbu, ungāru, slovāku, rumāņu, rusīnu un horvātu[51]
- Kosova un Metohija Serbija nekontrolē reģionu — serbu, albāņu
Slovākija
- pašvaldībās, kur vairāk par 20 % iedzīvotāju ir pie mazākumtautībām piederošie Slovākijas pilsoņi, noteiktas funkcijas nostiprinātas ungāru, bulgāru, horvātu, vācu, čehu, poļu, čigānu, rusīnu un ukraiņu valodai[2]
Ukraina
- Krima — līdzās valsts valodai (ukraiņu) nostiprināta krievu un (šaurāk) Krimas tatāru valoda lietošana virknē sfēru[52]
Somija — somu un zviedru (valsts valodas), nostiprinātas noteiktas tiesības sāmu valodas lietošanai[53]
Melnkalne — melnkalniešu (valsts valoda), oficiāli tiek izmantotas arī serbu, albāņu, bosniešu un horvātu valodas
Šveice — vācu, franču, itāļu, retoromāņu (federālajā līmenī)[54]
- Graubindene — vācu, itāļu, retoromāņu
- Berne, Valē, Fribūra — vācu, franču
Zviedrija
- noteiktās pašvaldībās — sāmu, somu
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
Āzija
Abhāzija (ANO dalībvalstu vairuma neatzīta valsts) — abhāzu (valsts valoda), krievu (valsts iestāžu valoda, līdzās abhāzu valodai)[55]
Afganistāna — puštunu, dari (oficiālās visā valstī); reģionos, kur tajās runā vairākums, trešā oficiālā valoda ir uzbeku, turkmēņu, beludžu, nuristāniešu, pašai, alsana[56]
Dienvidosetija (ANO dalībvalstu vairuma neatzīta valsts) — osetīnu, krievu; gruzīnu apmešanās vietās arī gruzīnu[57]
Filipīnas — filipīno (nacionālā), angļu (oficiālā līdzās filipīno), vietējās valodas (oficiālās reģionos). Valsts saistās nostiprināt arī arābu un spāņu valodas.[58]
Gruzija
- Abhāzijas Autonomā Republika Gruzija nekontrolē reģionu — gruzīnu, abhāzu[59]
Izraēla - ivrits (oficiālā), arābu (tiek oficiāli nostiprināta arābu mazākumtautības vajadzībām)[60]
Indija — hindu (oficiālā), angļu (tiek lietota virknei mērķu), valodu minoritātēm tiek nostiprināta virkne izglītības tiesību - saskaņā ar federālo konstitūciju[61]
- Āndhra Pradēša — telugu (pirmā oficiālā) un urdu (otrā oficiālā)[62]
- ...
Irāka — arābu un kurdu (oficiālās), sīriešu un dienvidazerbaidžāņu (oficiālās attiecīgajās teritorijās), armēņu (konstitūcija garantē publiskās skolas)[63]
Kazahstāna — kazahu (valsts) un krievu (valsts un pašvaldību institūcijās tiek oficiāli izmantota līdzās kazahu valodai)[64]
Kirgizstāna — kirgīzu (valsts) un krievu (oficiālā)[65]
Ķīna
- Tibeta — tibetiešu un ķīniešu[66]
- Siņdzjana, Iekšējā Mongolija[67]
Pakistāna — urdu, angļu[68]- Krievija (Āzijas daļa)
- Burjatija — burjatu, krievu[69]
- Altaja Republika — altajiešu, krievu[70]
- Tuvas Republika — krievu, tuviešu[71]
- Hakasijas Republika — krievu, hakasu[72]
- Sahas Republika (Jakutija) — krievu, jakutu (valsts), Ziemeļu pamatiedzīvotāju minoritāšu valodas ir oficiālās šo iedzīvotāju kompaktās apdzīvojuma vietās.[73]
Singapūra — malajiešu (nacionālā); angļu, ķīniešu, mandarīnu, tamilu (oficiālās)[74]
Šrilanka — singāļu un tamilu (nacionālās un oficiālās valodas), angļu (saziņas valoda)[75]
Tadžikistāna — tadžiku (valsts), krievu (kā iekšējās saziņas valoda)[76]
Uzbekistāna
Karakalpakstāna — karakalpaku, uzbeku[77]
.svg){kind=small}
Āfrika
Amerika
Bolīvija - spāņu, kečvu, aimaru un vēl 34 valodas[78]
Haiti - franču, Haiti kreolu[79]
Kanāda - angļu, franču (federālajā līmenī)
Meksika
- vietējās valodas tiek atzītas par nacionālajām valodām līdztekus spāņu valodai teritorijās, kur tajās runā[80]
