Avotiņkalns
| Avotiņkalna pilskalns | |
|---|---|
  Avotiņkalna pilskalns | |
| Atrašanās vieta |
 Klintaines pagasts, Aizkraukles novads, Latvija |
| Koordinātas | 56°34′51″N 25°31′31″E / 56.58071°N 25.52536°EKoordinātas: 56°34′51″N 25°31′31″E / 56.58071°N 25.52536°E |
| Veids | Pilskalns |
| Piezīmes | |
| Īpašuma tiesības | Privātīpašums |
| Publiska piekļuve | Brīvi pieejams tikai ar apvidus auto vai sausā laikā. |
| Oficiālais nosaukums: Avotiņkalns - pilskalns | |
| Aizsardzības numurs | 112 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arheoloģija |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 15. decembris |
- Šis raksts ir par pilskalnu. Par pauguru Vidzemes augstienē skatīt rakstu Andrēnu kalns (Skujenes pagasts).
Avotiņkalns ir pilskalns Aizkraukles novada Klintaines pagastā. Mūsdienās atrodas Pļaviņu ūdenskrātuves labajā krastā pie Auzānu mājām mežu apaugušā un grūti pieejamā kalnainā vietā. Savu nosaukumu pilskalns ieguvis no avota pie Avotiņu mājām, kuru vieta tagad atrodas Pļaviņu HES ūdenskrātuves dibenā. Pēc pilskalnā atrastajām bezripas keramikas lauskām uzskata, ka Avotiņkalns kā pilskalns izmantots vidējā un vēlajā dzelzs laikmetā.
Raksturojums
[rediģēt | labot pirmkodu]Pilskalns ierīkots ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā orientētā kalnā, kas ziemeļu pusē paceļas par 42 m, bet dienvidrietumu pusē par 10—18 m augstumā. Kalna kaupres šaurākais un lēzenākais dienvidaustrumu gals pārrakts ar trīs grāvjiem, starp kuriem uzbērti divi ap 2 m augsti vaļņi. Kalns stipri sapostīts ar Pirmā pasaules kara ierakumiem, no kuriem īpaši cietuši vaļņi un grāvji. Kā pilskalna plakumā, tā arī grāvju un vaļņu rajonā un kaupres turpinājumā aiz pārrakumiem konstatējams intensīvs, melns kultūrslānis.[1] Pirmās ziņas par pilskalnu sniedzis Kārlis fon Lēviss of Menārs 1900. gadā.[2] 1930. gadā savas Vidzemes pilskalnu apsekošanas ekspedīcijas laikā pilskalnu apsekoja un uzmērīja Ernests Brastiņš.[3] Arheologs Ēvalds Mugurēvičs pēc atsevišķiem pilskalnā atrastiem savrupatradumiem pilskalna apdzīvotības sākumu attiecināja uz 7.—8. gadsimtu un izteica hipotēzi, ka pilskalna ierīkošana un apdzīvotība saistāma ar seno latgaļu ienākšanu šajā novadā.[4] Arheologs Juris Urtāns pilskalna apdzīvotību attiecināja uz mūsu ēras 1. gadu tūkstoša otro pusi un mūsu ēras 2. gadu tūkstoša sākumu.[5]
Foto galerija
[rediģēt | labot pirmkodu]
Avotiņkalna pilskalna 3D modelis
Avotiņkalna pilskalna 3D modelis
Atsauces
[rediģēt | labot pirmkodu]- ↑ «Arheoloģijas pieminekļi». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 4. novembrī. Skatīts: 2013. gada 1. aprīlī.
- ↑ Lowis of Menar K. v. Kokenhusen und Umgebung., Riga, 1900.
- ↑ Brastiņš. E., Latvijas pilskalni. Vidzeme, Rīga, 1930, 44-45.lpp.
- ↑ Mugurēvičš E. Oliņkalna un Lokstenes pilsnovadi. 3 - 15. gs. arheoloģiskie pieminekļi, Rīga, 1977, 119.lpp.
- ↑ Urtāns J. Daugavas pilskalni, Rīga, 1993, Nr.15.