KPV LV

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
KPV LV
Priekšsēdētājs Ieva Krapāne
Dibinātājs Artuss Kaimiņš
Sauklis Valstij jāsāk ar sevi
Dibināta 2016. gada 3. maijs
Galvenā mītne Aldaru iela 10 - 2, Rīga, Karogs: Latvija Latvija
Biedri (2021) 602[1]
Ideoloģija fiskālais konservatīvisms, nodokļu maksātāju tiesības, centriski labēja
Oficiālās krāsas      Sarkana,      zila
13. Saeima
10 / 100
Eiroparlaments
0 / 8
Valdība
3 / 14
Rīgas dome
0 / 60
Mājaslapa
www.kpv.lv

KPV LV jeb "Kam pieder valsts?" (no 2021. gada 1. februāra[2] līdz 27. martam[3]"Par cilvēcīgu Latviju") ir 2016. gada 3. maijā izveidota[4] centriski labēja politiskā partija. Par savu ideoloģiju partija uzskata fiskālo konservatīvismu un nodokļu maksātāju tiesības.[5] Partija iestājas par pašvaldību skolu pārņemšanu valsts īpašumā, augstskolu apvienošanu, ministru skaita samazināšanu un koalīcijas padomes likvidēšanu. Tai ir trīs reģionālās grupas Apvienotajā KaralistēGrimsbi, Liverpūlē un Mančestrā.

13. Saeimā partija sākotnēji bija pārstāvēta ar 16 deputātiem, bet vēlāk — 10, 2020. gada rudenī palielinoties uz 11. KPV LV izvirzītais Ministru prezidenta kandidāts 13. Saeimas vēlēšanās bija advokāts Aldis Gobzems, vēlāk, 13. Saeimas termiņa pirmajā pusē gan A. Gobzems, gan partijas dibinātājs Artuss Kaimiņš tika izslēgti no frakcijas KPV LV.[6] Pēc šīm veiksmīgajām Saeimas vēlēšanām, pārsvarā iekšējo nesaskaņu dēļ, partijas reitings ļoti strauji saruka un 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās KPV LV ieguva tikai 0,92% balsu.

2020. gada decembrī notika divas neatkarīgas, pat pretrunīgas, partijas sapulces. Vienā no tām tika pieņemts lēmums par partijas nosaukuma maiņu uz "Par cilvēcīgu Latviju", ko februārī pēc pieteikuma kļūdu labošanas apstiprināja Uzņēmumu reģistrs.[7] Tomēr 27. martā pirmajā sapulcē ievēlētā valde paziņoja, ka reģistrs tomēr atzinis to par īsto valdi un ka nosaukuma maiņa tiek atcelta.[3]

Vēlēšanas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2017. gadā partija iesniedza sarakstus 15 pašvaldību vēlēšanām.[8] Partija piedalījās arī astoņās citās pašvaldību vēlēšanās 2017. gadā Ogres novadā, Valmierā, Burtnieku novadā, Carnikavas novadā, Garkalnes novadā, Ventspilī, Rīgā un Ķekavas novadā, bet neieguva nepieciešamo vēlētāju skaitu, lai šī partija tiktu pārstāvēta šo novadu pašvaldībās.

Novads/Pilsēta Saraksta
1. numurs
Vēlēšanu
rezultāts
Visvairāk (+) Ievēlētie deputāti
Alojas novads Māris Možvillo 236 (11,45%) Māris Možvillo 122 Māris Možvillo
Ivars Ulmis
2 / 15
Jelgavas novads Ralfs Nemiro 598 (9,25%) Ralfs Nemiro 155 Ralfs Nemiro
Aivars Geidāns
2 / 17
Jēkabpils Kaspars Ģirģens 562 (7,03%) Kaspars Ģirģens 295 Kaspars Ģirģens
1 / 13
Saldus novads Ramona Petraviča 600 (6,88%) Ramona Petraviča 212 Ramona Petraviča
1 / 17
Limbažu novads Agnese Zagorska 417 (6,40%) Agnese Zagorska 113 Jānis Bārbalis
1 / 15
Jelgava Lauris Zīverts 922 (5,40%) Lauris Zīverts 405 Lauris Zīverts
1 / 15
Kuldīgas novads Ēriks Pucens 415 (5,06%) Ēriks Pucens 198 Ēriks Pucens
1 / 17

13. Saeimas vēlēšanas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: 13. Saeimas vēlēšanas

Gads Vēlēšanas Rezultāti (%) Deputāti (no 100) Piezīmes
2018. 13. Saeimas vēlēšanas 14,25
16 / 100

Partijas šķelšanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jau neilgi pēc 13. Saeimas vēlēšanām, kurā partija ieguva 16 vietas Saeimā, frakcija nespēja vienoties par kopīgu dalību valdībā. No 16 frakcijas deputātiem tikai 11 nobalsoja par Krišjāņa Kariņa valdību, kurā partija bija pārstāvēta ar trim ministriem, bet 5 frakcijas deputāti balsoja pret. 2019. gada 6. februārī no partijas KPV LV frakcijas tika izslēgts ministru prezidenta kandidāts Aldis Gobzems.[9] 29. maijā no tās izstājās arī Linda Liepiņa.[10] 30. maijā viņai sekoja Karina Sprūde,[11] bet 13. jūnijā Didzis Šmits, atstājot frakcijā 12 deputātus.[12] 2020. gada 8. janvārī no frakcijas tika izslēgti deputāti Aldis Blumbergs un Artuss Kaimiņš, atstājot 10 deputātus frakcijā.[13]

2020. gada 8. februāra biedru sapulcē tika ievēlēta jauna plašāka valde, ar 9 valdes locekļiem. Valdes locekļi par priekšsēdētāju ievēlēja Ati Zakatistovu.