- Nīderlande
- Nīderlandes Antiļas — nīderlandiešu, angļu, papiamentu (oficiālās)[81]
Nikaragva
- Likumā paredzētos gadījumos līdzās spāņu valodai paredzēta Atlantijas piekrastes kopienu valodu oficiālā lietošana[82]
Paragvaja — spāņu, guarani (oficiālās)[83]
Peru
- teritorijās, kurās tās ir dominējošas, kečua un aimara ir oficiālās līdztekus spāņu valodai[84]
ASV
Havajas — angļu un (lietošanai esot obligātai tikai likumu īpaši atrunātos gadījumos) havajiešu (oficiālās)[85]
Puertoriko — spāņu, angļu (oficiālās)[86]
Ekvadora — spāņu (oficiālā), kečua un šuāra (starpkultūru saziņas valodas)[87]
Okeānija
Atsauces
- ↑ Valstslīgums par demokrātiskās un neatkarīgās Austrijas atjaunošanu 7. p.(angliski)
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 2,7 2,8 List of declarations made with respect to treaty No. 148(angliski)
- ↑ Baltkrievijas Konstitūcija 17. p.(krieviski)
- ↑ Beļģijas Konstitūcija 4., 129. p.(angliski)
- ↑ Bosnija un Hercegovina Britannika(angliski); Bosnijas un Hercegovinas valodas Ethnologue(angliski)
- ↑ Languages of Vatican State Ethnologue(angliski)
- ↑ Saskaņā ar 2008. gada Likuma par tiesību avotiem(itāliski) 2. pantu, Vatikānas pilsētvalsts likumi tiek publicēti sevišķā Acta Apostolicae Sedis pielikumā (Supplemento per le leggi e disposizioni dello Stato della Città del Vaticano)
- ↑ Vatican Encyclopedia of the Nations (angliski)
- ↑ Wussten Sie, dass... Verein Deutsche Sprache (vāciski)
- ↑ 1998. gada Ziemeļīrijas akta 28."D" pants(angliski)
- ↑ 1993. g. Velsiešu valodas likuma ievads(angliski)
- ↑ 2005. g. Gēlu valodas akta (Skotija) preambula(angliski)
- ↑ Charte en faveur du Catalan(franciski)
- ↑ Īrijas Konstitūcija 8. p.(angliski)
- ↑ Valensijas autonomijas statūti 6. p.(angliski)
- ↑ Valodas politikas likums 1.—7. p.(angliski)
- ↑ 1982. g. organiskais likums par Navarras "fueros" reintegrāciju un uzlabošanu 9. p.(angliski)
- ↑ Basku zemes autonomijas statūti 6. p.(spāņu)
- ↑ Baleāru salu autonomijas statūti 4. p.(spāņu)
- ↑ Galīsijas autonomijas statūti 5. p.(spāņu)
- ↑ Legge 15 Dicembre 1999, n. 482 "Norme in materia di tutela delle minoranze linguistiche storiche"(itāliski)
- ↑ Legge Regionale 15 ottobre 1997, n. 26 Promozione e valorizzazione della cultura e della lingua della Sardegna(itāliski)
- ↑ Izvilkums no Parīzes miera līguma — 1. p. (vāciski) + Dienvidtiroles reģiona un tajā ietilpstošo provinču autonomijas statūti — 19., 99.-102. u.c. p.(krieviski)
- ↑ Valle d'Aosta statūti — 38. p.(franciski)
- ↑ Legge regionale 16 novembre 2007, n. 26. Norme regionali per la tutela della minoranza linguistica slovena(itāliski)
- ↑ “Norme per la tutela, valorizzazione e promozione della lingua friulana”(itāliski)
- ↑ Norme di tutela e promozione delle minoranze di lingua tedesca del Friuli Venezia Giulia(itāliski)
- ↑ Kipras Konstitūcija 3. p.(angliski)
- ↑ Valodas režīma likums 1.-3. p.(franciski)
- ↑ Maķedonijas Konstitūcija 7. p.(angliski)
- ↑ Maltas Konstitūcija 5. p.(angliski)
- ↑ Polijas gminu ar mazākumvalodu lietošanas nostiprinājumu saraksts(poliski), Likuma par nacionālajām un etniskajām minoritātēm un reģionālo valodu (vāciski) (poliski)
- ↑ Piedņestras konstitūcija 12. p. (krieviski)
- ↑ Kosovas Republikas Konstitūcija 5. p.(angliski)
