Augusts Briedis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Augusts Briedis
Augusts Briedis.png
Saeimas deputāts

Dzimšanas dati 1877. gada 8. aprīlī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Drustu pagasts, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 1937. gada 3. decembrī (60 gadu vecumā)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība latvietis
Politiskā partija Latviešu zemnieku savienība
Augstskola Šaņavska universitāte

Augusts Briedis (1877. gada 8. aprīlis — 1937. gada 3. decembris) bija latviešu žurnālists un politiķis. Bijis Tautas padomes loceklis, Satversmes sapulces, 1., 2. un 3. Saeimas deputāts. Latviešu zemnieku savienības pārstāvis.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1887. gada 8. aprīlī Drustu pagasta "Gauduļos".[1] Pašmācības ceļā ieguvis mājskolotāja tiesības. Strādājis par vidusskolas skolotāju Pēterburgā, no 1906. līdz 1912. gadam Jelgavā vadījis paša dibinātu tirdzniecības skolu. 1916. gadā beidzis Šaņavska universitātes Maskavā Sabiedriski juridisko fakultāti.[1][2]

Pirmā pasaules kara laikā darbojies Viskrievijas pilsētu savienībā kā rajona pārzinis un agronomiskās komitejas priekšsēdētājs, kā arī Bēgļu apgādāšanas centrālkomitejas Kultūras biroja valdē Maskavā. Darbojies Vidzemes pagaidu zemes padomē, no kuras izstājies, kad tā kļuva lielinieciska. Darbojies Latvijas Republikas pagaidu parlamentā — Tautas padomē.[1] Ievēlēts 1., 2. un 3. Saeimā no Latviešu zemnieku savienības saraksta. Partijā darbojies no tās dibināšanas 1917. gadā. Bijis tās centrālās valdes loceklis.[1]

Darbojies žurnālistikā, bijis laikraksta "Sadzīve" redakcijā, veidojis rakstus laikrakstam "Brīvā Zeme", kā arī citiem ar Latviešu zemnieku savienību saistītiem izdevumiem.[1] Pēc Ulmaņa apvērsuma 1934. gadā pievērsies reliģijai, kļuva par Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas virsvaldes locekli un sekretāru. Iemācījies sengrieķu valodu un vairākus semestrus apmeklējis lekcijas Teoloģijas fakultātē.[2]

Miris 1937. gada 3. decembra plkst. 6.45 Rīgas 2. slimnīcā no plaušu karsoņa.[3] Apbedīts 7. decembrī Rīgas Meža kapu Ģertrūdes draudzes nodalījumā.[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 Latvijas darbinieku galerija 1918—1928. 1929. 41. lpp.
  2. 2,0 2,1 A.M. «Augusts Briedis». Svētdienas Rīts, 1937. gada 12. decembrī. Skatīts: 2015. gada 15. martā.
  3. «Augusts Briedis miris». Brīvā Zeme. 1937. gada 3. decembrī. Skatīts: 2015. gada 15. martā.
  4. «Augusts Briedis pēdējā ceļā». Latvijas Kareivis. 1937. gada 8. decembrī. Skatīts: 2015. gada 15. martā.