Margaskalns

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Margaskalns - pilskalns
Margas kalns nuo Stupelių piliakalnio.JPG
Skats uz Margaskalnu no Stupeļu pilskalna
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Rites pagasts, Viesītes novads, Latvija
Veids Pilskalns ar apmetni
Augstums 21 metrs
Piezīmes
Īpašuma tiesības Privātīpašums.
Publiska piekļuve Brīvi pieejams
Oficiālais nosaukums: Margaskalns - pilskalns ar apmetni
Aizsardzības numurs 925
Vērtības grupa Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa Arheoloģija
Iekļaušana aizsardzībā 1998. gada 15. decembris

Margaskalns ir pilskalns Sēlijā, kas atrodas Viesītes novada Rites pagastā pie Panteļu mājām, ap 0,5 km uz ziemeļiem no Stupeļu pilskalna. Abi pilskalni veido vienoto arheoloģisku, kā arī ainavisku kompleksu.

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Margaskalns ir savrups, 21 m augsts, kokiem apaudzis kalns ar jau dabiski stāvām malām, kuras vēl mākslīgi pastāvinātas. Papildus aizsardzībai, visu pilskalnu aptuveni 5 m zem plakuma līmeņa apņem terase, bet lēzenākajā pilskalna ZR nogāzē, 3,5 m zem pirmās terases izveidota otra. Zem tās, mūsdienās jau ļoti vāji, bet samanāmas arī trešās terases pēdas. Divas mazāk izteiktas terases samanāmas arī DA nogāzē. Pilskalna plakums ir 30 m garš un 24 m plats. Visapkārt pilskalnam ir konstatēts apmetnes kultūrslānis.[1]

Pilskalna kultūrslānis līdz 0,30 m biezs ar atradumiem diezgan nabadzīgs. Satur švīkātās un gludās keramikas lauskas. Kultūrslānis apmetnē vietām sniedzas 0,6 m dziļi un ir ļoti intensīvs un viendabīgs. Pēc atradumiem var secināt, ka apmetne tikusi apdzīvota ilgāk nekā pilskalns.[2]

Pilskalnu pirmais reģistrējis Augusts Bīlenšteins 1882. gadā kurš niecīgā kultūrslāņa dēļ to uzskatīja par Stupeļu pilskalnam piederīgu kulta vietu. Papildus tika publicēta teika par Margaskalnu kā senu upurvietu, kurā dieviem upurētas jaunavas, lietuviski - mērgas. 1926. gadā savas Zemgales pilskalnu apzināšanas ekspedīcijas laikā pilskalnu apsekojis un uzmērījis Ernests Brastiņš, kurš to atzina par pilnvērtīgu pilskalnu. 1968. gadā Jāņa Graudoņa vadībā pilskalnā un apmetnē izdarīti nelieli šurfējumi kultūrslāņa un tā datējuma noskaidrošanai. J. Graudonis secināja, ka Margaskalna apdzīvotība aizsākusies m.ē. sākumā, savukārt apmetne apdzīvota m.ē. 1 g. t. pirmajā pusē un varbūt vidū, kad pilskalns jau izmantots tikai kā patvēruma vieta. Adolfs Stubavs izteicis pieņēmumu, ka Margaskalns varēja būt apdzīvots pēc tam, kad m.ē. sākumā tika pamests Stupeļu pilskalns.[3] Pilskalna tuvumā zināmi arī senkapi, kā arī tā pakājē atrasti dažādi savrupatradumi, tai skaitā vairāki akmens cirvji un kalti.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. J. Urtāns, Augšzemes pilskalni, Rīga, 2006.
  2. J. Graudonis, Par Sēlijas pilskalnu apdzīvotību//Latvijas Zinātņu akadēmijas vēstis. - .2001. g. 55. sēj., 5./6. (616./617.) nr.
  3. A. Stubavs, Stupeļu arheoloģiskās ekspedīcijas darbs 1978. gadā//Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu un etnogrāfu 1978. gada pētījumu rezultātiem, Rīga, 1979.g.