Ziemeļu rajons (Rīga)

Ziemeļu rajons
Pamatinformācija
Pilsēta	Rīga
Apkaimes	Čiekurkalns Mežaparks Sarkandaugava Vecmīlgrāvis Sīkāk sadaļā Apkaimes
Platība	76,88 km²
Iedzīvotāju skaits	79 039 (2018)
Iedzīvotāju blīvums	1028 cilv/km²
Ūdenstilpes	Ķīšezers Vecdaugava
Etniskais sastāvs
Latvieši	32 537 (41,17%)
Krievi	31 851 (40,30%)
Baltkrievi	3836 (4,85%)
Ukraiņi	3451 (4,37%)
Poļi	1571 (1,99%)
Pārējie	3718 (4,02%)

Ziemeļu rajons (iepriekš Staļina rajons, tad Oktobra rajons) ir viens no sešiem Rīgas pilsētas administratīvajiem rajoniem. Tas atrodas Daugavas labajā krastā. Ziemeļu rajona platība ir 76,88 km², bet iedzīvotāju skaits (2018. gada 1. jūlijs) ir 79 039.

Rajona robežas ir: Daugavas gultne no Rīgas līča līdz Vanšu tiltam, Krišjāņa Valdemāra iela, Elizabetes iela, Strēlnieku iela, Skanstes iela, Sporta iela, Lapeņu iela, dzelzceļa līnija Rīga Krasta—Čiekurkalns, Starta iela, Bērzpils iela, Viskaļu iela un tās turpinājums, ieskaitot bijušās aviācijas inženieru augstskolas teritoriju; Ķīšezers, Jaunciema apkaime (ieskaitot), Rīgas pilsētas administratīvā robeža līdz jūrai, Rīgas līča krasts līdz Daugavas ietekai.

Vēsture

Šī pilsētas daļa veidojusies gar Daugavas labo krastu upes ziemeļu virzienā un tradicionāli attīstījusies kā Rīgas ārējās tirdzniecības un rūpniecības zona. Viduslaikos zemes pie Daugavas grīvas piederēja 1203. gadā dibinātajam Daugavgrīvas klosterim (latīņu: Monasterium Dunamundensis Sancti Nicolai) Vecdaugavas apkaimē. Klostera mūki jau ap 1266. gadu uz nelielās Dūņupes, kas savienoja Ķīšezeru un Daugavu, uzcēla ūdensdzirnavas. Padziļināto upes gultni sāka dēvēt par Mīlgrāvi (vācu: Mühlen Graben - "Dzirnavu grāvi"), no tā radušies tagadējo Vecmīlgrāvja un Jaunmīlgrāvja apkaimju nosaukumi. 14. — 15. gadsimtā Daugavas piekrastes pļavās aiz Rīgas pils aizsarggrāvja uz Mīlgrāvja pusi sākās rīdzinieku ganības, kas aizņēma ļoti lielu platību. Ceļš uz ganībām veda pa dambi, kas vēl līdz mūsdienām pazīstams kā Ganību dambis.

Sarkandaugavas apkaime veidojusies 18. gadsimta sākumā, kad Lielā Ziemeļu kara laikā Pēteris I Sarkandaugavas augstajā krastā ticis uzcelt nocietinājumus, kas vēlāk ieguvuši Aleksandra augstumu vārdu. 1828. gadā Sarkandaugavu administratīvi iekļāva Rīgas pilsētā un 19. gadsimtā tā izveidojās par vienu no pirmajiem Rīgas rūpniecības rajoniem ar kokzāģētavām, cukurfabriku un gumijas fabriku. Otrs rūpnīcu rajons 19. gadsimta beigās izveidojās pēc Rīgas—Pleskavas dzelzceļa līnijas izbūves tagadējā Čiekurkalna apkaimē, ko Rīgas pilsētas teritorijā iekļāva 1924. gadā. Te atradās vagonu fabrika "Fēnikss", "Džutas manufaktūra", darbagaldu rūpnīca "Atlass", instrumentu tērauda rūpnīca "Salamandra" un citas ražotnes. Starp abiem rūpniecības rajoniem 20. gadsimta sākumā priežu mežā pie Ķīšezera uzcēla Mežaparku kā jauna tipa atpūtas un dzīvojamo rajonu.

Pēc Latvijas okupācijas 1941. gada janvārī agrāko Vidzemes priekšpilsētu sadalīja Proletāriešu un Staļina rajonos. 1949. gadā Staļina rajonam pievienoja Vecāķus, bet 1960. gadā — tagadējās Vecdaugavas un Mangaļsalas apkaimes. 1962. gada oktobrī Staļina rajonu pārdēvēja par Oktobra rajonu. Pēc Latvijas Republikas neatkarības atgūšanas 1991. gadā Oktobra rajonu nosauca par Ziemeļu rajonu.

Ziemeļu rajonā pēc Otrā pasaules kara apmetās daudz jūrniecībā un rūpniecībā nodarbinātu iebraucēju, bet pēc 2010. gada Ziemeļu rajonā lielākā etniskā grupa ir latvieši.

Apkaimes

Ziemeļu rajonā ietilpst šādas apkaimes:

• Čiekurkalns (daļēji Vidzemes priekšpilsētā)
• Jaunciems
• Kundziņsala
• Mangaļsala
• Mežaparks
• Mīlgrāvis
• Pētersala-Andrejsala
• Sarkandaugava
• Trīsciems
• Vecāķi
• Vecdaugava
• Vecmīlgrāvis

Skatīt arī

• Rīga
• Tipveida dzīvojamā apbūve Rīgā
• Rīgas Ziemeļu rajona ielu uzskaitījums
• Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Rīgas Ziemeļu rajonā

Ārējās saites

• Ziemeļu rajona izpilddirekcija^{[novecojusi saite]}