2015. gads Latvijā
Izskats
Pasaulē: | 2012 2013 2014 - 2015 - 2016 2017 2018 |
Latvijā: | 2012 2013 2014 - 2015 - 2016 2017 2018 |
Laikapstākļi: | 2012 2013 2014 - 2015 - 2016 2017 2018 |
Sportā: | 2012 2013 2014 - 2015 - 2016 2017 2018 |
Kino: | 2012 2013 2014 - 2015 - 2016 2017 2018 |
Šajā lapā ir apkopoti 2015. gada notikumi Latvijā. 2015. gada pirmajā pusē Latvija bija Eiropas Savienības prezidējošā valsts.
Valsts amatpersonas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Amats | Persona | Piezīmes |
---|---|---|
Latvijas Valsts prezidents | Andris Bērziņš (līdz 7. jūlijam) | |
Raimonds Vējonis (kopš 8. jūlija) | ||
Ministru prezidente | Laimdota Straujuma | Straujumas 2. Ministru kabinets |
Saeimas priekšsēdētāja | Ināra Mūrniece | 12. Saeima |
Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|
|
Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Janvāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. janvāris:
- Latvija kļuva par Eiropas Savienības prezidējošo valsti, nomainot Itāliju;
- notika elektrības tirgus atvēršana.
- 16. janvāris — Latvija Eiropas Komisijai pārskaitīja 1,2 miljardus eiro no 2009. gada aizņēmuma.
Maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 4. maijs — par godu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai, Latvijas Bruņoto spēku parāde notika Jelgavā.
Jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 3. jūnijs — notika Latvijas prezidenta vēlēšanas, par prezidentu 5. kārtā tika ievēlēts Raimonds Vējonis.[12]
Jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. jūlijs — Latviju Eiropas Savienības prezidējošās valsts statusā nomainīja Luksemburga.
- 5.—12. jūlijs — notika Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki.
- 8. jūlijs — Raimonds Vējonis nomainīja Andri Bērziņu Latvijas Valsts prezidenta amatā.
Septembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2015. gada rudenī tika nokulta lielākā graudu raža Latvijas vēsturē.[13]
Oktobris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 26. oktobris — Garkalnes novadā uz autoceļa A2 kravas auto notrieca Rīgas Riteņbraukšanas skolas bērnu treniņgrupu, negadījumā cieta 13 cilvēki.[14]
Decembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. decembris — ekspluatācijā tika nodota Latvijas Nacionālā mākslas muzeja restaurētā ēka.[15]
- 7. decembris — ministru prezidente Laimdota Straujuma paziņoja par atkāpšanos no amata.
Miruši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Janvāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2. janvāris — Balfurs Ferbers, teātru darbinieks, vēsturnieks, rakstnieks (dzimis 1925. gadā)
- 20. janvāris — Jūlija Vilgerte-Zveja, Operetes teātra soliste (dzimusi 1927. gadā)
Februāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 4. februāris — Roberts Zuika, kordiriģents (dzimis 1913. gadā)
- 7. februāris — Baiba Caune, riteņbraucēja (dzimusi 1945. gadā)[16]
- 13. februāris — Jānis Vīksne, ornitologs, pasniedzējs (dzimis 1936. gadā)
- 25. februāris — Jurģis Skulme, gleznotājs (dzimis 1928. gadā)
Marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. marts — Ausma Dūle, aktrise (dzimusi 1937. gadā)
- 10. marts — Anna Zariņa, arheoloģe (dzimusi 1921. gadā)
- 24. marts — Astrīde Ivaska, dzejniece (dzimusi 1926. gadā)[17]
Aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 5. aprīlis — Pāvels Kovaļovs, trīsoļlēcēcjs (dzimis 1990. gadā)
- 16. aprīlis — Ida Karuzina, šahiste (dzimusi 1930. gadā)