Vēlāk pie frakcijām nepiederošajai deputātei Lindai Liepiņai noliekot deputāta mandātu, frakcijā KPV LV no 2020. gada 22. oktobra no Vidzemes saraksta pievienojās deputāts Māris Možvillo, kopā frakciju veidojot 11 deputātiem.[14]

2020. gada decembrī notika divas neatkarīgas, pat pretrunīgas, partijas sapulces.[15] Abās sapulcēs pieņēma lēmumu par tābrīža valdes priekšsēdētāja Ata Zakatistova izslēgšanu no valdes un partijas. A. Zakatistovs izstājās arī no Saeimas frakcijas, samazinot tās lielumu uz atkal 10 deputātiem.[16] Otrajā no sapulcēm izslēdza arī bijušo ekonomikas ministru Ralfu Nemiro[17] un tika pieņemts lēmums par partijas nosaukuma maiņu uz "Par cilvēcīgu Latviju", bet Uzņēmumu reģistrs 2021. gada janvāra sākumā atlika vairāku lēmumu ierakstīšanu politisko partiju reģistrā, tai skaitā par partijas nosaukuma maiņu, nosakot 6. aprīli kā termiņu konstatēto nepilnību novēršanai.[7] 2021. gada 7. martā atkārtotā biedru sapulcē tika ievēlēta jauna partijas valde un par valdes priekšsēdētāju ievēlēja Saeimas deputāti Ievu Krapāni, taču 27. martā pirmajā sapulcē ievēlētā valde paziņoja, ka Uzņēmumu reģistrs to ir atzinis par likumīgo valdi un tā ir atjaunojusi darbību, atgriežoties pie nosaukuma KPV LV. I. Krapāne to nosauca par reģistra veiktu "tehnisku izmaiņu" un aicināja biedrus "neļauties provokācijām".[3]

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2016. gada logotips 

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kvoruma-trukuma-del-nenotiek-par-cilvecigu-latviju-ikgadeja-biedru-sapulce.a393701/
  2. LETA. «'Par cilvēcīgu Latviju' — partijai 'KPV LV' reģistrēts jaunais nosaukums un valde». delfi.lv (latviešu), 2021-02-01. Skatīts: 2021-04-14.
  3. 3,0 3,1 3,2 «No bijušās «KPV LV» valdes prasīs iztērētos līdzekļus par neatļautu partijas nosaukuma maiņu». Lsm.lv (latviešu). 2021-03-27. Skatīts: 2021-04-14.
  4. «Uzņēmumu reģistrs» (latviešu). Skatīts: 2019-06-13.
  5. http://www.kampiedervalsts.com/lv/programma/ Archived 2017. gada 29. aprīlī, Wayback Machine vietnē. KPV LV Priekšvēlēšanu programma 03.05.2017
  6. «Latvijas Republikas 13.Saeimas Frakcijas». titania.saeima.lv. Skatīts: 2020-11-10.
  7. 7,0 7,1 «Joprojām nav skaidrības, kura "KPV LV" daļa ir "īstā"». Apollo.lv (latviešu). 2021-01-19. Skatīts: 2021-04-14.
  8. "Artuss Kaimiņš par dalību 2017. gada pašvaldību vēlēšanās." Archived 2017. gada 2. jūnijā, Wayback Machine vietnē. kampiedervalsts.com. 2017.04.26
  9. Katrīna Žukova. «Gobzemu izslēdz arī no 'KPV LV' Saeimas frakcijas». delfi.lv (latviešu), 2019-02-06. Skatīts: 2019-06-13.
  10. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 29. maijā. Skatīts: 2019. gada 29. maijā.
  11. LETA. «No 'KPV LV' izstājas arī frakcijas iekšējā opozicionāre Sprūde». delfi.lv (latviešu), 2019-05-30. Skatīts: 2019-06-13.
  12. LETA. «'KPV LV' frakcija zaudē vēl vienu biedru». delfi.lv (latviešu), 2019-06-13. Skatīts: 2019-06-13.
  13. «No «KPV LV» Saeimas frakcijas izslēgti deputāti Kaimiņš un Blumbergs». Lsm.lv (latviešu). 2020-01-08. Skatīts: 2021-04-14.
  14. «Māris Možvillo - Latvijas Republikas 13.Saeima». titania.saeima.lv. Skatīts: 2020-11-10.
  15. LETA. «Notiks divas konkurējošas 'KPV LV' biedru sapulces». delfi.lv (latviešu), 2020-12-05. Skatīts: 2021-04-14.
  16. «Zakatistovs atkāpjas no KPV LV Saeimas frakcijas priekšsēdētāja amata un atstāj frakciju». Diena.lv. 2020-12-12. Skatīts: 2021-04-15.
  17. «Vienā no konkurējošām «KPV LV» biedru sapulcēm nobalso par pašreizējās partijas valdes atsaukšanu». Lsm.lv (latviešu). 2020-12-06. Skatīts: 2021-04-14.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]