Jānis Opincāns

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Jānis Opincāns
Jānis Opincāns ap 1925.jpg
Saeimas deputāts

Dzimšanas dati 1899. gada 25. martā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Bērzgales pagasts, Vitebskas guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 1973. gadā (73—74 gadu vecumā)
Valsts karogs: Padomju Savienība Mežvidi, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Politiskā partija Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, Latgales Sociāldemokrātiskā strādnieku un zemnieku partija

Jānis Opincāns (latgaliešu: Jōņs Opyncāns; dzimis 1899. gada 25. martā, miris 1973. gadā) bija latgaliešu literāts un politiķis. Pazīstams arī ar pseidonīmu Mycānu Jōņs. Bijis 2. un 3. Saeimas deputāts.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jānis Opincāns piedzima 1899. gada 25. martā Bērzgales pagasta Micānu ciemā[1] zemnieka Jāņa Opincāna ģimenē. Agrā jaunībā devās uz Pēterburgu, kur jau kādu laiku dzīvoja viņa brālis. 1917. gadā absolvēja Petrogradas Ņevas komercskolu un sāka studēt tieslietas Petrogradas Universitātē, bet studijas nepabeidza. Kopā ar Vladislavu Zeimaļi (1898–1938) un Jōni Zvīdru (1895–1920) izdeva žurnālu "Gunkurs". 1919. gadā Latvijas brīvības cīņu laikā atgriezās dzimtenē, kopā ar V. Zeimaļi, J. Zvīdru un Ādolfu Zarkeviču (1897–1963) darbojās Rēzeknē iznākošā komunistu laikraksta "Taisniba" redakcijā. Darbojies arī kara revolucionārajā tribunālā,[2] kopā ar Sarkano armiju aizbēga uz Padomju Krieviju, kur dibināja literāri politisko un zinātnisko žurnālu latgaliešu rakstu valodā "Lismia".[1]

1921. gadā atgriezās Latvijā un sāka studijas Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes Filozofijas nodaļā, bet 1926. gadā pārgāja uz Tautsaimniecības un juridisko zinātņu fakultāti. 1923. gadā kopā ar domubiedriem dibināja žurnālu "Reits", rakstīja arī dažādus literārus tekstus, 1923. gadā Rēzeknes tipogrāfija "Gromota" iespieda viņa lugu "Dzeiwes reits".[2]

1925. gadā ievēlēts 2. Saeimā no Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) saraksta. No partijas atšķēlās un izveidoja Latgales Sociāldemokrātisko strādnieku un zemnieku partiju un tās frakciju Saeimā. No tās saraksta 1928. gadā ievēlēts 3. Saeimā.[3] Nepiedienīgās uzvedības dēļ laikraksti J. Opincānam veltīja tādus epitetus kā "deputāts-žūpa", "alkoholiķis", "skandālists", "avantūrists", "piedzīvojumu meklētājs", "parazīts" u.c. 1931. gada februārī viņš piekāva savu civilsievu Teklu Solimu (1898–?), kuru pēc incidenta nogādāja slimnīcā.[2]

1931. gadā par Saeimas sēdes traucēšanu, "kunga prātā" esošajam Latgales tautas kalpam nācās parlamenta namu pamest kārtībsargu pavadībā, 4. Saeimā viņš ievēlēts netika. 1934. gada 23. jūlijā tiesa viņam piesprieda sešu mēnešu cietumsodu. Vēlāk strādāja par mežsaimniecības grāmatvedi Jelgavā, Strenčos un Kārsavā. Pēc Otrā pasaules kara J. Opincāns 1950. gados strādāja par galveno grāmatvedi Ludzas rajona kolhozā "Kutuzovs".[2]

Miris 1973. gadā Ludzas rajona Mežvidu ciemā.[1] Apglabāts Sila kapos.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 «Jōņs Opincāns». Latgales dati. Skatīts: 2015. gada 15. aprīlī.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 Alkohols, skandāli un politika. Stāsts par starpkaru laika deputātu Jāni Opincānu Kaspars Strods lsm.lv 2021. gada 18. aprīlī
  3. Latvijas darbinieku galerija 1918—1928. 1929. 66. lpp.