Ausma Ziedone-Kantāne

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ausma Kantāne-Ziedone
Ausma Ziedone Kantane.jpg
Saeimas deputāte

Dzimšanas dati 1941. gada 10. novembrī (76 gadi)
Rīga, Ostlande, Valsts karogs: Vācija Trešais reihs
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latviete
Politiskā partija Jaunais laiks
Dzīvesbiedrs(-e) Imants Ziedonis
Profesija aktrise, politiķe
Augstskola Latvijas Valsts konservatorija

Ausma Kantāne-Ziedone (dzimusi 1941. gada 10. novembrī, Rīgā) ir latviešu aktrise un politiķe. Kopš 2006. gada 7. novembra — politiskās partijas "Jaunais laiks" frakcijas locekle. Bijusi Dailes teātra aktrise. 9. Saeimas laikā darbojusies 2 pastāvīgās komisijās — Pilsonības likuma izpildes komisijā un Sociālo un darba lietu komisijā; četrās apakškomisijās — Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā, Nodarbinātības apakškomisijā, Sabiedrības veselības apakškomisijā, Sociālās drošības apakškomisijā; un 16 grupās.[1] Ausma Kantāne-Ziedone ir bijusi ievēlēta arī 8. Saeimā.[2]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimusi 1941. gada 10. novembrī Rīgā strādnieku ģimenē. 1960. gadā pabeigusi Rīgas 1. vidusskolu. 1963. gadā beigusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Teātra fakultāti un uzsākusi darbu Dailes teātrī. Filmējusies kinolomās Rīgas kinostudijā.

1976. gadā Latvijas PSR Nopelniem bagātās skatuves mākslinieces goda nosaukumu, bet 1990. gadā — Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieces goda nosaukumu. 2017. gada 18. novembrī apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeņa 3. šķiru.[3]

Ausma Kantāne-Ziedone bija precējusies ar dzejnieku Imantu Ziedoni.

