Tempļa kalns (Alūksne)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Koordinātas: 57°25′57″N 27°3′31″E / 57.43250°N 27.05861°E / 57.43250; 27.05861

Tempļa kalns
Rotonda Tempļa kalnā
Tempļa kalns (Latvija)
Tempļa kalns
Tempļa kalns
Augstums 216,7 m v.j.l.
Atrašanās vieta Alūksne
Augstiene Alūksnes augstiene
Tips pilskalns

Tempļa kalns ir pilskalns Alūksnē, Alūksnes ezera dienvidrietumu krasta pussalā. Šis pilskalns ir Alūksnes augstākais punkts. Tas ir sens latgaļu pilskalns un senpilsētas vieta.

Pilskalna virsmas laukums ir 80x40 metri. Austrumu daļā uzbērts 3 metrīgs valnis. No plakuma uz ziemeļaustrumiem atrodas vēl divi 2 metrus augsti vaļņi, kas rietumu virzienā pāriet terasēs. Ziemeļos aiz pēdējā vaļņa stiepjas plats ārējais grāvis. Rietumu pusē plakumu noslēdz neliels valnis.[1]

Kopš 1998. gada aizsargājams valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis.[2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alūksnes cietokšņa pārbūves plāns pirms Lielā Ziemeļu kara (Ērika Dālberga projekts).

Tempļa kalns ir senākā apdzīvotā vieta Alūksnes novadā, kura virsotnē atrodas Slavas templis — granīta rotonda. 1807. gadā tā virsotnē Alūksnes muižas īpašnieks Aleksandrs fon Fītinghofs lika uzcelt granīta rotondu — Slavas templi, par godu Lielā Ziemeļu kara notikumiem Alūksnē. Klasicisma stilā celtā rotonda veltīta krievu feldmaršala Šeremetjeva un zviedru armijas kapteiņa Vulfa piemiņai. 1937. gadā pilsētas tūrisma un labierīcības komiteja uzsāka tūrisma objektu celtniecību Tempļa kalnā. Viens no objektiem bija gaisa tilts no betona un koka, kam pēc izsludinātā konkursa izvērtēšanas rezultātiem tika dots Saules tilta vārds. 1995. gadā veikta tilta restaurācija.[3]

Daudzo nostāstu vidū viens no populārākajiem vēsta, ka Ziemeļu kara laikā Tempļa kalnu karotāji sanesuši ar cepurēm, lai labāk varētu apšaudīt Alūksnes pili ezera salā. Zināms, ka pēc Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatora Ērika Dālberga projekta šeit pirms Lielā Ziemeļu kara sākta Alūksnes cietokšņa bastionu būve.

2017. gada nogalē tika pabeigti rotondas restaurācijas un apkārtnes labiekārtošanas darbi.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. "Latvijas PSR kultūras pieminekļi" 1968. gads "Liesma"
  2. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija
  3. vietas.lv