2015. gads kosmonautikā
Notikumi kosmonautikā: | 2012. 2013. 2014. 2015. 2016. 2017. 2018. |
Notikumi pasaulē: | 2012. 2013. 2014. 2015. 2016. 2017. 2018. |
Šeit apkopoti 2015. gada nozīmīgākie notikumi kosmonautikā.
← Jan · Feb · Mar · Apr · Mai · Jūn · Jūl · Aug · Sep · Okt · Nov · Dec → |
Vispārēji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2015. gadā veikta Krievijas kosmiskās aģentūras pārveidošana par valsts korporāciju Roskosmos. Janvārī par tās vadītāju kļuva Igors Komarovs, nomainot Oļegu Ostapenko.
Jūlijā par Eiropas Kosmosa aģentūras ģenerāldirektoru kļuva Johans Dītrihs Verners, nomainot Žanu Žaku Dordēnu.
Turkmenistānas un Monako aprīlī palaida savu pirmo pavadoni TürkmenÄlem52E/MonacoSAT. Novembrī palaists Laosas pirmais pavadonis LaoSat-1.
Kosmiskie nesēji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Septembrī Ķīna palaida jaunas nesējraķetes Chang Zheng 6 un Chang Zheng 11.
Novembrī pirmajā lidojumā avāriju cieta ASV nesējraķete SPARK, kas izveidota uz zondējošās raķetes Strypi bāzes. Maijā neveiksmi piedzīvoja Krievijas raķete Proton-M/Briz-M dzinējbloka Briz-M kļūmes dēļ. Jūnijā avarēja ASV privātā raķete Falcon 9 v1.1.
Šajā gadā veikti vairāki veiksmīgi daudzkārtizmantojamu kosmisko transportsistēmu izmēģinājumi. Februārī suborbitālā lidojumā izmēģināts ESA kosmoplāna prototips. Aprīlī un novembrī palaista daudzkārt izmantojama suborbitālā transportsistēma New Shepard; pēdējā lidojumā pēc 100 km sasniegšanas raķete un kapsula veiksmīgi vertikāli piezemējās. Decembrī pēc pavadoņu palaišanas orbītā veiksmīgi vertikāli uz zemes nosēdās Falcon 9 v1.1 pirmā pakāpe; citi Falcon nolaišanās mēģinājumi uz okeāna platformas beidzās neveiksmīgi.
Kosmosa pētniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Starpplanētu zondes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Nozīmīgākie notikumi planētu pētniecībā bija NASA zondes Dawn ieiešana orbītā ap pundurplanētu Cereru un New Horizons Plutona pārlidojums.
Janvārī Ķīnas zonde Chang'e 5 T1 atkārtoti atgriezās Mēness orbītā pēc Lagranža punkta atstāšanas. Aprīlī ASV zonde MESSENGER beidza darbību, ietriecoties Merkura virsmā. Decembrī Japānas zonde Akatsuki iegāja orbītā ap Veneru.
Kosmiskās observatorijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Septembrī palaista Indijas astronomiskā observatorija Astrosat. Decembrī Ķīna palaida observatoriju DAMPE tumšās matērijas meklējumiem.
Citi pētnieciskie pavadoņi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Gada sākumā palaists ASV augsnes mitruma pētniecības pavadonis SMAP un kosmisko laikapstākļu pētniecības pavadonis DSCOVR. Martā palaisti četri ASV magnetosfēras pētniecības pavadoņi MMS. Decembrī palaists Eiropas kosmiskais aparāts LISA Pathfinder, lai izmēģinātu tehnoloģijas, kuras izmantos gravitācijas viļņu observatorijā eLISA.
Pilotējamie lidojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Aprīlī zaudēts Krievijas kravas kuģis Progress M-27M, ar kuru pēc palaišanas orbītā neizdevās nodibināt kontroli. Jūnijā nesējraķetes Falcon 9 v1.1 avārijā zaudēts ASV privātais kravas kuģis Dragon SpaceX CRS-7.
