Pekas kalns
| Pekas kalns | |
|---|---|
  Pekas kalns | |
| Atrašanās vieta |
 Kauguru pagasts, Valmieras novads, Latvija |
| Koordinātas | 57°28′44″N 25°23′25″E / 57.47885°N 25.3904°EKoordinātas: 57°28′44″N 25°23′25″E / 57.47885°N 25.3904°E |
| Piezīmes | |
| Izrakumi | - |
| Oficiālais nosaukums: Pekas kalns - pilskalns | |
| Aizsardzības numurs | 2445 |
| Vērtības grupa | valsts nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arheoloģija |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 19. decembris |
Pekas kalns jeb Pilskalns ir viena no visvairāk pētītajām leģendārā Beverīnas pilskalna iespējamās atrašanās vietām. Tas meklējams Gaujas kreisajā krastā uz dienvidiem no Valmieras pilsētas, tagadējā Valmieras novada Kauguru pagasta teritorijā. Pilskalnu 11.-13.gs. apdzīvoja Tālavas latgaļi.
Pilskalna apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pekas kalns ir ar stāvām malām, apmēram 10m augsts un atrodas netālu no Gaujas. Pilskalna dienvidu pusē ir mākslīgi rakts grāvis, kas šo kalna pusi padarījis visai stāvu un nepieejamu. Agrākajos laikos kalna virsma tikusi arta, tāpēc iespējams, kalns bijis augstāks. 1909. gada izrakumos tika konstatēts, ka pilskalnam bijis salīdzinoši nelielais plakums (70 x 30 m), kurā atrastas vairāku labi saglabājušos guļbūvju paliekas un iespējamā slieteņa vieta. Pilskalna plakums bijis aizsargāts ar divrindu palisādēm (stāvkoku sētu), kas iekšpusē bija aplikta ar biezu akmeņu kārtu.[1] Ēkas bijušas darinātas no egļu baļķiem ar māla klonu un 2 pavardiem un durvju vietu. Kāda cita ēka daļēji bijusi celta no akmeņiem saistot tos ar mālu un tā bijusi pilskalna galvenā celtne.
Izrakumos iegūtas vairākas senlietas — māla trauku lauskas, dzīvnieku kauli, ieroči, naži, makšķerāķi. Šīs lietas lielākoties attiecas uz 9.-12. gadsimtu, bet atrastie veclaicīgie ķieģeļi, kaļķi, jumta kārniņi un četrstūraini māla podiņi liecina, ka ļaudis Pekas kalnu apdzīvojuši arī vēlākos gadsimtos, domājams, arī Livonijas kara laikā. Atrastās senlietas glabājas Krievijas Valsts vēstures muzejā Maskavā.
Pilskalnam atbilstošās kapenes bijušas pie Beitu mājām, kur izrakumos konstatēti uz 11.-13.gs. attiecināmi latgaļu kapi. Gan Avotiņu, gan Beitu senkapi ir iekļauti Valsts nozīmes kultūras pieminekļu sarakstā.
Arheoloģisko izrakumu vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1887. gadā Valmieras draudzes skolotājs un vēsturnieks Voldemārs Dāvids Balodis (1848. — 1918.) Gaujas vecupes krasta pakalnā uzgāja pilskalnam raksturīgas pazīmes.
- 1895. gadā viņš pilskalnā veica pirmos arheoloģiskos izrakumus. Viņš pirmais izteica domu, ka šajā pilskalnā atradusies Beverīnas pils.
- 1909. gada pavasarī izrakumus turpināja viņa dēls Francis Balodis (1882. — 1947.). Pilskalna plakumā viņš atklāja guļbaļķu ēku pamatus, divrindu palisādes, ar māla un kaļķu javu mūrēta akmens vaļņa paliekas.
- 1911. gadā Francis Balodis publicēja Krievijas 15. arheologu kongresam Novgorodā veltītu rakstu krājumu "Beverīnas izrakumi" (krievu valodā).
Latvijas Vēstures muzejā apskatāma V.Lamstera izveidota rekonstrukciju (20. gadsimta 20. gadi).
Citas iespējamas Beverīnas atrašanās vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Trikātas pilskalns, Tanīsa kalns, Rugāju pilskalniņš, Burtnieku mūra pils vieta, Strenču krāces, Valmieras Lucas kalns, Cimpēnu pilskalns, Zilaiskalns, Viļumu pilskalns, Vaidavas pilskalns, Vaidavas „Oģēni”, Vijciema Celīškalns, Cērtenes pilskalns, Drusku pilskalns.
Foto galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
-
Pekas kalna 3D modelis -
Pekas kalna 3D modelis -
Pekas kalna 3D modelis
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Guntis Zemītis. Valmieras novadpētniecības muzeja zinātniski praktiskās konferences ES MEKLĒJU BEVERĪNU (Valmiera, 27.-29. septembris, 2001.) ziņojuma tēzes». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2004. gada 7. novembrī. Skatīts: 2009. gada 29. augustā.