- 21. aprīlis — Rita Valnere, gleznotāja (dzimusi 1929. gadā)[18]
- 23. aprīlis — Jānis Dāvis, uzņēmējs (dzimis 1956. gadā)[19]
- 27. aprīlis — Valentīna Skujiņa, valodniece (dzimusi 1937. gadā)
Maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 3. maijs — Viktors Pavlovskis, aktieris (dzimis 1942. gadā)
- 11. maijs — Kārlis Zušmanis, aktieris (dzimis 1945. gadā)
- 16. maijs — Gundars Ķeniņš-Kings, ekonomists (dzimis 1926. gadā)
- 20. maijs — Dzintars Veits, aktieris un pasniedzējs (dzimis 1944. gadā)
- 23. maijs — Ģirts Kasparsons, ornitologs (dzimis 1933. gadā)
- 25. maijs — Harijs Ozols, aktieris, dziedātājs (dzimis 1963. gadā)[20]
- 26. maijs — Gunārs Lūsis-Grīnbergs, arhitekts (dzimis 1932. gadā)
Jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 13. jūnijs:
- Modris Cers, baletdejotājs (dzimis 1946. gadā)[21]
- Leonards Latkovskis, vēsturnieks un cilvēktiesību aizstāvis (dzimis 1943. gadā)
- 17. jūnijs:
- Zigurds Mežavilks, sporta žurnālists un fotogrāfs (dzimis 1926. gadā)
- Uldis Žagata, horeogrāfs (dzimis 1928. gadā)
- 23. jūnijs — Jānis Sirmbārdis dzejnieks (dzimis 1937. gadā)
- 29. jūnijs — Alīda Zvagule, Operetes teātra soliste (dzimusi 1922. gadā)
Jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 19. jūlijs — Aida Prēdele, mācītāja, žurnāliste un politiķe (dzimusi 1950. gadā)
- 23. jūlijs — Anita Garanča, vokālā pedagoģe (dzimusi 1949. gadā)
Augusts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 13. augusts — Ausma Skujiņa, arhitekte (dzimusi 1931. gadā)[22]
- 22. augusts — Jānis Kuplais, aktieris (dzimis 1941. gadā)[23]
- 26. augusts — Antons Ušpelis, keramiķis (dzimis 1944. gadā)
Septembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 9. septembris — Kārlis Pamše, aktieris, režisors un rakstnieks (dzimis 1917. gadā)
- 17. septembris — Ingrīda Andriņa, latviešu aktrise (dzimusi 1944. gadā)
- 23. septembris — Kārlis Zariņš, operdziedātājs (dzimis 1930. gadā)[24]
- 30. septembris — Olga Lisovska, dzejniece (dzimusi 1928. gadā)[25]
Oktobris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. oktobris — Nikolajs Stepanovs, pedagogs, politiķis, pašvaldību darbinieks (dzimis 1950. gadā)
- 13. oktobris — Nikolajs Karagodins, gleznotājs (dzimis 1922. gadā)[26]
- 15. oktobris — Ēvalds Siliņš, komponists, pedagogs, diriģents (dzimis 1919. gadā)
- 21. oktobris — Jevgenija Stalidzāne, politiķe (dzimusi 1944. gadā)
- 25. oktobris — Maira Asare, dzejniece (dzimusi 1960. gadā)[27]
- 28. oktobris — Varis Liepa, biologs, ornitologs (dzimis 1940. gadā)
- 30. oktobris:
- Austra Āboliņa bioloģe, botāniķe, brioloģe (dzimusi 1932. gadā)
- Zigfrīds Trenko, žurnālists, rakstnieks un šahists (dzimis 1931. gadā)
Novembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 3. novembris
- Voldemārs Dziedātājs, Leļļu teātra direktors, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1929. gadā)
- Astrīda Pērkone, aktrise (dzimusi 1943. gadā)
- 9. novembris — Večella Varslavāne, kostīmu māksliniece (dzimusi 1930. gadā)
- 21. novembris — Valdis Rēvalds, fiziķis (dzimis 1930. gadā)
- 24. novembris — Oļģerts Grāvītis, komponists, muzikologs, pasniedzējs (dzimis 1926. gadā)
- 28. novembris
- Zigurds Akmentiņš, aktieris, teātra vēsturnieks (dzimis 1930. gadā)
- Andrejs Rumjancevs, baletdejotājs, pedagogs (dzimis 1962. gadā)
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 2015. gada dzīvnieks – meža cūka dabasdati.lv 2015. gada 17. janvārī.