Decembrī Krievija palaida jaunas modifikācijas kravas kuģi Progress MS-01
Hronoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Janvāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 10. janvāris — ar nesējraķeti Falcon 9 v1.1 palaists kravas kuģis Dragon SpaceX CRS-5, kā arī nanopavadoņi Flock-1d' 1, Flock-1d' 2, AESP-14.
- 11. janvāris — zonde Chang'e 5 T1 iegāja Mēness orbītā.
- 12. janvāris — kravas kuģis SpaceX CRS-5 pieslēgts pie SKS.
- 21. janvāris:
- ar nesējraķeti Atlas V/551 palaists militārais sakaru pavadonis MUOS 3;
- par Krievijas kosmiskās aģentūras vadītāju kļuva Igors Komarovs, nomainot Oļegu Ostapenko.
- 31. janvāris — ar nesējraķeti Delta 7320-10C palaists Zemes tālizpētes pavadonis SMAP, kā arī nanopavadoņi FIREBIRD II A, FIREBIRD II B, GRIFEX, ExoCube.
Februāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. februāris:
- ar nesējraķeti H-IIA palaists militārais pavadonis IGS-Radar Spare;
- ar nesējraķeti Proton-M/Briz-M palaists sakaru pavadonis Inmarsat-5 F2.
- 2. februāris — ar nesējraķeti Safir-1B palaists eksperimentāls pavadonis Fajr.
- 5. februāris — no SKS palaists nanopavadonis AESP-14.
- 10. februāris — kravas kuģis Dragon SpaceX CRS-5 atvienots no SKS.
- 11. februāris:
- kravas kuģis Dragon SpaceX CRS-5 nolaidās Klusajā okeānā;
- ar nesējraķeti Vega suborbitālā lidojumā palaists lidaparāts IXV;
- ar nesējraķeti Falcon 9 v1.1 palaists kosmisko laikapstākļu pētniecības pavadonis DSCOVR.
- 14. februāris — kravas kuģis Georges Lemaître ATV atvienojās no SKS.
- 15. februāris — kravas kuģis Georges Lemaître ATV nogāja no orbītas un sadega atmosfērā.
- 17. februāris:
- ar nesējraķeti Sojuz-U palaists kravas kuģis Progress M-26M;
- kravas kuģis Progress M-26M saslēdzās ar SKS.
- 21. februāris — SKS-42: B. Vilmors un T. Virtss veica iziešanu kosmosā.
- 25. februāris — SKS-42: B. Vilmors un T. Virtss veica iziešanu kosmosā.
- 27. februāris — no SKS palaisti nanopavadoņi Flock-1b.27 un Flock-1b.28.
- 28. februāris — ar nesējraķeti Sojuz-2.1a palaists militārais pavadonis Kosmos-2504 (Bars-M).
Marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. marts — SKS-42: B. Vilmors un T. Virtss veica iziešanu kosmosā.
- 2. marts:
- no SKS palaisti nanopavadoņi Flock-1b.21, Flock-1b.22, Flock-1b.9 un Flock-1b.10;
- ar nesējraķeti Falcon 9 v1.1 palaisti sakaru pavadoņi Eutelsat 115 West B un ABS-3A.
- 3. marts — no SKS palaisti nanopavadoņi Flock-1b.1, Flock-1b.2, Flock-1b.5 un Flock-1b.6.
- 4. marts — no SKS palaisti nanopavadoņi TechEdSat-4, GEARRSat, MicroMAS un LambdaSat.
- 5. marts — no SKS palaisti nanopavadoņi Flock-1b.11 un Flock-1b.12.
- 6. marts — zonde Dawn iegaja orbītā ap pundurplanētu Cereru, kļūstot par pirmo kosmisko aparātu, kurš iegājis orbītā ap diviem astronomiskiem objektiem (neskaitot Zemi).
- 11. marts — kosmosa kuģis Sojuz TMA-14M atvienojās no SKS.
- 12. marts — kosmosa kuģa Sojuz TMA-14M nolaižamais aparāts nosēdās Kazahstānas teritorijā.