- ↑ Adigejas Republikas Konstitūcija 5. p.(krieviski)
- ↑ Baškortostānas Republikas Konstitūcija 1. p.(krieviski)
- ↑ Dagestānas Republikas Konstitūcija 11. p.(krieviski)
- ↑ Ingušijas Republikas Konstitūcija 14. p.(krieviski)
- ↑ Kabardas-Balkārijas Republikas Konstitūcija 76. p.(krieviski)
- ↑ Kalmikijas Republikas Stepes Nolikums (Konstitūcija) 17. p.(krieviski)
- ↑ Karačajas-Čerkesijas Republikas Konstitūcija 11. p.(krieviski)
- ↑ Par valsts atbalstu karēļu, somu un vepsu valodai Karēlijas Republikā; sk. arī Karēlijas Republikas Konstitūcijas 11. p.(krieviski)
- ↑ Mari El Republikas Konstitūcija 15. p. (krieviski)
- ↑ Mordvijas Republikas Konstitūcija 12. p.(krieviski)
- ↑ Komi Republikas Konstitūcija 67. p.(krieviski)
- ↑ Ziemeļosetijas-Alānijas Republikas Konstitūcija 15. p. (krieviski)
- ↑ Tatarstānas Republikas Konstitūcija 8. p.(krieviski)
- ↑ Udmurtijas Republikas Konstitūcija 8. p.(krieviski)
- ↑ Čečenijas Republikas Konstitūcija 10. p.(krieviski)
- ↑ Čuvašijas Republikas Konstitūcija 8. p.(krieviski)
- ↑ Vojevodinas autonomā apgabala statūti 26. p. (serbiski)
- ↑ Krimas Autonomās Republikas Konstitūcija 10.-13. p.(krieviski)
- ↑ Somijas konstitūcijas 17. p.(krieviski)
- ↑ Šveices konstitūcija 4. p., 70. p.(angliski)
- ↑ Abhāzijas Republikas Konstitūcija 6. p. (krieviski)
- ↑ Afganistānas Konstitūcija 16. p.(angliski)
- ↑ Dienvidosetijas Konstitūcija 4. p. (krieviski)
- ↑ Filipīnu Konstitūcija, 6.-9. daļas 14. p.(angliski)
- ↑ Gruzijas Konstitūcija 8. p. (angliski)
- ↑ Izraēla CIA World Factbook(angliski)
- ↑ Indijas Konstitūcija Daļa XVII и pielikums № 8(angliski)
- ↑ Āndhra Pradēšas štata portāls(angliski)
- ↑ Irākas Konstitūcija 4. p.(angliski)
- ↑ Kazahstānas Republikas Konstitūcija 7. p.(krieviski)
- ↑ Kirgizstānas Republikas Konstitūcija 10. p.(krieviski)
- ↑ New Progress in Human Rights in the Tibet Autonomous Region Ķīnas Valsts padome, 1998(angliski)
- ↑ III. The Right of Self-Government of Ethnic Autonomous Areas // Regional Autonomy for Ethnic Minorities in China Ķīnas Valsts padome, 2005(angliski)
- ↑ Country Profile: Pakistan Kongresa bibliotēka, 2005(angliski)
- ↑ Burjatijas Republikas Konstitūcija 67. p.(krieviski)
- ↑ Altaja Republikas Konstitūcija 13. p.(krieviski)
- ↑ Tuvas Republika Konstitūcija 5. p.(krieviski)
- ↑ Hakasijas Republikas Konstitūcija 69. p.(krieviski)
- ↑ Sahas Republikas (Jakutijas) Konstitūcija (Pamatlikums) 46. p.(krieviski)
- ↑ Singapūras Konstitūcija 153А. p.(angliski)
- ↑ Šrilanka Konstitūcijas IV nodaļa(angliski)
- ↑ Tadžikistānas Republikas Konstitūcija 2. p.(krieviski)
- ↑ Karakalpakstānas Republikas Konstitūcija 4. p.(krieviski)
- ↑ Bolīvija Konstitūcija 5. p.(spāņu)
- ↑ Haiti Konstitūcija 5. p.(angliski)
- ↑ Vispārējais likums par pamattautu lingvistiskajām tiesībām 4. p.(spāņu)
- ↑ Antilles allow Papiamentu as official language The Hague/Amsterdam/Rotterdam Times 09.03.2007 2. lpp.(angliski)
- ↑ Nikaragvas Konstitūcija 11. p.(spāņu)
- ↑ Paragvajas Konstitūcija 140. p. (spāņu)
- ↑ Peru Konstitūcija 48. p.(spāņu)
- ↑ Havaju štata Konstitūcija 4. p.(angliski)
- ↑ Nancy Morris. Puerto Rico: Culture, Politics, and Identity. Praeger/Greenwood, 1995. 62. lpp. ISBN 0275952282. + Crawford J. Puerto Rico and Official English 1997 (angliski)
- ↑ Ekvadoras Konstitūcija 2. p.(angliski)