Zemgales pilskalni

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Tērvetes pilskalns 2010. gadā

Zemgales pilskalni ir zemgaļu būvēti nocietinājumi Zemgales pakalnos, kas tika izmantoti pilsnovadu pārvaldei un patvērumam bruņotu konfliktu gadījumā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rakstītas ziņas par Zemgales pilskalniem atrodamas no 13. gadsimta. No tā laika dokumentiem noprotams, ka pastāvēja deviņi zemgaļu pilsnovadi vai zemes: Upmale, Dobele, Tērvete, Silene, Spārnene, Dobene, Žagare, kā arī Saulenes un Upītes robežnovadi tagadējā Lietuvas teritorijā. 1254. gadā Upmales un Zemgales zemes sadalīja Livonijas ordenis un Rīgas bīskapija. Pēc Zemgaļu sacelšanās (1259) apspiešanas 1290. gadā daļa zemgaļu (hronika min ap 100 000 cilvēku, taču šis skaitlis, iespējams, ir stipri pārspīlēts) nepakļāvās vāciešiem un, nodedzinājuši savu pēdējo pili Sidrabeni (pie Jonišķiem) pārcēlās uz Lietuvas dižkunigaitijas zemēm.

Livonijas krusta karu hronikās, Zemgales dalīšanas līgumos un citos dokumentos pieminēti Daugmales, Babītes, Mežotnes, Tērvetes, Svētkalns, Dobeles, Babotes, Spārnenes, Dobes (Incēnu), Raktes, Krustu kalns un citi pilskalni.

Reģistrēto pilskalnu saraksts (1938)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zemgales pilskalni (pēc E.Brastiņa, 1937)

Pēc Ernesta Brastiņa veiktajiem Zemgales pilskalnu apsekojumiem[1] izveidoja reģistrēto pilskalnu sarakstu, kurā bija iekļauti šādi pilskalni:[2]

Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļautie pilskalni (1998)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1998. gada 29. oktobrī Latvijas Republikas Kultūras ministrija izdeva rīkojumu Nr. 128., kurā bija uzskaitīti šādi Zemgales pilskalni — Valsts un vietējas nozīmes arheoloģijas pieminekļi:[3][4][5]

  • Pilveru pilskalns — Bārbeles pagasts, pie bijušajiem Pilveriem un bijušajām Kapūnēm, nr. 309.
  • Aužeļu pilskalns ar apmetni — Ceraukstes pagasts, pie Aužeļiem, nr. 316.
  • Bruknas pilskalns — Dāviņu pagasts, pie Bruknām, bijušās Bruknu muižas, nr. 324.
  • Kamardes pilskalns — Gailīšu pagasts, Mūsas kreisajā krastā uz ziemeļiem no Paliepām un Alejniekiem, nr. 327.
  • Mežotnes pilskalns ar senpilsētu — Rundāles pagasts, pie Mežotnes baznīcas, nr. 354.
  • Vīna kalns — Rundāles pagasts, pie Mežotnes pilskalna, nr. 356.
  • Čigānu kalns — Vecumnieku pagasts, Vecumniekos, nr. 377.
  • Smiltnieku pilskalns — Bikstu pagasts, Bikstu mežn., Silkalnu iec. 159. kv., 1 km dienvidaustrumos no Ezerlūķu pilskalna, nr. 741.
  • Ezerlūķu pilskalns — Bikstu pagasts, Zebrus ezera austrumu krastā pie Ezerlūķiem, nr. 746.
  • Dobeles pilskalns ar priekšpili — Dobele, Bērzes upes labajā krastā, nr. 752.
  • Spārnu kalns — Īles pagasts, Spārnu ezera austrumu krastā pie Guntiņām, nr. 761.
  • Ogānu pilskalns — Naudītes pagasts, pie bijušajiem Ogāniem, nr. 768.
  • Dēliņkalns — Naudītes pagasts, pie Lejasdēliņiem, nr. 769.
  • Kamradžu pilskalns (Cepļa kalns) — Penkules pagasts, pie Kamradžiem, nr. 773.
  • Tērvetes pilskalns (Cukurkalns) un senpilsēta — Tērvetes pagasts, Tērvetes upes krastā, nr. 787.
  • Klosterkalns — Tērvetes pagasts, Tērvetes upes kreisajā krastā, nr. 788.
  • Zviedru kalns (Svētkalns) — Tērvetes pagasts, Tērvetes upes labajā krastā, nr. 789.
  • Incēnu (Dobes) pilskalns — Vītiņu pagasts, pie bijušajiem Incēniem, Avīksnes upes kreisajā krastā, nr. 790.
  • Meža kalns — Vītiņu pagasts, pie Incēnu pilskalna, Avīksnes upes labajā krastā, nr. 792.
  • Līču pilskalns (Sesku kalns) — Sesavas pagasts, pie Saulīšiem, nr. 1006.
  • Emburgas pilskalns — Sidrabenes pagasts, pie Emburgas pasta, nr. 1011.
  • Silakalns (Augstais kalns) — Vilces pagasts, pie Sila kapsētas, nr. 1022.
  • Vilces pilskalns — Vilces pagasts, Vilces mežniecības 51. kvartālā, Vilces un Rukūzes upju satekā, nr. 1025.
  • Babītes pilskalns (Poļu kalns) — Jūrmala, pie Babītes pagasta Strēlniekiem, nr. 2083.
  • Slaidēnu pilskalns ar apmetni — Birzgales pagasts, starp Slaidēniem un Pilskalniem, nr. 1820.
  • Caunu pilskalns — Baldones pagasts, pie Druvām un bijušajām Caunām, nr. 2084.
  • Sakaiņu pilskalns — Daugmales pagasts, pie Sakaiņiem un Avotiņiem, nr. 2089.
  • Daugmales pilskalns ar senpilsētu un senkapi — Daugmales pagasts, pie Tīčiem un Pukstiņiem, Daugavas kreisajā krastā, nr. 2090.
  • Klaņģu kalns — Ķekavas pag., dienvidos no Rīgas HES dambja, uz austrumiem no Rīgas HES — Baldones šosejas, nr. 2092.
  • Sauliešu pilskalns ar apmetni — Ķekavas pagasts, pie Pļavnieku Skultēm, nr. 2094.
  • Jaunpils Karātavu kalns (pilskalns) — Jaunpils pagasts, pie Sparvām, nr. 2292.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Brastiņš E., Latvijas pilskalni. 2. sējums Zemgale un Augšzeme. Rīga, 1926.
  2. Latviešu konversācijas vārdnīcas XVI. sējuma 32 346 — 32 347 slejas. Rīga: 1937.-1938.
  3. LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu
  4. LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu Archived 2015. gada 22. jūlijā, Wayback Machine vietnē. (turpinājums Liepājas rajons — Talsu rajons)
  5. «LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 1. septembrī. Skatīts: 2013. gada 30. martā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]