Bilskas pagasts

Bilskas pagasts
Novads:	Smiltenes novads
Centrs:	Bilska
Kopējā platība:	161,0 km2
• Sauszeme:	158,4 km2
• Ūdens:	2,6 km2
Iedzīvotāji (2024):	1 052
Blīvums (2024):	6,6 iedz./km2
Vēsturiskie nosaukumi
vācu:	Alt-Bilskenshof
krievu:	Билькенская
Bilskas pagasts Vikikrātuvē

Bilskas pagasts ir viena no Smiltenes novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos. Robežojas ar sava novada Smiltenes, Launkalnes, Palsmanes un Grundzāles pagastiem, kā arī Valmieras novada Plāņu pagastu un Valkas novada Vijciema pagastu.

Daba

Pagasts atrodas Tālavas zemienes Sedas līdzenumā, Trikātas pacēlumā, austrumos piekļaujas Aumeisteru paugurvalnim. Augstākais punkts (121,3 m) atrodas dienvidos no Meimuriem.

Reljefa formas

Apsiņkalns, Lāčkalns, Lielais kalns, Liepu sala.

Hidrogrāfija

Ūdensteces

• Vija
  • Gružupīte
  • Kamalda
    • Kurmīšupīte
    • Rustupīte
  • Mēmupīte
  • Pubuļupe
  • Pirkuļupe
  • Sarkaņupe

Ūdenstilpes

Bilskas ezers, Sūcis.

Purvi

Baltais purvs, Laivas purvs, Nāves purvs, Radzenes purvs, Tīrpurvs.

Dabas aizsardzība

Valsts aizsardzībā atrodas Bilskas aleja.

Vēsture

Jaunbilskas muižas kungu māja 1872. gadā.

Bilskas pagasts izveidojies no Valkas apriņķa Bilskas, Jaunbilskas un Mēru muižu pagastiem. Pēc 1920. gada zemes reformas Vecbilskas muiža (Alt-Bilskenshof) sadalīta 26 vienībās 522 ha kopplatībā, Jaunbilskas muiža (Neu-Bilskenshof) sadalīta 31 vienībā 538 ha kopplatībā, Raudas muiža (Raudiņas, Raudenhof) 15 vienībās 294 ha kopplatībā, bet Bānūzis (Bahnus) 13 vienībās 275 ha, Pāpiņa muiža (Pāpiņas, Papenhof) 7 vienībās 175 ha, Zeltiņa muiža (Selting, Seltingshof) 9 vienībās 77 ha kopplatībā.

1935. gadā tā platība bija 92,6 km² un pagastā dzīvoja 1448 iedzīvotāji. 1945. gadā pagastā izveidoja Bilskas un Kalnāju ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Bilskas ciems ietilpis Smiltenes (1949-1959) un Valkas (pēc 1959. gada) rajonos. 1954. gadā Bilskas ciemam pievienoja likvidēto Kalnāju ciemu, 1961. gadā — Aumeisteru ciema kolhoza «Blāzma» teritoriju ar centru Lobērģos. 1971. gadā kolhoza «Draudzība» teritoriju pievienoja Birzuļu ciemam, bet 1977. gadā Birzuļu ciemu likvidēja un tā teritoriju pievienoja Bilskas ciemam. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Bilskas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Smiltenes novadā.

Kultūras pieminekļi

• Dzirkaļu senkapi (Kapiņu sils)
• Kalnaegļu pilskalns (Lielais kalns)
• Kalnaegļu upurozols (Veldes ozols) - kulta vieta
• Lāčkalnu senkapi
• Līdaciņu Jāņa kalns ar akmeni - kulta vieta
• Līdaciņu senkapi (Kapu kalniņš)
• Pakuļu viduslaiku kapsēta (Kapu kalns)
• Panderu senkapi (Jāņu kalns)
• Panderu upurkalns un upurakmens - kulta vieta
• Piltiņu pilskalns (Jāņa kalns)
• Piltiņu senkapi (Kapu kalniņš, Kravantas)
• Vecruiku senkapi (Kapu kakts)

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% 1935 2 313 —     1959 1 775 −23.3% 1965 1 660 −6.5%	Gads Iedz. ±% 1979 1 500 −9.6% 1989 1 531 +2.1% 2000 1 607 +5.0%	Gads Iedz. ±% 2011 1 200 −25.3% 2021 1 101 −8.3%

Apdzīvotās vietas

Lielākās apdzīvotās vietas ir Bilska (pagasta centrs), Lobērģi, Mēri, Zeltiņi.

Ievērojamas personības

• Jēkabs Dravnieks (Jēkabs Draviņ-Dravnieks, 1858—1927), skolotājs, grāmatizdevējs un enciklopēdists
• Zigfrīds fon Fēgezaks (Siegfried von Vegesack, 1888—1974), vācbaltiešu vēsturnieks un rakstnieks
• Jānis Ziemeļnieks (1897—1930), latviešu dzejnieks un žurnālists