- ↑ 2015. gada putns – dzeltenais tārtiņš dabasdati.lv 2015. gada 10. janvārī.
- ↑ Latvijas Entomoloģijas biedrība par 2015. gada kukaini izvēlējusies lielo mārsilu zilenīti dabasdati.lv 2015. gada 8. janvārī.
- ↑ Nosaukts Latvijas gada bezmugurkaulnieks Arhivēts 2015. gada 7. jūlijā, Wayback Machine vietnē. apollo.lv 2015. gada 8. janvārī.
- ↑ 2015. gada bezmugurkaulnieks - grēvis dabasdati.lv 2015. gada 9. janvārī.
- ↑ Gada gliemis 2015 Arhivēts 2022. gada 18. janvārī, Wayback Machine vietnē. Daba.lv Skatīts: 2022. gada 16. janvārī.
- ↑ Krūmu čuža – Latvijas Gada koks 2015 LSM.lv 2015. gada 6. janvārī.
- ↑ Latvijas Botāniķu biedrība par 2015. gada augu izvēlējusies čemuru palēku dabasdati.lv 2015. gada 7. janvārī.
- ↑ 2015. gada sēne – lielā pergamentsēne dabasdati.lv 2015. gada 14. janvārī.
- ↑ Gada dzīvotne 2015 – bioloģiski vērtīgie zālāji dabasdati.lv 2015. gada 21. janvārī.
- ↑ 2015. gada arheoloģijas piemineklis - Riņņukalns LATVIJAS ARHEOLOGU BIEDRĪBA
- ↑ «Jaunais Latvijas Valsts prezidents — Raimonds Vējonis». Lsm.lv. Skatīts: 2015-10-27.
- ↑ «Šoruden nokulta visu laiku lielākā graudu raža; Latvijā nepietiek glabātavu». La.lv. 2015-11-10. Skatīts: 2015-11-14.
- ↑ DELFI. «Kravas auto Garkalnē notriec bērnu riteņbraucēju grupu». Delfi.lv. Skatīts: 2015-10-27.
- ↑ Restaurētā LNMM ēka šodien oficiāli nodota ekspluatācijā Arhivēts 2015. gada 8. decembrī, Wayback Machine vietnē., tvnet.lv, 01.12.2015.
- ↑ «Aizsaulē aizgājusi Latvijas riteņbraukšanas leģenda Baiba Evīna Caune-Morzika». Evelo.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-12-08. Skatīts: 2015-10-27.
- ↑ «Mirusi dzejniece Astrīde Ivaska». Ir.lv. 2015. gada 25. martā. Skatīts: 2015. gada 25. martā.
- ↑ «Mūžībā aizgājusi latviešu gleznotāja Rita Valnere». Ir.lv. 2015. gada 22. aprīlī. Skatīts: 2015. gada 22. aprīlī.
- ↑ «Savā garāžā atrasts miris miljonārs Jānis Dāvis». kasjauns.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 30. janvārī. Skatīts: 2015. gada 24. aprīlī.
- ↑ «Mūžībā aizgājis aktieris Harijs Ozols». Ir.lv. 2015. gada 25. maijā. Skatīts: 2015. gada 25. maijā.
- ↑ «Mūžībā aizgājis baletdejotājs un baleta pedagogs Modris Cers». Ir.lv. 2015. gada 14. jūnijā. Skatīts: 2015. gada 16. jūnijā.
- ↑ Mūžībā aizgājusi arhitekte Ausma Skujiņa lsm.lv
- ↑ Mūžībā aizgājis Liepājas teātra aktieris Jānis Kuplais LSM.lv
- ↑ «Mūžībā aizgājis izcilais tenors Kārlis Zariņš». Lsm.lv. Skatīts: 2015-10-27.
- ↑ «Mūžībā aizgājusi dzejniece Olga Lisovska». Lsm.lv. Skatīts: 2015-10-27.
- ↑ «Mūžībā aizgājis gleznotājs Nikolajs Karagodins». Lsm.lv. 2015-10-14. Skatīts: 2015-10-27.
- ↑ Mūžībā aizgājusi dzejniece Maira Asare