- 13. marts — ar nesējraķeti Atlas V/421 palaisti magnetosfēras pētniecības pavadoņi MMS (MMS-1, MMS-2, MMS-3 un MMS-4).
- 18. marts — ar nesējraķeti Proton-M/Briz-M palaists sakaru pavadonis Ekspress-AM7.
- 25. marts:
- ar nesējraķeti Delta IV Medium+(4,2) palaists navigācijas pavadonis USA-260 (GPS IIF-9);
- ar nesējraķeti Dnepr-1 palaists Zemes tālizpētes pavadonis KOMPSat-3A.
- 26. marts — ar nesējraķeti H-IIA 202 palaists militārais pavadonis IGS-Optical 5.
- 27. marts:
- ar nesējraķeti Sojuz-FG palaists kosmosa kuģis Sojuz TMA-16M; kosmonauti Genādijs Padalka, Mihails Korņijenko, Skots Kelijs;
- ar nesējraķeti Sojuz-STB/Fregat palaisti navigācijas pavadoņi Galileo 7 un Galileo 8.
- 28. marts:
- kosmosa kuģis Sojuz TMA-16M saslēdzās ar SKS;
- ar nesējraķeti PSLV-XL palaists navigācijas pavadonis IRNSS-1D.
- 30. marts — ar nesējraķeti Changzheng 3C/YZ-1 palaists navigācijas pavadonis Beidou I1-S.
- 31. marts — ar nesējraķeti Rokot/Briz-KM palaisti sakaru pavadoņi Gonec-M № 21, Gonec-M № 22, Gonec-M № 23 un militārais pavadonis Kosmos-2504.
Aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 14. aprīlis — ar nesējraķeti Falcon 9 v1.1 palaists kravas kuģis Dragon SpaceX CRS-6.
- 17. aprīlis — kravas kuģis Dragon SpaceX CRS-6 pieslēgts pie SKS.
- 25. aprīlis — kravas kuģis Progress M-25M atvienojās no SKS.
- 26. aprīlis:
- kravas kuģis Progress M-25M novadīts no orbītas un sadega atmosfērā;
- ar nesējraķeti Ariane 5ECA palaisti sakaru pavadoņi Thor 7 un Sicral-2.
- 27. aprīlis — ar nesējraķeti Falcon 9 v1.1 palaists Turkmenistānas un Monako pirmais pavadonis TürkmenÄlem52E/MonacoSAT.
- 28. aprīlis — ar nesējraķeti Sojuz-2.1a palaists kravas kuģis Progress M-27M, bet neizdevās nodibināt kontroli pār to.
- 29. aprīlis — pirmajā izmēģinājumu lidojumā palaista daudzkārt izmantojama suborbitālā transportsistēma New Shepard.
- 30. aprīlis — zonde MESSENGER beidza darbību, ietriecoties Merkura virsmā.
Maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 6. maijs — izmēģināta kosmosa kuģa Dragon avārijas glābšanas sistēma.
- 8. maijs — kravas kuģis Progress M-27M nekontrolēti nogāja no orbītas un sadega atmosfērā.
- 16. maijs — ar nesējraķetes Proton-M/Briz-M avāriju beidzās mēģinājums palaist sakaru pavadoni Mexsat-1.
- 20. maijs — ar nesējraķeti Atlas V/501 misijā USA-261 palaists militārais kosmoplāns X-37 un nanopavadoņi ULTRASat, Lightsail-A, USS Langley, BRICSat-P, ParkinsonSat, GEARRS-2, AeroCube-8A, AeroCube-8B, OptiCube 1, OptiCube 2, OptiCube 3.
- 21. maijs — kravas kuģis Dragon SpaceX CRS-6 atvienots no SKS un nolaidās Klusajā okeānā.
- 27. maijs — ar nesējraķeti Ariane 5ECA palaisti sakaru pavadoņi DirectTV-15 un Sky Mexico 1.
Jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 5. jūnijs — ar nesējraķeti Sojuz-2.1a palaists militārais pavadonis Kosmos-2505 (Kobalt-M).
- 11. jūnijs — kosmosa kuģis Sojuz TMA-15M atvienojās no SKS un nolaižamais aparāts ar A. Škapļerovu, S. Kristoforeti un T. Virtsu nolaidās Kazahstānas teritorijā.
- 23. jūnijs:
- ar nesējraķeti Vega palaists Zemes tālizpētes pavadonis Sentinel-2A;
- ar nesējraķeti Sojuz-2.1b palaists militārais pavadonis Kosmos-2506 (Persona № 3).
- 26. jūnijs — ar nesējraķeti Chang Zheng 4B palaists Zemes tālizpētes pavadonis Gaofen 8.
- 28. jūnijs — ar nesējraķetes Falcon 9 v1.1 avāriju beidzās mēģinājums palaist kravas kuģi Dragon SpaceX CRS-7.
Jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. jūlijs — Johans Dītrihs Verners kļuva par Eiropas Kosmosa aģentūras ģenerāldirektoru, nomainot Žanu Žaku Dordēnu.
- 3. jūlijs — ar nesējraķeti Sojuz-U palaists kravas kuģis Progress M-28M.
- 5. jūlijs — kravas kuģis Progress M-28M saslēdzās ar SKS.
- 10. jūlijs — ar nesējraķeti PSLV-XL palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi DMC-3A, DMC-3B, DMC-3C, pavadoņi CBNT-1 un DeOrbitSail.
- 13. jūlijs — no SKS palaisti nanopavadoņi Flock-1e 1 un Flock-1e 2.
- 14. jūlijs:
- zonde New Horizons veica Plutona pārlidojumu, kļūstot par pirmo kosmisko aparātu, kas tuvumā pētījis Transneptūna objektu;
- no SKS palaisti nanopavadoņi Flock-1e 3, Flock-1e 4, Flock-1e 5 un Flock-1e 6.
- 15. jūlijs:
- ar nesējraķeti Atlas V/401 palaists navigācijas pavadonis USA-262 (GPS IIF-10);
- ar nesējraķeti Ariane 5ECA palaists sakaru pavadonis Star One C4 un meteoroloģiskais pavadonis MSG-4.
- 22. jūlijs — ar nesējraķeti Sojuz-FG palaists kosmosa kuģis Sojuz TMA-17M, kosmonauti Oļegs Konoņenko, Čells Lindgrēns, Kimija Jui.
- 23. jūlijs:
- kosmosa kuģis Sojuz TMA-17M saslēdzās ar SKS;
- ar nesējraķeti Delta IV Medium+(5,4) palaists militārais sakaru pavadonis USA-263 (WGS-7).
- 25. jūlijs — ar nesējraķeti Chang Zheng 3B/YZ1 palaisti navigācijas pavadoņi Beidou M1-S un Beidou M2-S.
Augusts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 10. augusts — SKS-44: G. Padalka un M. Korņijenko veica iziešanu kosmosā.
- 14. augusts — kravas kuģis Progress M-26M atvienojās no SKS, nogāja no orbītas un sadega atmosfērā.
- 19. augusts — ar nesējraķeti H-IIB palaists kravas kuģis Kounotori (HTV-5).
- 20. augusts — ar nesējraķeti Ariane 5ECA palaisti sakaru pavadoņi Eutelsat 8 West B un Intelsat 34.
- 24. augusts — kravas kuģis Kounotori 5 pieslēgts pie SKS.
- 27. augusts:
- ar nesējraķeti Chang Zheng 4C palaists pavadonis Yaogan 27;
- ar nesējraķeti GSLV palaists sakaru pavadonis GSAT-6.
- 28. augusts:
- kosmosa kuģis Sojuz TMA-16M pārkabinājās no SKS vienas saslēgšanās vietas uz citu;
- ar nesējraķeti Proton-M/Briz-M palaists sakaru pavadonis Inmarsat-5 F3.
Septembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2. septembris:
- ar nesējraķeti Sojuz-FG palaists kosmosa kuģis Sojuz TMA-18M (Sergejs Volkovs, Andreass Mogensens, Aidins Aimbetovs);
- ar nesējraķeti Atlas V/551 palaists militārais sakaru pavadonis MUOS-4.
- 4. septembris — kosmosa kuģis Sojuz TMA-18M saslēdzās ar SKS.
- 11. septembris:
- ar nesējraķeti Sojuz-STB/Fregat palaisti navigācijas pavadoņi Galileo 9 un Galileo 10;
- kosmosa kuģis Sojuz TMA-16M atvienojās no SKS.
- 12. septembris:
- kosmosa kuģis Sojuz TMA-16M (Genādijs Padalka, Andreass Mogensens, Aidins Aimbetovs) nolaidās uz zemes;
- ar nesējraķeti Chang Zheng 3B/E palaists eksperimentāls sakaru pavadonis TJSSW-1.
- 14. septembris:
- ar nesējraķeti Chang Zheng 2D palaists Zemes tālizpētes pavadonis Gaofen 9;
- ar nesējraķeti Proton-M/Blok DM-03 palaists sakaru pavadonis Ekspress-AM8.
- 19. septembris — jaunas nesējraķetes Chang Zheng 6 pirmajā startā palaisti pavadoņi ZDPS-2A, ZDPS-2B, Xiwang-2A, Xiwang-2B, Xiwang-2C, Xiwang-2D, Xiwang-2E, Xiwang-2F, Xinjishu Yanzheng-2, DCBB, LilacSat-2, Tiantuo-3, NUDT-Phone-Sat, Xingchen 1, Xingchen 2, Xingchen 3, Xingchen 4, NS-2, ZJ-1, ZJ-2.
- 23. septembris — ar nesējraķeti Rokot/Briz-KM palaisti militārie sakaru pavadoņi Kosmos 2507, Kosmos 2508, Kosmos 2509.
- 25. septembris — jaunas nesējraķetes Chang Zheng 11 pirmajā startā palaisti pavadoņi Pujiang 1, Tianwang 1A, Tianwang 1B, Tianwang 1C.
- 28. septembris:
- ar nesējraķeti PSLV-XL palaista astronomiskā observatorija Astrosat un pavadoņi LAPAN-A2, exactView 9, Lemur-2 1, Lemur-2 2, Lemur-2 3, Lemur-2 4;
- kravas kuģis Kounotori 5 atvienots no SKS.
- 29. septembris — ar nesējraķeti Chang Zheng 3B/YZ-1 palaists navigācijas pavadonis Beidou I 2-S.
- 30. septembris:
- ar nesējraķeti Ariane 5ECA palaisti sakaru pavadoņi Sky Muster (NBN-Co 1A) un ARSAT-2;
- kravas kuģis Kounotori 5 novadīts no orbītas un sadega atmosfērā.
Oktobris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. oktobris — ar nesējraķeti Sojuz-U palaists kravas kuģis Progress M-29M; tas saslēdzās ar SKS.
- 2. oktobris — ar nesējraķeti Atlas V/421 palaists sakaru pavadonis Morelos-3 (Mexsat-2).
- 5. oktobris — no SKS palaisti pavadoņi GOMX-3 un AAUSAT-5.
- 6. oktobris — no SKS palaisti pavadoņi Flock-2b 1, Flock-2b 2, Flock-2b 3, Flock-2b 4, Flock-2b 5, Flock-2b 6, Flock-2b 7, Flock-2b 8.
- 7. oktobris:
- no SKS palaisti pavadoņi Flock-2b 9, Flock-2b 10;
- ar nesējraķeti Chang Zheng 2D palaisti Zemes tālizpētes pavadoņi Jilin 1A, Jilin 1B, Jilin 1C, Jilin 1D.
