Krapes pagasts

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Krapes ciems)
Krapes pagasts
Krapes pagasta ģerbonis
Ģerbonis
Novads: Ogres novads
Centrs: Krape
Kopējā platība:[1] 72,5 km2
 • Sauszeme: 66,6 km2
 • Ūdens: 5,9 km2
Iedzīvotāji (2023):[2] 583
Blīvums (2023): 8,8 iedz./km2
Domes priekšsēdētājs: Inese Sandore
Mājaslapa: www.krape.lv
Krapes pagasts Vikikrātuvē

Krapes pagasts ir viena no Ogres novada administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada Madlienas, Lēdmanes pagastiem un Aizkraukles novada Bebru, Kokneses, Aizkraukles un Skrīveru pagastiem.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagasta mežainums ir 41%.

Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ezeri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagastā atrodas arī Ogres novada lielākais ezers — Lobes ezers.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tagadējā Krapes pagastā ir apvienoti divi vēsturiski izveidojušies pagasti — Krapes un Viskāļu pagasts. Par senu teritorijas apdzīvotību liecina senkapi pie Rožkalniem un pie Lejasoķēniem, kur pēc apbedījumos atrastajām rotaslietām var secināt, ka šeit atradusies vistālāk uz ziemeļiem esošā zemgaļu apdzīvotā vieta.

Sākoties baznīcas reformai Vācijā, katolicismu vācu pārvaldītajās zemēs sāk nomainīt luterisms. No 1636. gada līdz 1644. gadam Kokneses - Krapes draudzes mācītājs bija J. G. Rēhehūzens (arī Rēhūzens). Viņš sprediķoja arī latviski un 1644. gadā sarakstīja pirmo zināmo latviešu valodas gramatiku.[4]

18. gadsimta sākumā pēc Ziemeļu kara Vidzeme un līdz ar to arī Krapes apkaime nonāca Krievijas sastāvā. Plosījās arī sērgas un mēra epidēmijas, kas paņēma daudzu cilvēku dzīvības. 1804. gadā tika uzcelta Krapes luteriskā baznīca (pārbūvēta 1857. gadā), kur skatāma Kārļa Hūna gleznotā altārglezna "Kristus Ģetzemanes dārzā". 19. gadsimta 40. gados Vidzemē masveidā notika latviešu zemnieku pāreja pareizticībā. 1891. gadā Krapē tika uzcelta parezticīgo baznīca.

1867. gadā barons Fītinghofs dāvāja zemi pirmā skolas nama celšanai. 1891. gadā līdz ar pareizticīgo baznīcu tika uzcelta arī pareizticīgo draudzes skola, kuru atjaunoja 1907. gadā (pēc tam, kad tā bija nodegusi).

1935. gadā Rīgas apriņķa Krapes pagasta platība bija 56,6 km² un tajā dzīvoja 989 iedzīvotāji.[5] 1945. gadā pagastā izveidoja Krapes ciema padomi, ko gan 1947. gadā likvidēja, bet 1949. gadā, līdz ar pagasta likvidēšanu, atjaunoja. Krapes ciems ietilpis Ogres apriņķī (1947—1949) un Ogres rajonā (pēc 1949. gada). Krapes ciemam 1964. gadā pievienoja Viskaļu ciema Ļeņina kolhoza teritoriju, 1977. gadā — daļu likvidētā Plāteres ciema teritorijas.[6] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Krapes pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Ogres novadā.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

84% iedzīvotāju ir latvieši, 11% krievi. 48,8% iedzīvotāju ir vīrieši, 51,2% — sievietes.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
1935989—    
1959825−16.6%
1967909+10.2%
GadsIedz.±%
1979836−8.0%
1989885+5.9%
2000902+1.9%
GadsIedz.±%
2011695−22.9%
2021605−12.9%

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas ir Krape (pagasta centrs), Lobe un Krapes muiža.

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 3 oktobris 2023.
  3. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  4. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 19. martā. Skatīts: 2016. gada 29. oktobrī.
  5. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  6. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9