Rīgas Svētās Trīsvienības katedrāle

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par pareizticīgo katedrāli. Par citām jēdziena Rīgas Svētās Trīsvienības baznīca nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Svētās Trīsvienības katedrāle
Holy Trinity Cathedral Riga.jpg
Rīgas Svētās Trīsvienības katedrāle
Svētās Trīsvienības katedrāle (Rīga)
Svētās Trīsvienības katedrāle
Svētās Trīsvienības katedrāle
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Krišjāņa Barona iela 126, Rīga, Latvija
Koordinātas 56°57′47.98″N 24°8′52.15″E / 56.9633278°N 24.1478194°E / 56.9633278; 24.1478194Koordinātas: 56°57′47.98″N 24°8′52.15″E / 56.9633278°N 24.1478194°E / 56.9633278; 24.1478194
Piederība konfesijai Latvijas Pareizticīgā Baznīca
Iesvētīšanas gads 1907
Baznīcas vai organizācijas statuss Katedrāle (bez katedras)
Arhitektūras apraksts
Arhitekts
Arhitektūras stils Krievu-bizantiešu stils
Celtniecības sākums 1902
Celtniecības beigas 1907
Oficiālais nosaukums: Sv. Trjādības — Dievmātes Aizmigšanas pareizticīgo baznīca
Aizsardzības numurs 7494
Vērtības grupa Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa Arhitektūra
Iekļaušana aizsardzībā 1998. gada 18. decembris

Rīgas Svētās Trīsvienības pareizticīgo katedrāle (arī Rīgas Svētās Trijādības pareizticīgo katedrāle) ir Latvijas Pareizticīgās Baznīcas dievnams Rīgā, Latvijā. Atrodas Rīgas pareizticīgo sieviešu klostera teritorijā Krišjāņa Barona ielā 126.[1]

Katedrāles vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1901. gadā tika pārveidota par klosteri sieviešu kopiena, kura tika dibināta 1891. gadā kā meiteņu un padzīvojušo sieviešu patversme. Jau pēc gada tiek uzsākta dievnama celtniecība, kurai 75 tūkstošus rubļu no valsts kases izdalīja ķeizars Nikolajs II, bet pārējie līdzekļi tika savākti klostera pirmās igumenes Sergijas (laicīgā kārtā Katrīnas Mansurovas) pūlēm.[2] Katedrāle celta no 1902. līdz 1907. gadam pēc Konstantīna Pēkšēna un Aleksandra Vanaga projekta.[1]

1910. gadā zem katedrāles esošajā kriptā apglabāts kņazs Boriss Mansurovs. 1912. gadā kriptā iekārto nelielu Dievmātes Aizmigšanas baznīcu. 1914. gada tajā tika apbedīta Marija Mansurova.[1]

Sakarā ar Kristus Piedzimšanas katedrāles slēgšanu virsgana (arhiereja) sēdeklis 1961. gadā tiek pārcelts uz Svētās Trijādības katedrāli. Šis dievnams netika slēgts ne Latvijas neatkarības pirmajos gados, nedz arī padomju laikā.[2] Laikā, kad Kristus Piedzimšanas katedrāle bija slēgta, Svētās Trīsvienības katedrāle bija pareizticīgo galvenā svētvieta Rīgā.[1]

Arhitektūra un iekšējā apdare[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dievnams ir celts krievu-bizantiešu stilā kā krusta plāna centrālbūve, piecu kupolu kompozīcijā. Sākotnējā interjerā un fasāžu dekoratīvajā apdarē — jūgendstila ietekme.[1] Smalks kokgrebuma apzeltītais ikonostass sākotnēji atradās Liepājas katedrālē, pēc tam 1939. gadā pārvietots uz Rīgas Kristus Piedzimšanas katedrāli, bet pēc tās slēgšanas – uz Svētās Trijādības katedrāli. Arī XX gadsimta sākuma unikālie bronzas svečturi, kas stāv pie ikonostasa, ir atvesti no Liepājas (tāpat kā ikonostass, savulaik ķeizara dāvinājums).[2]

Godināmie svētumi un relikvijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Relikvijas, ko pārvietoja pēc Rīgas Sv. Aleksija klostera (Vecrīgā) slēgšanas Latvijas neatkarības pirmajos gados:
  • Ar svētmocekli Rīgas Jāni saistītie svētumi:
    • ūdens iesvētīšanas krusts
    • koka zizlis.
  • Svētumi:
    • Tolgas Dievmātes ikonas godināmā kopija, ko 2000. gados gleznojusi mūķene Serafima (Kameņjaka)
    • brīnumainā kārtā atjaunojusies sirdsskaidrā Sarovas Serafima ikona, no kuras vairākkārt ir izdalījušās mirres.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 Latvijas enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2007. 975.—976. lpp. ISBN 978-9984-9482-4-9.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 «Rīgas Svētās Trijādības katedrāle». Latvijas Pareizticīgā Baznīca. Skatīts: 2017-06-07.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]