- 8. oktobris — ar nesējraķeti Atlas V/401 palaists militāro pavadoņu pāris USA-264 (NROL-55) un pavadoņi SNaP-3 Alice, SNaP-3 Eddie, SNaP-3 Jimi, LMRSTSat, SINOD-D 1, SINOD-D 3, AeroCube 5C, OCSD A (AeroCube 7A), ARC 1, BisonSat, Fox 1A, PropCube 1, PropCube 3.
- 16. oktobris:
- ar nesējraķeti Chang Zheng 3B/E palaists sakaru pavadonis APStar-9;
- ar nesējraķeti Proton-M/Briz-M palaists sakaru pavadonis Türksat 4B.
- 26. oktobris — ar nesējraķeti Chang Zheng 2D palaists Zemes tālizpētes pavadonis Tianhui 1C.
- 28. oktobris — SKS-45: Skots Kelijs un Čells Lindgrēns veica iziešanu kosmosā.
- 31. oktobris — ar nesējraķeti Atlas V/401 palaists navigācijas pavadonis USA-265 (GPS IIF-11).
Novembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 3. novembris — ar nesējraķeti Chang Zheng 3B palaists sakaru pavadonis Zhongxing 2C.
- 4. novembris — nesējraķete SPARK pirmajā startā cieta avāriju, zaudēti pavadoņi HiakaSat (HawaiiSat 1), Supernova-Beta, STACEM, Argus (SLU 02), EDSN 1, EDSN 2, EDSN 3, EDSN 4, EDSN 5, EDSN 6, EDSN 7, EDSN 8, PrintSat.
- 6. novembris — SKS-45: Skots Kelijs un Čells Lindgrēns veica iziešanu kosmosā.
- 8. novembris — ar nesējraķeti Chang Zheng 4B palaists militārais pavadonis Yaogan 28.
- 10. novembris — ar nesējraķeti Ariane 5ECA palaisti sakaru pavadoņi Arabsat 6B un GSAT-15.
- 17. novembris — ar nesējraķeti Sojuz-2.1b/Fregat palaists militārais pavadonis Kosmos-2510 (EKS; Tundra).
- 20. novembris — ar nesējraķeti Chang Zheng 3B/E palaists Laosas pirmais pavadonis LaoSat-1.
- 23. novembris — izmēģinājumu lidojumā palaista suborbitālā transportsistēma New Shepard; uz zemes mīksti nosēdās gan kapsula, gan raķešpakāpe.
- 24. novembris — ar nesējraķeti H-IIA 204 palaists sakaru pavadonis Telstar 12V.
- 26. novembris — ar nesējraķeti Chang Zheng 4C palaists militārais pavadonis Yaogan 29.
Decembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 3. decembris — ar nesējraķeti Vega palaists tehnoloģiju pārbaudes pavadonis LISA Pathfinder.
- 5. decembris — ar nesējraķeti Sojuz-2.1v/Volga palaisti militārie pavadoņi Kosmos-2511 (Kanopus-ST) un Kosmos-2512 (KJuA-1); Kanopus-ST neatdalījās no pēdējās pakāpes un sadega atmosfērā 8. decembrī.
- 6. decembris — ar nesējraķeti Atlas V/401 palaists kravas kuģis Cygnus OA-4, tā kravas telpā atradās 18 nanopavadoņi.
- 7. decembris — zonde Akatsuki iegāja orbītā ap Veneru.
- 9. decembris:
- kravas kuģis Cygnus OA-4 pieslēgts pie SKS;
- ar nesējraķeti Chang Zheng 3B/E palaists militārais sakaru pavadonis Zhongxing 1C.
- 11. decembris:
- kosmosa kuģis Sojuz TMA-17M atvienojās no SKS un nolaidās uz zemes;
- ar nesējraķeti Zenit-3SLBF palaists meteoroloģiskais pavadonis Elektro-L № 2.
- 13. decembris — ar nesējraķeti Proton-M/Briz-M palaists militārais sakaru pavadonis Kosmos-2513 (Garpun).
- 15. decembris:
- ar nesējraķeti Sojuz-FG palaists kosmosa kuģis Sojuz TMA-19M, apkalpe: Jurijs Maļenčenko, Timotijs Kopra, Timotijs Pīks;
- kosmosa kuģis Sojuz TMA-19M saslēdzās ar SKS.
