Kandavas pilskalns

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Kandavas pilskalns
Kandavas pilskalns 3.jpg
Kandavas pilskalns (Latvija)
Kandavas pilskalns
Kandavas pilskalns
Citi nosaukumi Baznīckalns
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Kandava, Kandavas novads, Latvija
Koordinātas 57°2′28″N 22°46′58″E / 57.04111°N 22.78278°E / 57.04111; 22.78278Koordinātas: 57°2′28″N 22°46′58″E / 57.04111°N 22.78278°E / 57.04111; 22.78278
Veids Pilskalns
Oficiālais nosaukums: Kandavas pilskalns (Baznīckalns)
Aizsardzības numurs 2303
Vērtības grupa Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa Arheoloģija
Iekļaušana aizsardzībā 1998. gada 18. decembris

Kandavas pilskalns, arī Kuršu pilskalns un Baznīckalns[1], atrodas Kurzemē, Kandavas pilsētas robežās.

Nocietinājums izveidots Abavas senlejas kraujā. Visas pilskalna nogāzes ir ļoti stāvas. Kalna ziemeļu pusē izveidots 36 m garš valnis, gar kura austrumu galu joprojām saskatāma senā uzejas vieta. Kalna augstums - 10 m. Kalna plakuma izmēri 40x26 m. Plakums ticis arts līdz pat 20. gs. 20. gadiem.[2] Kultūrslāņa biezums sasniedz 1 m un apdzīvotība attiecināma uz vēlo dzelzs laikmetu. Tiek uzskatīts, ka Kandavas pilskalns, par spīti nelielajiem izmēriem, varētu būt bijis visai ievērojams senās kuršu Vanemas zemes centrs.

Pats senākais Kandavas pilskalna zīmējums un plāns bija publicēts 1842. gadā F. Krauzes darbā "Neckrolivonica jeb Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes senlietas līdz kristīgās reliģijas ieviešanai". 1869. gadā pilskalnu uzmērīja vācu zinātnieks Augusts Bīlenšteins, bet 1922. gadā savas Kurzemes pilskalnu apzināšanas ekspedīcijas laikā pilskalnu pētīja un uzmērija Ernests Brastiņš.

Pirmo reizi Kandava (latīņu: Candowe) vēsturiskos dokumentos minēta 1230. gada Rīgas miera līgumā ar kuršiem, ko tā sauktās Miera Kursas iedzīvotāju vecākie svinīgā ceremonijā Rīgā slēdza ar Rīgas domkapitulu, Zobenbrāļu ordeni un Rīgas rāti.

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts
  2. E. Brastiņš. Latvijas pilskalni. Kuršu zeme. Rīga. 1923. 40.lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]