Lomas Dailes teātrī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Nastja / Aleksejs Arbuzovs "Mūs kaut kur gaida" (1963);
  • Lomas izrādē / Žils Verns, Pavels Kohouts "80 dienās ap zemeslodi" (1963);
  • Anitra / Henriks Ibsens "Pērs Gints" (1964);
  • Vizma / Bruno Saulītis "Līdz pēdējai taisnei" (1964);
  • Graciella / Eduardo de Filipo "Kad meliem garas kājas" (1964);
  • Inga / Gunārs Priede "Pa valzivju ceļu" (1965);
  • Spīdola / Rainis "Uguns un nakts" (1965);
  • Aņa / Edvards Radzinskis "Filma top..." (1966);
  • Klava Kovaļova / Aleksandrs Fadejevs "Viņi dzīvo" ("Jaunā gvarde") (1966);
  • Rimma / Arkādijs Arkanovs un Grigorijs Gorins "Kāzas Eiropas mērogā" (1967);
  • Pastniece, vēlāk Biļešu kontroliere, vēlāk Gleznu sargātāja / Imants Ziedonis, Pēteris Pētersons "Motocikls" (1967);
  • Luize / Pauls Putniņš "Kā dalīt Zelta dievieti?" (1968);
  • Aglaja / Fjodors Dostojevskis "Idiots" (1969);
  • Žanna / Žans Anuijs "Cīrulītis" (1969);
  • Žanna / Pauls Putniņš "Lauzīsim galvas dotajā virzienā" (1970);
  • Silvija / Arvīds Grigulis "Uz kuru ostu?" (1971);
  • Jula / Pauls Putniņš "Muļķis un pletētāji" (1972);
  • Lēdija Anna / Viljams Šekspīrs "Ričards III" (1972);
  • Andra Mārdega / Venta Vīgante "Parastais 1x1" (1972);
  • Viņa / Ekaterina Oproiju "Es neesmu Eifeļa tornis" (1973);
  • Ilze / Rūdolfs Blaumanis "Īsa pamācība mīlēšanā" (1973);
  • Anna Fjodorovna / Maksims Gorkijs "Barbari" (1974);
  • Aņa Beketova / Rustams Ibrahimbekovs "Pa savu ceļu" (1974);
  • Džennija / Edvards Olbijs "Viss dārzā" (1974);
  • Agnese / Henriks Ibsens "Brands" (1975);
  • Kristi / Enns Vetemā "Rožu dārzs" (1978);
  • Anna / Ākošs Kērtess "Atraitnes" (1979);
  • Poļina Karpovna Kricka / Ivans Gončarovs "Krauja" (1982);
  • Natālija Golubeva / Aleksandrs Gelmans "Vieni un kopā ar visiem" (1983);
  • Roplainiete / Rūdolfs Blaumanis "Pazudušais dēls" (1983);
  • Hercogiene / Migels de Servantess "Dons Kihots" (1984);
  • Vārdotāja / Māra Zālīte "Tiesa" (1985);
  • Silvija Faulere / Klēra Būza "Sievietes, sievietes..." (1986);
  • Dana / Pēteris Pētersons "Mirdzošais un tumši zilais" (1987);
  • Alīse / Augusts Strindbergs "Nāves deja" (1987);
  • Māte / Alehandro Kasona "Rītausmas dāma" (1988);
  • Marija / Peters Nādašs "Satikšanās" (1989);
  • Rembēniete / Rūdolfs Blaumanis "Trīnes grēki" (1989);
  • Melnā māte / Rainis "Zelta zirgs" (1990);
  • Letisa Dufē / Pīters Šefers "Letisa un mīlašķis" (1991);
  • Gabriela Tristāna / Žans Marsāns "Publikai skatīties aizliegts" (1992);
  • Ērline / Oskars Vailds "Lēdijas Vindermīres vēdeklis" (1992);
  • Berdija Habarde / Liliana Helmane "Lapsiņas" (1993);
  • Ekebijas majoriene / Selma Lāgerlēva "Gesta Berlings" (1993);
  • Monoizrāde / Vizma Belševica "Visi koki Dieva doti" (1994);
  • Melīna Ītentone / Roberts Hārlings "Dzelzs magnolijas" (1994);
  • Horsta madāma / Rūdolfs Blaumanis "Ugunī" (1994);
  • Koris / Sofokls "Oidips un Antigone" (1995);
  • Marķīze de Merteija / Kristofers Hemptons "Bīstamie sakari" (1996);
  • Marija / Kens Ludvigs "Aizdodiet man tenoru" (1996);
  • Mildreda / Kurts Vonnegūts "Daudz laimes, Vanda Džūna!" (1997);
  • Pilāta sieva / Mišels de Helderode "Baraba" (1997);
  • Mamma / Mārtins Makdona "Klibais no Inišmānas" (1998);
  • Marija Kallasa / Terenss Maknelijs "Meistarklase" (1998);
  • Ķēniņiene / Anna Brigadere "Lolitas brīnumputns" (1998);
  • Vera / Ričards Hariss "Meitenes, mūsu uznāciens!" (1999);
  • Plauķiene, vērpēja, čigāniete, barotājs / Andrejs Upītis "Sūnu ciema zēni" (1999);
  • Arina Panteleimonovna / Nikolajs Gogolis "Precības" (2000);
  • Galma dāma / Mārtiņš Zīverts "Āksts" (2000);
  • Frenčema kundze / Rejs Kūnijs, Džons Čepmens "Ne šobrīd, sirsniņ!" (2001);
  • Ezmija / Deivids Hērs "Eimijas domas" (2001);
  • Praskovja Ivanovna / Ivans Turgeņevs "Liekēdis" (2002);
  • Ķengurmāte / improvizācija "Laimīgu ceļu, Kristofer Robin!" (2003)

Filmogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]