- 16. decembris — ar nesējraķeti PSLV palaisti pavadoņi TeLEOS-1, VELOX C1, VELOX 2, Kent Ridge 1, Galassia un Athenoxat 1.
- 17. decembris:
- ar nesējraķeti Chang Zheng 2D palaista orbitālā observatorija Wukong (DAMPE);
- ar nesējraķeti Sojuz-STB/Fregat palaisti navigācijas pavadoņi Galileo 11 un Galileo 12.
- 19. decembris — kravas kuģis Progress M-28M atvienojās no SKS, nogāja no orbītas un sadega atmosfērā.
- 21. decembris:
- ar nesējraķeti Sojuz-2.1a palaists jaunas modifikācijas kravas kuģis Progress MS-01;
- SKS-46: Skots Kelijs un Timotijs Kopra veica iziešanu kosmosā.
- 22. decembris — ar nesējraķeti Falcon 9 v1.1 palaisti sakaru pavadoņi Orbcomm-2 F2, Orbcomm-2 F5, Orbcomm-2 F8, Orbcomm-2 F10, Orbcomm-2 F12, Orbcomm-2 F13, Orbcomm-2 F14, Orbcomm-2 F15, Orbcomm-2 F16, Orbcomm-2 F17, Orbcomm-2 F18.
- 23. decembris — kravas kuģis Progress MS-01 saslēdzās ar SKS.
- 24. decembris — ar nesējraķeti Proton-M/Briz-M palaists sakaru pavadonis Ekspress-AMU1.
- 28. decembris — ar nesējraķeti Chang Zheng 3B/E palaists Zemes tālizpētes pavadonis Gaofen 4.
Miruši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. janvāris — Boriss Morukovs (Борис Владимирович Моруков), Krievijas kosmonauts, ārsts, zinātnieks (dzimis 1950. gadā)
- 9. janvāris — Alberto Behars (Alberto Behar), ASV zinātnieks (dzimis 1967. gadā)
- 10. janvāris — Viktors Ļegostajevs (Виктор Павлович Легостаев), Krievijas inženieris, zinātnieks (dzimis 1951. gadā)
- 16. februāris — Nikolajs Petrovs (Николай Константинович Петров), PSRS inženieris, amatpersona (dzimis 1945. gadā)
- 19. februāris — Deivids Hoags (David Garratt Hoag), ASV inženieris (dzimis 1925. gadā)
- 21. februāris — Aleksejs Gubarevs (Алексей Александрович Губарев), PSRS kosmonauts (dzimis 1931. gadā)
- 23. februāris — Frenks Kērtiss Maikls (Frank Curtis Michel), ASV astrofiziķis, kosmonauts, nav lidojis kosmosā (dzimis 1934. gadā)
- 11. marts — Leonīds Gusevs (Леонид Иванович Гусев), krievu zinātnieks radioaparatūras un kosmisko aparātu vadības jomā, amatpersona (dzimis 1922. gadā)
- 5. maijs — Oskars Holderers (Oscar Holderer), Vācijas un ASV inženieris (dzimis 1919. gadā)
- 25. maijs — Žanna Jorkina (Жанна Дмитриевна Ёркина), PSRS kosmonaute, nav lidojusi kosmosā (dzimusi 1939. gadā)
- 11. jūnijs — Džeks Kings (Jack King), ASV sabiedrisko attiecību speciālists (dzimis 1931. gadā)
- 27. jūlijs — Abduls Kalāms (Abdul Kalam), Indijas raķešu nozares pamatlicējs, Indijas prezidents (dzimis 1931. gadā)
- 12. oktobris — Džordžs Millers (George Mueller), ASV kosmiskās nozares administrators (dzimis 1918. gadā)
- 19. oktobris — Eduards Stepanovs (Эдуард Николаевич Степанов), PSRS kosmonauts, nav lidojis kosmosā (dzimis 1937. gadā)
|