Krūtes pilskalns
| Krūtes pilskalns | |
|---|---|
 Pilskalna 3D modelis | |
  Krūtes pilskalns | |
| Atrašanās vieta |
 Kalētu pagasts, Dienvidkurzemes novads, Latvija |
| Koordinātas | 56°19′56″N 21°23′13″E / 56.33213°N 21.38707°EKoordinātas: 56°19′56″N 21°23′13″E / 56.33213°N 21.38707°E |
| Oficiālais nosaukums: Krūtes pilskalns | |
| Aizsardzības numurs | 1346 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes kultūras piemineklis |
| Tipoloģiskā grupa | Arheoloģija |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 19. decembris |
Krūtes pilskalns atrodas Kurzemē, Dienvidkurzemes novada Kalētu pagasta rietumos, pie Vārtājas ietekas Bārtā. Valsts nozīmes kultūras piemineklis.
Pilskalnu aprakstījis Ernests Brastiņš. Tā trapeces formas plakums paceļas 8 metri virs upju līmeņa un ir 70-100 x 40 metru liels. Jau no 19. gadsimta pilskalnā veikta rakšana, uzieti ogļu slāņi. Pilskalna datējums — vidējais/vēlais dzelzs laikmets.
Šā pilskalna uzbedums jau sen saistījis ļaužu uzmanību, jo vairāk tamdēļ, ka zem tā glabājoties daudz mucu zelta naudas, (uzbedumā redzami gan veci, gan jauni rakumi un bedres. Vispirms 50 g.atpakaļ to pārrakuši ar dziļu grāvi Kalētu muižas pārvaldnieka vadībā tās pašas muižas dārznieks un kalējs. Naudu neesot atraduši, bet gan daudz ogļu, kā to ziņo 1884. g. Kalētu muižas īpašnieks Nolde (Kuri. Sitc. Ber.). īsi pirms pasaules kara laikrakstos parādījās ziņa, ka šai pilskalnā esot uzrakta kāda ozola koka izbūve. Šo ziņu pārbaudot izrādījās, ka naudas racēji uzdūrušies uz lieliem ozola ogļu gabaliem, kurus noturējuši par pagraba paksi. Pašu pagrabu neviens ar savām acīm nav redzējis, bet ļoti dzīvi atstāsta no cita mutes un savam stāstam tic. Lai jautājumu izbeigtu, etnogrāfiskā muzeja arheologs Krieviņš, valnī izdarīja dziļu rakumu, pie kam atrada lielus ogļu gabalus un jauktu zemi. Izrādījās, ka uzbedums uzmests uz neaiztiktas zemes un tajā nav bijušas nekādas iekšējas koka būves. Ogles viena metra dziļumā varēja rasties degošam pils žogam apbirstot ar tā sauktās strēlnieku pakāpes smiltīm. [1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Ernests Brastiņš. Latvijas pilskalni: Kuršu zeme. Rīga : Vālodze, 1923. ISBN 9789984929613.